Turpinot pagājušajā gadā iedibināto tradīciju, Kocēnu novada Rubenē — vietā, kur savulaik Imeras katoļu priesteris Indriķis (Henricus de Lettis) sarakstīja bagātīgāko no vēsturiskajiem pirmavotiem par tagadējās Latvijas un Igaunijas teritoriju — Indriķa Livonijas hroniku, jau otro reizi notika Indriķa diena.
Nesen Beverīnas novadā pirms tradicionālās Lauku dienas atklāšanas un dalībnieku prezentācijas Plāņu pagasta «Saleniekos», pulcējoties gandrīz 300 lauksaimniekiem, kā allaž atbraucējiem bija uzsaukta rīta kafija. Par gardām brokastu uzkodām gādāja Blomes populārā viesu nama «Donas» saimniece ILZE BRIEDE, kuru ne viens vien ir iepazinis, ne tikai viesojoties viņas vienmēr pēc tikko ceptas maizes smaržojošajā mājā, bet arī Latvijas TV kulinārijas šovos «Īstās latvju saimnieces» un «Kūku kari». Arī Jaunklidzī, sagaidot un cienājot lauksaimniekus, Ilze bija savu uzdevumu augstumos: laipna, mutīga un atraktīva. Viņa visus aicināja arī nobaudīt sklandrausi — vidzemnieces gaumē!
Arī šovasar jauniešu biedrība «VirziensA» Burtnieku novada Rencēnos rīko brīvdabas kino vakarus.
No 11. līdz 13. augustam norisināsies svētki «Valmiera virmo!». Atzīmējot pilsētas 733. dzimšanas dienu, valmieriešiem un pilsētas viesiem tiks piedāvāta daudzveidīga pasākumu programma — būs padomāts par ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, par aktīvā dzīvesveida cienītājiem un gardēžiem, kā arī mūzikas baudītājiem un senioriem.
Valmieras cietumā skola darbojas 15 gadus, bet šogad bija lieli svētki 13 jauniešiem un vīriem, kuri saņēma atestātu par iegūtu vidējo izglītību.
Jau rakstījām, ka SIA «ZAAO», lai līdz Latvijas simtgadei dāvātu Vidzemei un Latvijai labus veikumus arī vides jomā, ir uzsākusi iniciatīvu «100 darbi Latvijai». Iedzīvotāji un organizācijas tiek aicinātas līdz 2018. gada 18. novembrim kopīgiem spēkiem paveikt vismaz 100 darbus vides labiekārtošanā un izglītībā. Iniciatīvas rosināšanai ne tikai tajos novados, kurus apkalpo ZAAO, bet visā Latvijā šī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais jau 9. martā parakstīja sadarbības līgumu ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu. Kopš tās dienas jau realizēti vai arī pieteikti 17 labie, var teikt, zaļie darbi.
Vai privātajam ir izdevīgi būvēt sev pasīvo māju? Domas dalās. Cilvēks, kurš ir nolēmis sev uzbūvēt privātmāju, dabiski vēlas, lai tā kalpotu ilgi un patērētu pēc iespējas mazāk energoresursu, lai būtu maz jāmaksā par apkuri. Ekobūvnieks HARIJS TUČS no uzņēmuma RB&B savā vērtējumā ir pragmatisks: «Uz privātmāju saimnieku jautājumu, vai būvēt pasīvo māju ir lietderīgi, es parasti iesaku katram pašam izvērtēt, vai pasīvā māja ir tieši tas, kas viņam nepieciešams.»
Mazsalacā dzimis Gustavs Ērenpreiss, velosipēdus Latvijas laikā tur labojuši un būvējuši Veide un Koncis. Nav neiespējami, ka drīz velosipēdu darbnīca uz pilnu jaudu strādās Rūdolfa Dārziņa ielā un tās saimnieks būs Jānis Akmentiņš.
Mazsalaciete Anda Kļaviņa darina rotas, pēta latviešu spēka zīmes, lasa tējas un novērtē katru mirkli, ko izdzīvo laukos kopā ar mazo Austru.
Visu pagājušo nedēļu Burtnieku jauniešu centrā turpat 100 dejotāju no Latvijā populārās Agra Daņiļeviča vadītās deju skolas Dzirnas un visiem sešiem Burtnieku novada pagastiem projekta Mēs dejojam vasaru Burtniekos ietvaros dzīvoja kopīgā nometnē un gatavoja deju uzvedumu Viņi dejoja vienu vasaru.
