Pilsētās un novados

Viņsestdien Valmiermuižas pils parkā notika pēdējos gados jau tautas iemīļotais latvisko Jāņu ielīgošanas pasākums Saulgriezis 2014. Viss sākās jau rīta pusē ar tradicionālo tirdziņu Ar Gardu Muti Valmiermuižā. Visus tirgotājus Liesma gluži neskaitīja, taču kāds pussimts zemnieku, mājražotāju un amatnieku bija ieradies noteikti! Atbilstoši gadalaikam uz izķeršanu bija jaunās ražas zemenes un medus, tāpat netika smādētas latviskajai mentalitātei tuvās vērtības — īsta lauku maize, siers un kūpinājumi. Tirgus placī bija iepeldējis pat kompakts traleris — kiosks ar žāvētām zivīm. Jāteic, ka gaidāmo gada priecīgāko svētku noskaņās daudz eiro naudiņas pārvietojās no pircēju maciņiem pārdevēju ķeselītēs — kas gan būtu īsti latviski Jāņi bez kārtīga un sātīga cienasta!

Vakardienas rītā Valmieras tirgū pārdevēju bija vairāk nekā pircēju.

Tikai pēc sarunas ar Janu Spalviņu sapratu, ka neesmu pajautājusi, vai viņa pati ir mērījusi, cik gari ir melnie, rūpīgi koptie un gadiem audzētie mati. Laikam nepajautāju tāpēc, ka centimetri neko nebūtu izteikuši. Vairāk izteica pati Jana, kura lepni izslējās, kad bildējām viņas dabas doto rotu, kura tā arī teica: «Tas ir mans un tikai mans! Ar matiem tiešām lepojos!»

Īsi pirms Līgo svētkiem Beverīnas novada biedrība «Iespēju durvis» sagaidīja ciemiņus no Gruzijas.

Pirms Līgo svētku brīvdienām devāmies uz Mūrmuižu, uz pirmsskolas izglītības iestādi «Pasaciņa», kur ierasti bērniem māca visus latviešu godus. Šoreiz notika kopīga Jāņu ielīgošana.

Uzdrošinos teikt, ka viens no visbagātākajiem Beverīnas novada Jāņiem dzīvo Kauguru pagasta «Birzniekos». Te JĀŅA OSVALDA un viņa sievas Vizmas ģimenē sakuplojušas četras meitas — Monika, Dagnija, Linda un Ilva, dēls Egils un   astoņi mazbērni —  mazmeitas Monta, Sabīne, Amanda, Alise, Annija, Laura, Elza un mazdēls Edžus. Ne paši, ne arī jaunie gan nav attapuši kādam no kuplā pulka arī dot Līgas vai Jāņa vārdu. Bet «Birznieku» saimnieks cer, ka vēl  pagūs. Viņš, kā jau kārtīgs Jānis, gan pagalmu, gan māju jau laikus bija Līgo svētkiem saposis, lai līgotājus no kaimiņiem cienīgi sagaidītu, taču ģimeniskāka, garāka pasēdēšana būšot vien uz Pēteriem, kad gan Vizmai dzimšanas diena (Jānim arī tā ir Jāņu dienā), gan vecākajai mazmeitai Montai jau ir skolas izlaidums.

Kārlienas pagalma svētki atnākušos lutināja ar pamatīgu lietu. Lai gan varētu šķist, ka lietus un pasākums brīvā dabā ir kaut kas nesavienojams, tomēr īsteniem mākslas jomas pārstāvjiem un cienītājiem tas netraucē baudīt mirkli un kopā būšanu. «Tas ir pat viens no iedvesmas avotiem, nemaz netraucē, bet padara šos svētkus neaizmirstamus,» savās izjūtās dalījās pasākuma apmeklētāja Māra.

Kauguru pagasta saimniecības vadītāja vietnieks ROMĀNS VAŠČENKO no «Saviešiem» par deputātu novada domē kļuva, kad mandātu nolika Aivars Miruškins, kas ieņēma izpilddirektora amatu.

Pēdējo gadu dāvanu piedāvājumā Ziemassvētkos, Valentīndienā, Lieldienās, arī ikdienā, kad rodas vajadzība pēc mazas dāvaniņas, acis bieži vien apstājas pie mājās gatavotām ziepītēm, kas ir tik košas un kārdinoši izaicinošas, ka gandrīz vai gribas nogaršot.

Gatavojoties Valmieras Romas katoļu draudzes baznīcas iesvētībām, uz ko 30. augustā ieradīsies Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs, pēc Maijas Avotas rasējuma ar galdnieka, mākslinieka Ata Dauberga palīdzību pilnīgi no jauna tapis altāris.

