Tūrisms un daba

Zaļš piemineklis puskilometra garumā

- 5.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad rudens  Latvijas dabas ainavas izkrāso neiedomājamākos toņos, ar izteikti taisnām līnijām tajās atkal  iezīmējas  baronu un muižkungu  atstātais mantojums — alejas. Tās stādītas uz muižām, medību pilīm un šodien pat vairs  neizskaidrojamām vietām. Ar  alejām Latvijā savā laikā ienāca  dažādas svešzemju koku sugas. Tā vai cita iemesla dēļ (sevišķi gados, kad aleju stādīšana vairs tikpat kā nenotiek) 60 no senajām alejām ir ieceltas dabas pieminekļu kārtā.  Tuvējie (bijušajā Valmieras rajonā) šādi dabas pieminekļi ir Bauņu muižas aleja, Dikļu muižas aleja, Lizdēnu lapegļu aleja, Mazsalacas Parka ielas aleja, Podzēnu aleja, Rencēnmuižas ozolu aleja.

Stāstu vakarā iespēja izzināt Balkānu valstu noslēpumus

- 30.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Trešdien, 26. septembrī, plkst. 18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina uz Ceļotāju stāstu vakaru, kur apmeklētājiem būs iespēja domās aizceļot uz vienu no Eiropas mazāk zināmajiem reģioniem — Balkānu valstīm. Balkānu valstu savdabīgo pievilcību atklās un savā ceļojumu pieredzē dalīsies aizrautīgais ceļotājs un pasākumu organizētājs Kārlis Melngalvis.

Randu pļavas un Latvijas vienīgā sala jūrā

- 17.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kaut dažas  siltās dienas  nepavadīt pie jūras būtu liela apgrēcība. Bet man vēl lielāka apgrēcība ir dienu vadīt, bezdarbīgi guļot kāpās. Es parasti iedegumu ķeru, dodoties gar jūru pagarās pastaigās. Tā nu nesen devos uz Randu pļavām. Tur jau vairākas reizes esmu bijis pavasara un rudens putnu vērošanas ekskursijās (ornitologiem te izdevies diennaktī novērot pat 114 dažādu sugu putnus), bet tagad biju nolēmis  nesteidzoties palūkoties arī uz citām, tikai šeit sastopamām  augu un dzīvās valsts vienreizībām, kā arī jūras krasta īpatnējiem veidojumiem.

Milzu apaļpūpēdis — Gada sēne 2018

- 1.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tā vien rādās, ka daudzu jo daudzu tīkamā nodarbe sēņošana šopavasar un laikam gan arī rudenī pārlieku lielā sausuma un karstuma dēļ tikpat kā izpaliks. Kā vēsta interneta portāls senes.lv, kas nu jau vairākus gadus apkopo sēņotājiem interesējošu informāciju, kaut cik vērā ņemamā daudzumā, lai būtu vērts sākt sēņot, šur tur ir saaugušas gailenes. Turpretī bekas un ierastās lapiņsēnes, var pat teikt, kā lielu izņēmumu tikai dažam ir palaimējies nejauši uziet. Arī tagad, kad dažs lietus mākonis sāk šur tur Latviju pārstaigāt, ļoti aizrautīgajiem sēņotājiem, kas tomēr cer pie sēnēm tikt, acīmredzot ir ļoti rūpīgi jāizpēta laika ziņas, kuros novados, cik intensīvi pirms nedēļas vai pat ilgāka laika ir kaut cik nopietni lijis, jo sausā mežā uz ierastām sēnēm cerēt ir veltīgi.

Čūska — dabai vajadzīga, bet cilvēkus biedējoša

- 1.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad kailām kājām var mežā iet

Varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet ar diezgan lielu pārliecību ieteikšu, ka šī karstā vasara ir visatbilstošākā, kad ekstrēmu izjūtu cienītāji var doties pastaigā pa mežu, pat purvu kailām kājām, ar ļoti mazu iespējamību saņemt čūskas kodumu. Kā zināms, zīdītājiem un putniem, kurus saucam par siltasiņu dzīvniekiem, ir spēja diezgan efektīvi regulēt savā organismā siltuma uzņemšanu un atdevi, tādēļ tie spēj regulēt saviem ķermeņiem vajadzīgu temperatūru, ko tikai ārkārtējās situācijās ietekmē apkārtējā vide. Turpretī čūska ir tā sauktais aukstasiņu dzīvnieks, kas sava ķermeņa temperatūru spēj noturēt tikai tādu, kāda tā ir apkārtējā vidē. Tad nu izrādās, ka 30 grādi jau ir temperatūra, kas mūsu platuma grādos dzīvojošām čūskām vairs gauži nepatīk. Šāda karstuma pārciešanai tās meklē ēnainu vietu, ielien kaut kur dziļāk, tuvāk zemes vēsumam.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks pirmās Ceļotāju dienas

- 26.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Popularizējot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabas un kultūras vērtības un svinot tā dibināšanas 20. jubileju, 26. — 27. augustā norisināsies ZBR pirmās Ceļotāju dienas. Tās organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar ZBR teritorijas uzņēmējiem un pašvaldībām, aicinot ikvienu interesentu pārgājienos, velobraucienos, ūdenstūrisma aktivitātēs, ekskursijās un degustācijās iepazīt kopumā astoņus ZBR teritorijā esošos novadus: Alojas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Strenču un Valkas novadu.

