Aizvadīta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ikgadējā Vasarskola, kuru šogad rīkoja Aizkraukles nodaļa. Latvju rotaļas un danči senajās Kokneses pilsdrupās vienoja LLKC darbiniekus no visas Latvijas.
Jānis Macāns cēlies piecos, ar laivu devies ezerā. Pusastoņos Lubāna zvejnieks jau ir atpakaļ mājās un, kamēr sieva Anna mostas, uzvārījis rīta kafiju, šoreiz to padzers kopā ar mums. Rīta spirdzinošais vēsums kāpj no ūdens augšup, paceļas augstajā krastā un ieplūst mūsos kā enerģija. Brīnišķīga diena vēl priekšā, un sakām sev: mēs esam pie Lubāna, Īdeņā!
Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs
Lai varētu sapalu apvārtīt olīnās (T izteiciens. Viņš vispār izceļas ar krāsainu valodu, kas gan nav saskaņā ar literārās valodas vārdnīcu. Tomēr, lai nu valodnieki man piedod, T teikto bieži citēšu bez labojumiem, lai nezustu tas smeķis), tās līdz Gaujai kaut kā jānogādā. Un tas nav vieglais darbiņš! Šad tad izmisīgi iebrēcos, lai vīri sargā olas, jo tām briesmas draud visa ceļa garumā — gan no traumām, kas ierobežotās telpas dēļ ir ļoti iespējamas, gan no saules, gan beigu beigās — no apēšanas brokastīs. Pa ceļam krājumus papildināt nav lielu cerību. Visdrošākā vieta atrodas T laivā zem platā aizmugures sēdekļa. Tur ir ēna, visvēsāk, un vismazāk riska iekāpt.
Naukšēnu novadā realizēts Valmieras novada fonda «Jauniešu ideju laboratorijas» projekts.
Pilsētas svētku tuvums Valmierā jūtams arvien vairāk — ja ne ielās, tad vismaz ļaužu sarunās, kad starp ikdienas darbiem iznāk laika aizdomāties par nedēļas nogales plāniem tik svelmīgās dienās. Bet cilvēki, kas Kultūras centrā otrdien noformēja savu dāvanu pilsētas svētkiem, par to domājuši jau sen, — Valmieras fotokluba biedri ar savu patronu Alekseju Koziņecu izvēlējās darbus un piemeklēja atbilstošus rāmjus savai izstādei «Ziedošā Valmiera».
Rūjienas pilsētas svētki šogad ar devīzi «Sapņo un dari — tu vari!» notika vairākas dienas, piedāvājot ļoti daudzveidīgu izklaides programmu. «Liesma» Rūjienā pabija 1. augustā, tādēļ šajā fotoreportāžā piedāvājam nelielu atskatu uz todien svētku noskaņā dzirdēto un redzēto.
Biedrība «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» plaši reklamēja un interesentus aicināja uz tradicionālajām Aitu dienām, kas šogad jau septīto reizi notika Rūjienas novada Jeru pagasta «Klimpās». Tur, kā zināms, kopš 2008. gada asociācija ir izveidojusi kontrolaudzēšanas un kontrolnobarošanas staciju, kurā notiek vaislas teķu pārbaude pēcnācēju kvalitātei. Stacijas direktors un Aitu dienu viesmīlīgais mājastēvs ir pieredzējušais aitkopis Valdis Leska.
Pirmā māja Matīšu pagastā esot uzbūvēta pirms 125 gadiem. tas bijis jauks iemesls viņnedēļ svinēt pagasta cienījamo gadskārtu — ar matīšnieku modināšanu rīta agrumā, svinīgām un jautrām izdarībām, maizīšu gatavošanu un degustāciju, ar īsteno matīšnieku dzīvesstāstiem, koncertu, teātra spēlēšanu un citām aktivitātēm.
Šonedēļ sācies Valmieras pašvaldības skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu ceturtais posms, kā laikā tiek nodarbināti 69 skolēni. Posms noslēgsies 21. augustā.
Ar šādu devīzi no 30. jūlija līdz 2. augustam ar ļoti plašu pasākumu un notikumu programmu rūjienieši un viesi svinēja gadskārtējos Rūjienas pilsētas svētkus.
