Otrdienas vakarā un naktī uz trešdienu arī Latvijā bija redzama ziemeļblāzma. Interesantajam dabas starojumam netrūka vērotāju gan starp pētniekiem, gan fotogrāfiem. Kāvus jau vairākus gadus mūspusē iemūžina burtniecietis Jānis Šatrovskis.
Nevalstiskās organizācijas apvieno bērnus, jauniešus, seniorus, lai satiktos, pārrunātu svarīgo un apgūtu jauno. Nodarbībās mācās prasmes un iepazīst tradīcijas.
«Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Daiva», izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, pērn veikusi gandrīz pusmiljona eiro vērtas investīcijas — uzbūvēti divi graudu glabāšanas torņi un noliktava. Apsveicama ir kooperatīva iniciatīva alternatīvas enerģijas izmantošanā graudu kalšu darbībā.» Tā teikts pamatojumā, kādēļ LLKA konkursā «Gada labākais lauksaimniecības/ mežsaimniecības kooperatīvs 2015» kooperatīvam «Daiva» piešķirta speciālā balva par investīcijām konkurētspējas paaugstināšanā.
Ziņa, ka šogad divos nozīmīgos mūzikas skolu konkursos ievērības cienīgus sasniegumus ieguvuši arī vairāki Rūjienas mūzikas skolas audzēkņi, mudināja «Liesmu» atvērt nelielā, bet pēcpusdienās vienmēr skanošā namiņa durvis un lūkot, kas tur notiek. Gida lomā — Rūjienas mūzikas skolas direktors VALDIS MEIJERS.
Kārtējo Rūcamlapu sākšu ar informāciju tiem ārzemnieku represētiem Latvijas autovadītājiem un automašīnu īpašniekiem, kuri par tālumā sastrādāto saņēmuši soda naudas rēķinus savā Tēvzemē. Labā ziņa ir tā, ka šie maksājumi nekādā veidā nav saistīti ar pašmāju CSDD darbošanos un sniegtajiem pakalpojumiem. Kā viņnedēļ manā klātbūtnē CSDD Valmieras nodaļas priekšniekam Valdim Stiģim telefoniski apstiprināja CSDD Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Jānis Aizpors, informācija par Latvijas iedzīvotāju — satiksmes dalībnieku ārzemēs saņemtajiem sodiem nenonāk CSDD reģistrā, tāpēc nekādi neiespaido, piemēram, tehniskās apskates veikšanu mūsu valstī konkrētam ārzemēs nostrāpētam automobilim. Sliktā ziņa te varētu būt tāda, ka rādīties ar šo auto, pirms nav nomaksāts paģērētais sods, valstī, no kurienes atsūtīta pēcmaksa, laikam tomēr nevajadzētu. Ja uz šo valsti vairāk nebraucam, tad vēl atklāts paliek jautājums par rēķinam pievienoto brīdinājumu nodot lietu parādu piedzinēju organizācijai. Pilnīgi noteikti, ka šādi kantori netiek dibināti trūcīgai veģetēšanai, tāpēc, kā savulaik teicis leģendārais Juliuss Fučiks — cilvēki, esiet modri! Un nebūs lieki arī parunāt ar kādu zinīgu advokātu.
AS «Lauku Avīze» izdotā «Sējas un Ražas Avīze 2016» šonedēļ vēsta: «Mēness tuvojas kulminācijai — Pilnmēness stāvoklim, un sākas jauns sējas laiks. 18. un 19. februārī atkal ir laiks puķu sēšanai un pārstādīšanai. 20. un 21. februārī sēj kātu un lapu selerijas, ja tas izdarīts jau agrāk, tad piķē un pārstāda. 21. februāra vakarpusē var iesēt arī tomātus, baklažānus, paprikas.»
Pārgaujas sākumskolā nesen notika Valmieras trešais čempionāts galda hokejā, kurā par medaļām cīnījās superjuniori (8 — 11 gadi), jaunieši, seniori un spēlētāji Open kārtā.
Limbažu ielas garāžu kooperatīvs jeb oficiāli AGĪKS Valmieras pilsētas 3. garāžu kooperatīvs ir viens no lielākajiem un arī viens no pirmajiem, kas Valmierā savulaik izveidojušies. Par limbažnieka pirmsākumiem vēstī Valmieras pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1970. gada 14. maija lēmums Nr. 51/2, ar kuru Valmieras pilsētas garāžu kooperatīvam Nr. 3 tiek piešķirts zemes gabals 5000 kvadrātmetru platībā garāžu celtniecībai Limbažu ielā 6a. Pa šiem gadiem no pushektāra garāžu kooperatīvs oficiāli izpleties jau gandrīz divarpus hektāros, ja precīzi, aizņem 24443 kvadrātmetrus zemes, uz kuras uzbūvētas 455 garāžas. Nopietna saimniecība, par kuras aktualitātēm Liesmai stāsta garāžu kooperatīva valdes priekšsēdētājs — viņš šajā amatā otro gadu — VITĀLIJS LASTOVSKIS.