Vēl pirms vasaras saulgriežiem septiņi Valmieras Valsts ģimnāzijas un seši Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolēni, kā arī viņu vācu valodas skolotājas viesojās Vācijā, Gīterslo pilsētā. Jauniešiem bija iespēja darboties projektā «Darba pasaule», ko organizēja Drostes nams sadarbībā ar Januša Korčaka vidusskolas pedagogu Mihalu Erni un 11. klases skolēnu grupu. Skolēni un skolotājas dzīvoja vācu viesģimenēs, kas ļāva labāk izprast un vairāk uzzināt par ikdienu Vācijā, uzlabot gan vācu, gan angļu valodas zināšanas.
Kas ir bruņinieki, cik smags bijis viņu aizsargtērps, kādi sadzīves apstākļi valdīja viduslaikos — šos un vēl citus faktus skolēni saistošā veidā uzzina, apmeklējot un līdzdarbojoties Bruņinieku skolā Valmieras muzejā.
Vakar Beverīnas novada Trikātas pagastā Valda Circeņa saimniecībā «Irbītes» notika gadskārtējais Agro Forums, kurā bija ieradušies gandrīz 300 lauksaimnieku, lai savām acīm redzētu daudzus inovatīvus risinājumus graudaugos no sējas līdz ražai.
Māmiņu vingrošanas kustība «Momyfit», kas līdz šim darbojusies Rīgā, Siguldā, Rēzeknē un citviet Latvijā, atver filiāli arī Valmierā.
Sēļu muiža pošas dārza svētkiem — tie notiks 16. jūlijā, nākamsestdien. Aicinām paciemoties, baudīt lauku romantiku un izbaudīt svētku norises.
Valmieras rūpnieciskajā kvartālā starp Valmieras stikla šķiedru un dzelzceļu jau mēnesi čakli strādā ceļu būvnieki — ar ģenerāluzņēmēja SIA Limbažu ceļi un limbažnieku palīgu Smiltenes SIA 8CBR un Valmieras SIA Woltec kopdarbu šeit tiek realizēts visai komplicētais Cempu ielas rekonstrukcijas projekts. Tā īpašā rozīnīte ir pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados pēc kaut kur PSRS ceļu būves projektu institūtos tapuša tipveida projekta būvētā rotācijas apļa pārbūve atbilstoši mūsdienu transporta plūsmas, kā arī kājāmgājēju un velobraucēju prasībām.
Valmieras pašvaldībā otrdien sveica pilsētas komandas sportistus un trenerus par uzrādītajiem augstvērtīgajiem rezultātiem Latvijas IV olimpiādē.
Divas nedēļas — piecas dienas veltot kopīgās skautu nometnes aktivitātēm — Kocēnu 38. skautu vienība uzņēma draugus skautus un gaidas no Herningas Dānijā. Otrdien pavakarējuši pie kopīgā nometnes ugunskura, baudot katra paša izcepto skautu maizīti, dāņu bērni ar saviem skolotājiem vakar devās uz Rīgu, lai braucienu noslēgtu ar atpūtu Meža kaķos, Rāmkalnos, iepazītu Rīgu.
ANTA GAILIŠA un UĢIS GRUZĪTIS Kocēnu «Jauncimpēnos» ir ienācēji no Inčukalna, kur nonākuši pie secinājuma, ka māja par lielu, bet zemes par maz. «Nolēmām, ka esam vēl gana sprauni, lai atnāktu uz laukiem un iekoptu kādu viensētu. Abi esam vidzemnieki — Uģis no Cēsīm, es no Limbažiem, tāpēc jaunu dzīvesvietu meklējām Vidzemē, tuvāk vecākiem,» stāsta Anta.
2013. gada nogalē tika uzsākts jaunradītu un īstenotu studentu biznesa projektu konkurss «Radām novadam». Konkursa mērķis bija dot iespēju apliecināt sevi Latvijas studentiem un viņu pārstāvētajām augstskolām, izstrādājot un īstenojot dažādus biznesa projektus Latvijas novados. Konkursā studentu komandām divu gadu laikā, realizējot biznesa idejas, bija jārada pēc iespējas lielāka ekonomiskā vērtība, radot jaunas darbavietas, piesaistot investīcijas, vienlaikus veicinot ekonomisko un sociālo attīstību šajos novados.