Pilsētās un novados

Iepriekšējās nedēļas nogalē reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā  (RAAC) «Daibe» ZAAO vadība bija pulcinājusi vairāk nekā 20 pašvaldību pārstāvjus, lai pārrunātu, kā vēl veiksmīgāk nekā līdz šim  realizētu  atkritumu apsaimniekošanas praksi. Pasākuma ievaddaļā ZAAO valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais informēja, ka šādu tikšanos ar pašvaldību izpilddirektoriem, par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgajiem speciālistiem, administratīvo komisiju locekļiem, pašvaldību policijas darbiniekiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem uzņēmuma darbinieki grib padarīt tradicionālu.

Šonedēļ Kocēnu novada teritorijā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki veic lauku apsekošanas darbus, kuru rezultātā tiks veidota topogrāfiskā karte M1:10000.

Kad svinēja Olimpiešu parka pirmo piecgadi, tā, no Burtnieku novada ģeogrāfijas raugoties, noteikti pagāja Rencēnu pagasta zīmē. Jo 24. maijā pļaviņā blakus jau augošajiem parka kociņiem savējos iestādīja arī divi rencēnieši — abi bobslejisti. Klātienē to veica Latvijas izlases otrās ekipāžas pilots Soču olimpiskajās spēlēs Oskars Ķibermanis, savukārt vēl viena Rencēnu olimpieša — arī bobslejista, Jāņa Ķipura ekipāžas stūmēja Jāņa Skrastiņa — ozoliņu, vispirms ar īstu daiļdārznieka rūpību ticis galā ar sava kociņa iekārtošanu parka zālājā, iestādīja viņa cīņu biedrs un 1988. gada Kalgari ziemas olimpisko spēļu čempions Jānis Ķipurs.

Lai turpmākos negaisos pilsētā mazāk būtu izgāzto un lauzto koku, Valmieras pilsētas pašvaldība aicina  iedzīvotājus informēt par viņu īpašumā vai tā tuvumā esošajiem  potenciāli bīstamajiem kokiem.  Tādi vispirms ir koki ar sausiem un slimiem zariem, iztrupējuši, mehāniski bojāti, zaroti nelīdzsvaroti, dobumaini, vēja  jau aizlauzti un izkustināti,  kas stipra vēja laikā var apdraudēt ne tikai ēkas, bet arī cilvēkus.

Burtnieku novada domes priekšsēdētājam EDVĪNAM STRAUMEM pieder būves Valmierā un Valmieras pagastā, kā arī zeme Sēļos un autostāvvieta Rīgā. Pērn algā pašvaldībā viņš nopelnījis 12531 latu, 2039 latus saņēmis pensijā. Ienākumi no saimnieciskās darbības SIA Valmieras tipogrāfijā «Lapa» un SIA «Lat Met», kopā 10003 lati, kā arī gūti citi ienākumi — 7908 lati. Straume uzņēmies 65000 latu parādsaistības.

Jau kādu laiku rit skolēnu vasaras brīvlaiks, daudzi atpūšas pilsētā vai devušies uz laukiem, kur palīdz darbos vecvecākiem vai citiem radiņiem, bet 217 bērni un jaunieši vecumā no 13 līdz 18 gadiem pieteikušies izmantot pilsētas pašvaldības piedāvāto iespēju vasarā strādāt un nopelnīt naudu, ko vēlāk katrs tērēs, kā vēlas.

Kādreiz runāja par tirgus dienām, bet tagad var droši teikt, ka Valmieras tirgū tās ir katru dienu. Ir reizes, kad pircēju un pārdevēju mazāk, sestdienās savukārt tik daudz, ka piedāvājuma daudzveidībā var apjukt.

Valmieras SOS bērnu ciematā atklāta āra vingrotava. Projektu izdevies realizēt ar līdzekļiem, kurus savāca labdarības vakariņās.

Gaujas Nacionālā parka Informācijas centrs ir iecerējis grandiozu projektu — apkopot Vidzemes vietu un cilvēku stāstus. Lai to paveiktu, mums, protams, ir nepieciešams vidzemnieku atbalsts.

Kocēnu novada «Kalnakošas» ideāli atbilst savam nosaukumam, jo atrodas ļoti skaistā vietā. Māja lepni stāv kalna galā, bet lejā pavisam netālu, piecpadsmit minūšu gājienā, plūst Gauja. Saimnieki AGATE un INDULIS BĒRZIŅI stāsta, ka pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados upe bijusi gandrīz līdz mājai. Tagad lejā vien avotiņš un slapjums. Reiz tur, mēģinot paplašināt vietu ap avotiņu, pat traktors slīcis.

Garajās «Dārziņu» zemeņu dobēs ogas viņnedēļ vēl tikai sāka sārtoties, bet audzētāji teica: zemeņu īstais laiks pavisam tuvu. Izskatoties, ka raža būs laba, ja nu vienīgi uznāks liels karstums un sausums, kas ogām neļaus līdz galam piebriest.

INNA PURMALE un viņas ģimene Kocēnos ienāca pirms apmēram pusotra gada, un, izturot konkursu, no šī gada 24. aprīļa viņa ir pagasta kultūras nama direktore un novada kultūras darba koordinatore.

Šodien pabeidzam 3. jūnija Liesmā sākto sarunu par aktualitātēm uzņēmumā Valmieras ūdens, kura ziņā turpmāk būs arī pilsētas siltumapgāde. Par jaunumiem stāsta jaunizveidotā uzņēmuma valdes priekšsēdētājs INDULIS FRIŠFELDS, valdes loceklis un tehniskais direktors IVARS ĶIKSIS un uzņēmuma Klientu daļas vadītājs DAGNIS MUIŽNIEKS.

Valmieras Profesionālajā vidusskolā nu jau par ikgadēju tradīciju ir kļuvusi Tūrisma diena. Šogad tā bija īpaši spraiga un sportiskām aktivitātēm bagāta. Pasākumu organizēja topošie tūrisma pakalpojumu speciālisti (3. kursa 25. grupa), sadarbojoties ar sporta skolotāju Arnitu Krieviņu un tūrisma profesionālo priekšmetu skolotāju Zeltīti Vilciņu. Jaunie organizatori secina, ka piedalīties būtu bijis daudz jautrāk un interesantāk, nekā plānot un vadīt pasākumu, tomēr atzīst arī to, ka pasākuma organizēšana ir liela atbildība un ir bijis patīkami redzēt, kā realizējas viņu iecerētais.

Katra iela, skvērs, pat māja stāsta pilsētas vēsturi. Iepriekš tūristi, kas apskatīja Rūjienu, par tās dzīves niansēm uzzināja novada kartē, bet tagad pieejama pilsētas karte.

Ne viens vien mūspuses zemnieks jau sagatavojis pirmo skābsienu. Pērnajā nedēļā pirmoreiz lucernu pļāva arī SIA «Valmiera Agro». Līdz oktobrim bez šīs saimnieku nodomā ir vēl trīs kārtīgas skābsiena gatavošanas reizes no konkrētā lauka.

Vakar ar Valmieras SOS ģimeņu atbalsta centra palīdzību jau trešo gadu pēc kārtas Starptautiskās bērnu tiesību aizsardzības dienas ietvaros tika organizēts Ģimeņu rallijs. Šoreiz pasākums pulcēja 14 ģimenes, kas aizvadītajā gadā iesaistījās pakalpojumu saņemšanā atbalsta centrā, un divas sadraudzības ģimenes no Valmieras SOS bērnu ciemata. Vairāk nekā 50 pāru kāju dipināja pilsētas ielās ar vēlmi kopīgi piedalīties aktivitātēs, pārbaudīt savus spēkus un ļauties izaicinājumam.

Pagājušās nedēļas nogalē Valmierā viesojās jaunie ģeologi projekta «Latvijas Dzīļu Atklājēji» ietvaros un stāstīja par Latvijas dzīlēm, pierādot, ka mums ir bagātības, ar ko lepoties. Mēs varam sacensties ar Eiropas lielākajām valstīm, piemēram, Itāliju, Franciju, Vāciju, un būt lielvalsts minerālūdens resursu ziņā.

Vietvārdu burtnīcu «Tā runā Rūvenē» vietējie dēvē par rūjieniešu identitātes apliecinājumu.

Rūjiena vārda dienu svin 29. maijā. Ar dziesmām, dejām, jubilejas kliņģeri. Šoreiz mazpilsēta dzīroja ne pa jokam, jo cienastā bija septiņas tortes, ko cepušas vietējās meistares.