Februāra sākumā Latviešu biedrības Īrijā nedēļas nogales skoliņā Kamenīte organizētajās pieredzes apmaiņas dienās piedalījās J. Endzelīna Kauguru pamatskolas direktores vietniece mācību darbā Aija Dubova un sākumskolas skolotāja Inga Miruškina.
«Liesma» jau ziņoja, ka viņnedēļ Beverīnas novada pašvaldības deputātiem pēc domes priekšsēdētāja Sandra Brālēna atbrīvošanas no amata par jaunu priekšsēdētāju neizdevās vienoties. Vakar notika pēc kārtas otrā domes ārkārtas sēde, kurā deputātiem atkal bija jāizvirza domes priekšsēdētāja kandidatūras un jānobalso par vēlamo.
Projekts ar šādu nosaukumu vēl ir pašos tā pirmsākumos, taču patiesībā tam nav ne gala, ne malas — tik apjomīgs tas varētu izvērsties.
Visbiežāk ģērbjam mugurā to, kas pierasti un ērti. Dažkārt arī to, ko diktē mode, tradīcijas, reliģiskā piederība.
Tā savā apsveikumā, piektdien piedaloties Valmieras jaunā peldbaseina pamatakmens likšanā, vēlēja LR izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Uz svinīgo ceremoniju par godu šim vēsturiskajam mirklim bija ieradies arī LOK ģenerālsekretārs Žoržs Tikmers un 12. Saeimas deputāti no Valmieras Inesis Boķis un Jānis Upenieks, kā arī vēl pulciņš prominentu personu.
Viņnedēļ Valmieras muzeja mājīgajās telpās notika Valmieras pašvaldības vadības tradicionālā tikšanās ar pilsētas iedzīvotājiem. Tikšanās sākās ar domes priekšsēdētāja Jāņa Baika stāstījumu par paveikto pilsētas attīstības labā un iecerēto.
«Liesma» viņnedēļ jau ziņoja, ka uz piecu Beverīnas novada pašvaldības domes deputātu iesnieguma pamata noticis balsojums par domes priekšsēdētāja Sandra Brālēna atbrīvošanu no amata. Šoreiz piedāvājam nedaudz plašāku ieskatu šajā savā ziņā vēsturiskajā domes sēdē.
Pirms novada pašvaldības domes ārkārtas sēdes domes priekšsēdētājs SANDRIS BRĀLĒNS atsaucās uz «Liesmas» aicinājumu izteikt savu viedokli par situāciju domē, kas saasinājusies, viedokļu atšķirības dēļ nespējot pieņemt šī gada budžetu.
Savu redzējumu par vairākām problēmām Beverīnas novadā un tur it sevišķi pēdējās dienās notiekošo, par novada līdz šim neizmantotām iespējām izteikt vēlējās kaugurietis GVIDO VILNIS KRŪMIŅŠ.
Kad ziema vēl īsti nav pateikusi ardievas un pavasaris par visu vari grib ierasties ciemos, Rencēnu kultūras namā čaloja pirmsskolas vecuma bērni, jo sestdien, 13. februārī, viņu lielā diena — debija ar programmu «Gadalaiki», ko sagatavoja mazo vadītāja, pazīstamā dziedāšanas skolotāja Maija Maļikena.
Noskatoties LTV 1 pārraidīto sižetu par tiltu Mazsalacā, neviļu gribas uzdot I. Ziedoņa jautājumu: «Vai mēs jaunajai paaudzei esam iemācījuši tikai lietas, ar kurām izrīkoties naudiski, vai arī vērtības, ko šīs lietas nes sevī?» Iznāk — lai nojauktu veco tiltu pāri dzelzceļa stigai (arī uz nu jau klusām un noslēpumaini, bez jebkādas pateicības un cieņas izrādīšanas par nokalpotajiem gadiem slēgto bijušo Mazsalacas vidusskolu un visu reformu vējiem pakļauto palikušo skolu), ierīkojot pilnīgi jaunu ceļu, vajadzīgi daudz lielāki līdzekļi nekā vecā tilta restaurēšanai?
Spītējot visiem par un pret, 14. februāris arī mūsu zemītē kļūst par svētku dienu. Visu mīlētāju laiku svin jauni un veci.