Mazsalacas Tūrisma informācijas centrā skatāmas austas segas. Daudzas no tām bijušas ne vien vecmāmiņu, bet arī vecvecmāmiņu pūralādēs. 

Esam iebriduši vasarā... Pēc pulksteņa tā sākas rīt, 13.51, bet sajūta par rasotajām pļavām, jāņuzālēm, pīpenēm, ozolu zariem un pujenēm dārza malā  pārņēmusi jau tagad, jo esam Latvijas vasarā.

Lai jums svētīgi Saulgrieži! Lai mundrums izbaudīt gada garāko dienu un izdziedāt gada īsāko nakti! Lai lustīga līgošana un saulaina Jāņu diena!

Jau vakar Valmieras tirgus placī valdīja varena rosība, nācijas tālredzīgākajai daļai steidzot laikus iepirkt augstvērtīgus produktus svētku galdam, lai pēdējā brīdī nevajadzētu stresot garumgarās rindās bez ciešas pārliecības, vai kārotā visiem pietiks.

Brenguļu pusē, iespējams, vēl atceras Rasmu Saško, kas kolhoza «Vārpa» laikā te bija zirgkopēja, arī sportoja un bija aizcīnījusies pat līdz starptautiskā meistara klasei jātnieku sportā. Vēlāk Rasmas dzīves gaitas bija aizvirzījušās uz Latgales pusi.

«Galvenā motivācija, kāpēc jaunieši iesaistās, — iespēja palīdzēt, dāvājot citiem to, ko viņi paši sev nevar sniegt. Mana motivācija laika gaitā ir mainījusies — sākumā gribējās glābt pasauli (smejas), tagad vēlos redzēt jauniešu izaugsmi, vēlmi iesaistīties un darīt, jo arī viens no mūsu organizācijas galvenajiem mērķiem ir motivēt jauniešus lietderīgi pavadīt laiku,» tā Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes Cēsu nodaļas vadītāja Anete Darģe, kas jau vairākus gadus aktīvi darbojas organizācijā, tagad to arī vada un ir gatava jauniem izaicinājumiem.

Daktera Klauna darba neatņemamo sastāvdaļu — sarkano degunu — un zināšanu dokumentāru apliecinājumu saņēmuši 20 biedrības Dr. Klauns jaunie dalībnieki, lai no jūlija pievienotos saviem kolēģiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Rīgā — Torņakalna un Gaiļezera novietnēs, kā arī strādātu slimnīcās Valmierā un Ventspilī.

Naukšēnietis EDIJS LAŠKOVS strādā SIA «BykoLat» par galdnieku, taču  laiku atlicina arī vairākiem sporta veidiem. Kādreiz tas bija motosports, makšķerēšana, tagad hokejs un novuss.

Ērgļi, kā zināms, mušas neķer. Tāpēc arī tēma par fotoradariem uz Latvijas ceļiem izteikti sensitīva jeb latviešu mēlē sāpīga vien tiem, kas pārvietojas ar nopietnu motoru. Ja skriesi ātrāk par likumā atļauto ātrumu un trāpīsi uz bezkaislīgi ieprogrammētu fotoaci, nāksies kārtot maksājumu valsts labā. Ar otro piegājienu, pirmajā dabūjuši ar pašu gatavotu grābekli sāpīgi pa pieri, Latvijas likumdevēji saposušies ieviest valstī fotoradarus, uzticot šo misiju valsts akciju sabiedrībai Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). Tāpēc Rūcamlapai par šo procesu stāsta zinīgs eksperts — CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.

SIA «Naukšēni» noliktavas sienu tagad rotā novada jauniešu veidots grafiti. Ideja par zīmējumu radās Jauniešu iniciatīvas centra vadītājai Annijai Āboltiņai. Savukārt skaisti grafiti stilā noformēto uzrakstu «Naukšēni» jauniešiem ar padomu palīdzēja realizēt Latvijā pazīstamais grafiti mākslinieks Dainis Rudens.

KASPARS EGLĪTIS sporta dzīvi Naukšēnos vada samērā nesen — no šī gada februāra. «Bija tāda vakance, pieteicos, mani pieņēma, un tā nu darbojos», stāsta Naukšēnu vidusskolas 2004. gada un Sporta pedagoģijas akadēmijas 2009. gada absolvents, kas skolas gados spēlējis volejbolu, studiju laikā aizrāvies ar velosportu un kam pamata darbavieta ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valmieras nodaļa.