Tūrisms un daba

Par projektu

Šomēnes noslēdzas kopš 2012. gada 1. aprīļa  realizētais Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekts «Dabas izglītības sekmēšana — efektīvs līdzeklis sabiedrības dabas apziņas veidošanai» jeb saīsinātā variantā «Cilvēki un daba». Tas tiek īstenots Latvijas, Igaunijas un Krievijas Federācijas teritorijās ar  mērķi  projekta darbības reģionā  celt sabiedrībā apziņu par vides vērtībām.  Kopējais projekta finansējums ir 1499977 eiro, no kuriem 90% (1349979 eiro)  ir Igaunijas – Latvijas – Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas līdzfinansējums. Projektā iesaistījās 11 valsts un nevalstiskās organizācijas Latvijā, Igaunijā un Krievijas Federācijā.  Pie mums to īstenoja Dabas aizsardzības pārvalde  (DAP), Dabas muzeja atbalsta biedrība, Gaujas nacionālā parka fonds un  Dagdas novada pašvaldība.

Jaunie ģeologi, vides zinātnieki un to domubiedri projektā «Latvijas dzīļu atklājēji» sadarbībā ar LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti īstenoja kampaņu «Latvija — minerālūdens lielvalsts». Tās ietvaros ekspedīcijās Latvijā un Eiropā nobraukti vairāk nekā 8000 km, popularizējot, ka Latvija ir viena no dabīgā minerālūdens lielvalstīm.

Vakar Gaismas pils mezonīnā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un LNB Atbalsta biedrība atklāja vietu, kur 2015. gada nogalē tiks izvietota Virtakas ieža kopija ar senajām senču rakstu zīmēm. Līdz tam šajā vietā būs skatāms video «Klinšu raksti. Virtaka.» par Virtakas iezi Braslas upes krastos un dokumentāliem materiāliem no tā atklāšanas ekspedīcijām.

Kad dosieties izbraukumos tepat pa Vidzemi vai Igauniju, vai, ja būsiet drosmīgi, tad arī līdz pašai Sanktpēterburgai, lūdzu, neaizmirstiet, ka ar www.viahanseatica.info var saplānot savu ceļojumu! — sirsnīgi raksta Anita Āboliņa, Vidzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja. Tātad: trīs valstis vienā nedēļā.

Ceļotāja piezīmes >30 grādu (pēc Celsija) karstumā

Nez, kur šo tekstiņu, kas lasāms virsrakstā, man ir nācies dzirdēt. Vai nu kāda izrāde tā bija, vai nu filma... Lai kā tur nebūtu, pasaule ir ne bez trakajiem (iespējams, ka tāpēc tā arī pieder viņiem). Jo doties triju dienu pārbraucienā ar automašīnām pa dienvidaustrumu Igauniju šajā svēlmē ne kurš katrs uzdrošināsies.

No katras aizejošās zaļās vasaras allaž ir kaut kas ilgāk prātā paliekošs. Šoreiz man tāds ir Alūksnes Jaunajā pilī dabas entuziastu Evas un Alda Verneru veidotais savdabīgais dabas muzejs «Vides labirints». Tur samērā nelielajās telpās ļoti pārdomāti, koncentrēti, izmantojot arī modernās tehnoloģijas, tiek stāstīts par Zemi, tās dzīļu un virszemes dabas vērtībām tādā apjomā un gudrībā, kādas citviet aizņem vai desmit reizes lielākus ekspozīciju stendus.

Vasaras vidus ir laiks, kad pret kaitēkļiem, slimībām, arī nezālēm miglo laukus. Mainīgie klimatiskie apstākļi ne vienmēr ļauj šos darbus izdarīt laikus. Pēc tam sasteigtībā reizēm kaut kas  notiek neapdomīgi, rodas domstarpības.

«Kas notiek Sietiņiezī? Tur daudz kas ir salūzis. Vai līdzīgi kā Ērgļu klintis un Zvārtes iezis, kamēr tur viss nebūs saremontēts, apmeklētājiem ir slēgts, ierobežojumi nav vajadzīgi arī Sietiņiezī?» jautā valmieriete Ramona A., kurai  ciemiņi no tālienes braucot.

Zviedrijā Vestervīkas apkārtni mēdz dēvēt par līdaku paradīzi, uz kuru regulāri spieto copmaņi no dažādām Eiropas valstīm. Vācieši, austrieši, poļi un, protams, latvieši un lietuvieši lielākoties ar prāmjiem te sabrauc atvilkties šīs plēsīgās zivis gan Baltijas jūras neskaitāmajos līcīšos, gan ezeros. Zviedrijas likumdošana atļauj paturēt līdaku, kas gabarītos iekļaujas intervālā no 40 līdz 75 centimetriem. No šī segmenta var izvēlēties tūlīt apēdamo vai līdzvešanai sasaldējamo zivi, pārējā jālaiž vaļā. Protams, kā jau īsteni demokrātiskā valstī, zviedru zivju inspektori aiz katra līkuma copmaņiem neuzglūn un lielākoties paļaujas uz makšķernieku godaprātu, kas —  ar retiem izņēmumiem — nodrošina likumpaklausīgu braukšanu ūdeņos.

Jau ceturto gadu, tradicionāli pavasarī, aktīvā tūrisma centra «Eži» rīkotais pasākums «Laivu maršs» pulcē pulku laivotāju, kas ar dažnedažādiem pārvietošanās līdzekļiem uz ūdens laiski veic 14 kilometru maršrutu pa Abulu un Gauju no Brenguļiem līdz Valmierai.

Iestādīsim arī  kaut vienu zirgkastaņu?

Zaļās zonas pilnveidošana pavasara un vasaras mēnešos Valmierā notiek saskaņā ar  pilsētas apstādījumu plānu, ko izstrādājusi pašvaldības ainavu dizainere Aija Borisova. Atbilstoši iepirkuma rezultātiem daudzgadīgie stādi tiek iegādāti no zemnieku saimniecības «Ķikši», savukārt viengadīgās puķes no SIA «Aiva X». Stādīšanas un pēc tam arī stādījumu kopšanas darbus uzticēts veikt SIA «Valmieras Namsaimnieks».