Aizvadītās nedēļas nogalē Jeros notika biedrības «Latvijas Aitu audzētāju asociācija» rīkotās tradicionālās Aitu dienas, uz kurām sabrauca aitkopji vai no visiem Latvijas novadiem, arī no Valkas. Tā kā valcēniete Dzidra Alberga ir viena no sertificētajām aitkopības speciālistēm, kas jau daudzus gadus ar savām zināšanām piedalās asociācijas vadītajā aitu selekcijas darbā, tad arī viņas ceļa mērķis sestdien bija kārtējā Aitu diena Jeru pagasta «Klimpās». Dzidru pavadīja viņas kungs Kārlis Albergs — bijušais Valkas rajona padomes priekšsēdētājs.
Lai pateiktos cilvēkiem, kuri veicinājuši Valmieras attīstību, izaugsmi, cilvēku labklājību un atpazīstamību, pilsētas pašvaldība aicina ikvienu iedzīvotāju līdz 30. septembrim pieteikt kandidātus apbalvojumiem «Gada valmierietis 2015» un «Goda valmierietis 2015».
Cēsu Gaujaslīčos jūlija nogalē notika nometne bērniem no Latvijas, tai skaitā Valmieras, un latviešu bērniem, kuri dzīvo ārzemēs — Grieķijā, Kanādā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Vācijā, Īrijā un Lielbritānijā. Pateicoties Sabiedrības integrācijas fonda atbalstam, 52 bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem dalība nometnē bija bez maksas. Nometnes vadītāja valmieriete Zigita Baldone teic: «Visi kopā centāmies šajā skaistajā vietā ar īpašu auru radīt bērniem sajūtu, lai viņi vēlētos atgriezties te, Latvijā, ka viņus te gaida.»
Nav daudz izstāžu, ko ieskandētu apmeklētāju dziesma. Valmieras muzejā tāda bija pagājušās nedēļas nogalē — māksliniecei Anitai Jansonei-Zirnītei piektdien bija gan kupla jubileja, gan izstādes atklāšana. Tāpēc: daudz baltu dieniņu!
Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē par Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektori iecēla Eviju Voitkāni (attēlā).
Slingu siešanas konsultante Lita Dudele Vidzemes puses jaunajām māmiņām stāsta dažādus slingu stāstus.
Pēc sešiem Amerikā pavadītiem gadiem SŅEŽANA JASE atgriezusies mājās un pašlaik strādā par auklīti Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādē «Pasaciņa».
«Jaunpalejās» ir tradīcija rīkot dārza svētkus, tādi notiks arī 15. augustā, un šogad tiem ir īpaša nozīme, jo notiks patvēruma mājas svinīga atvēršana.
Daudzbērnu mammas no visas Latvijas tikās nometnē «Atelpa».
«Iedomājies — kā būtu, ja Tu paņemtu atvaļinājumu, ko piedzīvot «Jaunpalejās» valdošajā mierā. Atjaunojoties koku pavēnī. Neviena nepārtrauktai, putnu treļļu pavadījumā saklausīt sievieti sevī. Rodot laiku sen aizmirstam vaļaspriekam vai beidzot palasīt jau noputējušu romānu. Nekur nesteigties. Un nekavēt. Iespurgties smieklos pavisam sievišķīgās nodarbēs. Piedzīvot sevi. Atelpu. No vissvarīgākajiem pienākumiem, kurus veic ik dienu,» tā bija rakstīts uzaicinājumā dalībai daudzbērnu mammu nometnē Beverīnas novada «Jaunpalejās», un uz šo aicinājumu atsaucās vismaz 15 mammas, kuras audzina trīs un vairāk bērnus.
Arī šogad Ķoņu kalna svētkos bija sportiskas nodarbes. Ikvienam klātesošajam bija iespēja piedalīties piecpadsmit individuālās aktivitātēs. Savus spēkus varēja pārbaudīt mešanas disciplīnās — frīsbija precizitātes metienos, šautriņu, zābaka, smagumu, riepu mešanā, spēka disciplīnās (svaru bumbu celšanā, baļķa vilkšanā). Netradicionālas nodarbes bija mezglu siešana, malkas torņa celšana, šķēršļu josla, makšķerēšana, pudeļu šaušana, izturības disciplīnās — skrējiens augšup pa Ķoņu kalna trepēm, «vardītes pa smiltīm», «ežu atspole».