Vakar Valmieras Vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolā viesojās zinātnes centra Zinoo un Zili brīnumi speciālisti. Ciemiņi skolas bērniem vārda tiešākajā nozīmē rādīja zilus brīnumus — atraktīvi un inovatīvi ar piemēriem no dabaszinātnes, fizikas un ķīmijas grāmatām.
Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares mērķtiecīgai attīstībai vieno un skolo kopš 1995. gada, bet no 2000. gada biedrība ir uzņemta Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijā. Lai gādātu par kvalitatīvu, perspektīvu truškopību, nepieciešams ne tikai pareizs pamats — ciltsdarba izkopšana, bet arī zināšanas. Tādēļ biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Tāda nesen divas dienas notika Vaidavā. Arī «Liesma» tur pabija, tādēļ piedāvājam ieskatu redzētajā.
Vidzemes slimnīcā atklāts jaundzimušo dinamiskās novērošanas kabinets.
Kabinets bijis ļoti nepieciešams, lai kvalitatīvāk un vēl drošāk speciālisti — neonatologs, fizioterapeits, audiologopēds — varētu veikt priekšlaikus dzimušā bērniņa kārtējo apsekošanu. Līdz šim regulārajās atrādīšanās reizēs mazie skatīti turpat nodaļā.
Jau septiņpadsmito reizi ar apbalvojumiem «Goda valmierietis» un «Gada valmierietis» Valmieras dome Kultūras centrā pateicas savējiem, kuru darbu atzinīgi novērtējusi sabiedrība. Pēdējos gados šo titulu saņēmējus sveic Latvijas valsts svētkos, pirms tam gaišās sveču liesmiņās latvju rakstos krāšņi iemirdzas Valmieras centrs.
Ierasts īpaši sveikt bērnus, kas piedzimst gada pirmajā dienā, lielākajos svētkos. Vidzemes slimnīcā ar milzīgu lepnumu sagaidīts arī šajā gadā 1000. dzimušais mazulis.
Sarkanbaltsarkani karogi, puķes un iedegtas sveces valsts svētkos Dīvala kapos. Tur balto krustu aleja vēsta par puišiem un vīriem, kuri dzīvību atdeva, lai pasludinātā valsts būtu neatkarīga.
18. novembrī valsts svētku pasākumā balvu «Beverīnas lepnums 2016» nominācijā par ieguldījumu «Sabiedriskajā darbā, pašvaldības vai valsts pārvaldes darbā» saņēma JĀNIS KIVILANDS. Sarunā viņš teic:
Grupas «Vairogi» koncerts Brenguļu skolā valsts svētku nedēļai deva novadā pamatīgu patriotisko ieskaņu. Par to ieklausījos pāris zinošu klausītāju viedokļos.
Valsts svētku pasākumā 18. novembrī Brenguļos balva «Beverīnas lepnums 2016» tika pasniegta:
EDĪTE PUĶĪTE par matemātikas skolotāju strādā nu jau 42 gadus, un turpat visi no tiem aizvadīti, mācot matemātiku Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolā.
Tuvojoties gada noslēgumam, jau tradicionāli valmieriešiem un pilsētas viesiem iespējams iegādāties Valmieras sienas kalendāru 2017. gadam. Kalendārā apkopotas 12 Valmieras vērtības raksturojošas fotogrāfijas, ko paspilgtina valmieriešiem zināmu personību atziņas vai vēlējumi pilsētai un iedzīvotājiem. Tāpat kalendārā iekļauta informācija par nozīmīgākajiem nākamā gada pasākumiem pilsētā.
Maza mana tēvu zemeDivu roku platumā.Mīļa mana tēvu zemeDivu roku siltumā.Dziļa mana tēvu zemeVisa mūža garumā./Knuts Skujenieks/
Valsts 98. jubilejas priekšvakarā Latvijas Pasts izdod trīs jaunas pastmarkas sērijā Latvijas Republikai 100. Astotais sērijas izdevums saistīts ar sporta tēmu, veltot pastmarkas izciliem sportistiem trīs sporta veidos — šķēpa mešanā, basketbolā un hokejā. Pastmarku pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien pasta centrā Sakta Brīvības bulvārī 32, Rīgā, no pl. 8 līdz 19.
«Ceļi ir visiem vajadzīga lieta, tāpēc par tiem jābūt īpaši atbildīgiem,» uzskata Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.
JĀNI BAUNI atrodam, rosoties pie nerūsošā tērauda mucām savā Naukšēnu vīna darītavā, kurā ražotais Piparkūku sidrs nule kā izpelnījies nu jau kārtējo atzinību visas valsts mērogā, uzvarot Latvijas augļu un ogu vīnu skatē speciālistu vērtējumā, bet skatītāju balsojumā iegūstot otro vietu starp astoņdesmit vīniem. Tautas balsojumā līdz pirmajai vietai pietrūcis vienas balss, jo, kā atklāja Jānis, pārāk ilgi amatiereksperti aizsēdējušies pie degustāciju galda. Vai tiešām recepte radusies pēc tam, kad sidrā iekritusi piparkūka, ļausim, lai stāsta pats vīndaris:
Kas ir Sventes muiža, tas noteikti ir skaidrs kādreizējiem latviešu garākā seriāla skatītājiem, jo vienā no tā posmiem kaislības risinājās tieši tur. Pārējie varbūt zina, ka skaistajā namā Augšzemē, Sventes pagastā netālu no Daugavpils, ir grezna naktsmītne ar restorānu un citiem jaukumiem, bet var piebilst, ka piedevās turpat blakus ēkā ir savdabīga izstāde — kara tehnikas kolekcija. Var skatīties, aptaustīt, droši vien arī kaut kur iesēsties. Todien pusaudži fotografējās kā aptrakuši, bet nopietnāki vīri cilāja atmiņas par padomjlaika sboriem, neaizmirstot nevērīgi izmest: nu, ar šitādu es pulka reižu braucu...
Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu speciāliste DIĀNA GLUŠONOKA mūs sagaida ar pamatotu pārmetumu, ka sen neesam ciemojušies, tāpēc ar skubu cenšamies laboties, uzmanīgi ieklausoties viņas stāstījuma katrā teikumā.
To, ka katram latvietim sava tautasdziesma, esam dzirdējuši jau labi sen, bet vakardienas pasākuma kontekstā uzzināju vēl iespaidīgāku skaitli: universitātes Latviešu folkloras krātuvē (LFK) Rīgā glabājas ap trim miljoniem folkloras vienību — rokraksti un zīmējumi, fotogrāfijas, skaņu un video ieraksti.
Neskaitāmi radošas pieejas caurvīti rakstu un zīmēšanas darbi, klasēs un ģimenēs izdiskutēti, no jauna atklāti fakti par Latvijas laukiem un tajos rodamajām bagātībām. Tas viss deviņu mēnešu garumā virmoja daudzās skolās un ģimenēs, kuras aktīvi iesaistījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konkursā «Šodien laukos».
Vakar Vidzemes Augstskolā norisinājās diskusija «Vai attīstība var būt ilgtspējīga. Kā tu to redzi?».
Diskusiju atklāja Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) direktore INESE VAIVARE. Šādas diskusijas, pulcējot plašāku vai mazāk plašu auditoriju, tiek rīkotas arī citviet Latvijā. Valmierā diskusijā piedalījās Vidzemes Augstskolas, valsts institūciju, Valmieras pašvaldības, nevalstisko organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji.