«Šodienas notikumi Ukrainā mums rāda, ka vēsturi aizmirst nedrīkst, lai mēs mācētu saskatīt tās zīmes un pazīmes, kas mums rāda, ka agresors, diemžēl mūsu kaimiņš, nav atmetis ne savus vecos tikumus, ne paradumus, ne metodes, ne veidus, kā iznīcināt tautas,» piektdienas rītā piemiņas brīdī staļinisko represiju upuriem pie Trikātas kapličas klātesošos uzrunāja Trikātas kultūras centra kultūras darba organizatore Ilze Dauvarte:
25. marts ir iegrebts tautas atmiņā kā traģiska diena Latvijas vēsturē. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju izsūtīja 42 tūkstošus nevainīgu cilvēku – ļoti daudz sirmgalvju, mātes ar bērniem un zīdaiņiem. Sibīriju pārcietušie vai tur dzimušie bērni ir tie, kas vēl šodien var stāstīt pasaulei par piedzīvoto genocīdu.
Pēc Kultūras ministrijas uzaicinājuma no 2022. gada 1. marta Valmieras novada Rūjienas apvienībā darbu sācis romu mediators Vilpulkas pagasta iedzīvotājs Sundars Mitrauskis, kurš romiem sniegs individuālas konsultācijas un atbalstu dažādu sadzīves jautājumu risināšanā, tajā skaitā izglītības, nodarbinātības, veselības un sociālajā jomā.
«Kad 1991. gadā uzsākām patstāvīgu saimniekošanu un par zemnieku saimniecības lauksaimnieciskās ražošanas galveno nozari noteicām piena lopkopību, te neviens vairs nedzīvoja.
Sestdien pilnīgi noteikti Valmieras novadā atkal ieradās kārtējais pavasaris. Dabā to apliecināja koši zilais debess jums, spožie saules stari un patīkami viegls vējiņš, kas skraidīja pār naktī patīkami sacietējušo zemi, ļaujot ūdens pārpilnākās vietās dubļiem parādīties vien uz pēcpusdienu. Sabiedriskajā dzīvē par sengaidīto pavasara atnākšanu vismaz četru stundu garumā liecināja jestrā tirgus kņada Valmiermuižas parkā, kas nebija tik lielus smaidīgu ļaužu pūļus pieredzējis kopš pērnā gada.
Valmieras novada Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības priekšnieks JĀNIS SKRASTIŅŠ uz sarunu ierodas tieši no kārtējās apspriedes, kurā runāts par degradētiem bīstamiem objektiem, kas tiks apsekoti un izvērtēti, aicinot īpašniekus tos sakārtot. Taču mūs šajā reizē interesē patvertnes – kādas tās savulaik bijušas Valmieras rajonā un vai saglabājušās līdz mūsdienām.
16. un 17. martā dabas un tehnoloģiju parkā URDA pulcējās 50 pirmsskolu un skolu pedagogi – URDAS vides izglītības vēstneši no Apes, Cēsu, Dikļu, Gaujienas, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Limbažu, Mazsalacas, Palsmanes, Priekuļu, Straupes, Taurenes, Valmieras, Vecpiebalgas, Vidrižu izglītības iestādēm, lai apgūtu jaunas prasmes mācīšanai par dabu un dabā.
Sevišķās rupjmaizes kukulīši cepti un dāvināti Ukrainas iedzīvotājiem, kas ieradušies Latvijā no kara postītās valsts un pirmo atbalstu, konsultācijas meklē Rīgas Kongresu namā, kur izveidots kara bēgļu atbalsta centrs.
11. martā Valmierā oficiālā vizītē viesojās Korejas Republikas vēstnieks Latvijā Songdžins Hans (Seong-Jin Han), viņu vizītē pavadīja trešais sekretārs/vicekonsuls Mjungdže Songs (Myungje Sung).
«Nepamet sajūta, ka Latvijas dārzkopji, solidarizējoties ar ukraiņiem, kā sarunājuši gādā, lai šajā sezonā mūsu dārzos bagātīgi uzziedētu dažādu izmēru saulespuķes, tādēļ pašlaik tieši šo vasaras puķu sēklas ir vispieprasītākā prece,» – tā sarunu par 2022. gada pavasara tendencēm un pirkumiem iesāk SIA «Agrimatco Latvia» Valmieras veikala vadītāja – konsultante ARTA ROZENVALDE.
Ģimenes saimniecībā «Krūzes» košas krāsas siltumnīcās gar acīm vēl neņirb, bet zaļums ir spēcīgs un patīkams. Zeļ puķu, ziemciešu un dārzeņu stādi.
Trikātas zirgu staļļos ienācis pavasaris. Zirgi un saimnieki gatavi lielākai rosībai gada siltajā laikā. Kreceru ģimene labprāt piedalās svētkos kopā ar zirgiem, ļauj bērniem jāt.
15. martā Francijas pilsētā Kannās Valmieras novadam pasniegts prestižais apbalvojums – iegūta pirmā vieta Eiropas mikropilsētu kategorijā Eiropas nākotnes pilsētu un reģionu reitingā 2022./2023. gadam. To veido laikraksta «Financial Times» izdevums «fDi Intelligence».
2021. gadā Vidzemē dzēsti 186 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 90 ugunsgrēkiem mazāk nekā 2020. gadā, kad reģistrēti 276 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika.
Valmieras novadā mājvietu atraduši jau vairāk nekā 250 bēgļu no Ukrainas. Viņu vidū arī Ina, Darina un Milana. Ukraiņu ģimene dzīvo Vilpulkā.
Šodien pabeidzam 10. februāra Liesmā iesākto sarunu ar jaunpienācēja jaunajā Valmieras novadā – Strenču apvienības – vadītāju. JĀNIS PĒTERSONS par vēl vairākām apvienībai aktuālām lietām.
Šo aksiomu vairākkārt atkārto mans sarunas biedrs. Maijā viņam, Strenču apvienības Plāņu pagasta zemniekam, kurš kopā ar sievu Martu un četrgadīgo meitiņu Melāniju Grietu saimnieko savas dzimtas mājās Bēršos, kas pāris kilometrus no Jaunklidža Smiltenes virzienā, paliks tikai apaļi trīsdesmit. ĀRIS KAĢIS apdarījis priekšpusdienas darbus, tāpēc var atļauties garāku sarunu ar Liesmu par dzīvi laukos.
7. martā, Rozes dienā, Valmieras Zonta klubs Atzinības rakstu un metālmākslinieka Andra Dukura darināto rozi par izcilu, godprātīgu un pašaizliedzīgu darbu vietējās sabiedrības labā pasniedza Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadības nodaļas vadītājai Maijai Zālamanei, līdz ar citiem paveiktajiem labajiem darbiem uzsverot unikālas vietas «Caurumkrogs» (Kocēnu pagastā) attīstīšanu.
Tā īsumā varētu raksturot 9. marta vakarā laukumā pie Valmieras Kultūras centra notikušo Valmieras novada mūziķu un koru koncertu divarpus stundu garumā Ukrainas atbalstam Dziesma mani stipru dara!, kas vienlaikus pauda protestu pret Ukrainā notiekošo karu un Krievijas agresiju.
Jau krietnu pusgadu dzīvojam jaunizveidotajā Valmieras novadā. Kādas pārmaiņas skārušas kādreizējo Naukšēnu novadu un vai viss norit tik spoži, kā sevi slavinām prezentācijās un sociālajos tīklos, – stāsta Naukšēnu apvienības pārvaldes vadītājs JĀNIS ZUMENTS.