Bites pašas gan zina, ko viņām vajag zināt

- 20.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Daudziem no mums, gluži kā populārās grāmatas varonim Vinnijam Pūkam, ir ļoti vienkāršota atziņa: «Ar bitēm jau nekad neko nevar zināt.» Sarunā ar bitenieci SANTU BIĻINSKU gan secināju, ka drīzāk daudzi cilvēki neko skaidri nezina par savām attiecībām ar bitēm, par šo čaklo dzīvo radību neaizstājamību dabas daudzveidības saglabāšanā. Bites cauri gadu tūkstošiem ir izveidojušas, savos gēnos un instinktos saglabājušas tādas dabas pazīšanas gudrības, precīzu savas rīcības motivāciju, ka cilvēkiem atliek vien no viņām to visu vēl mācīties, saprast, ko un kā bites zina.

Radīt piedzīvojumus lēti

- 13.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

MATIJS BABRIS ir piedzīvojumu meklētājs un uzņēmuma Movement Spontaneous (tulk. kustēties spontāni) līdzdibinātājs. «Mēs taisām tādus pēkšņos piedzīvojumus, dažkārt arī plānotos, bet galvenais fokuss ir nevis uz piedzīvojumiem, bet to īstenošanas metodi,» dalās jaunietis, kas iepriekšējā vakarā ar draugiem bija devies neplānotā pārgājienā no Cēsīm uz Āraišu ezerpilīm. «Stāsts ir par to, ka nav nekādu attaisnojumu tam, lai neveidotu sev piedzīvojumiem bagātu dzīvi, jo arī vakarā vai pat naktī vienmēr pēkšņi var doties pārgājienā.» Sarunu festivālā LAMPA Matijs iepazīstināja ar sešiem padomiem, lai būtu vienkāršāk doties piedzīvojumos.

Zaļo gudrību dienā pie Zeltītes Kavieres

- 4.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Vasaras vidū vadīt dienu Vaidavas pagasta «Silkalnos» pie augu un it sevišķi ārstniecisko augu lieliskas zinātājas Zeltītes Kavieres ir zaļām pārdomām pilns piedzīvojums jebkuram, kurš grib pēc iespējas vairāk dzīvot saskaņā ar dabas likumībām, turēt sevi veselīgu ar tām veltēm, kas dabiskas ir dabā. Šādu iespēju būt «Silkalnos» uz pārrunām un praktiskām nodarbībām augu tēju, tinktūru, sīrupu gatavošanā nu jau vairākus gadus seminārā «Meža nekoksnes resursi, to izmantošana» piedāvā SIA «Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs» vecākais mežsaimniecības konsultants Ziemeļvidzemē  Andris Vīrs. Viņš atzīst, ka Latvijā, kopjot un audzējot mežus, vēl pārāk maz izmanto iespēju no meža gūt peļņu ne tikai ar koksni, bet arī kaut vai tajā vācot ārstnieciskos augus.

Vēlreiz par jāņuzālēm

- 15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tuvu Līgo svētki. Jau tagad redzams, ka, vācot ziedus Jāņu vainagiem un tirgum domātiem pušķiem, tiek izbradāta ne viena vien sienam vēl nenopļauta pļava. Tas nu lai paliek laiskā saimnieka un ziedu plūcēju savstarpējo attiecību jautājums. Cits un allaž atgādināmais ir, ka diezgan aplamas ir līgodziesmu rindiņas: «Visa laba jāņuzāle,/ ko liek Jāņu vainagā». Nedrīkstam aizmirst, ka daža puķe un zāle ir tāds retums, dabas vērtība, kas ir pat ļoti saudzējama. Ziedu pušķi vai vainagu iespējams veidot, saplūcot gan debeszilās rudzupuķes, maigās pīpenes, sarkano un balto āboliņu, papardes, kalmes un vēl daudzas citas skaistas puķes. Diemžēl iepriekšējie gadi liecina, ka dažai ziedu plūcējai neziņas vai alkatības dēļ joprojām roka pastiepjas noplūkt arī krāšņās savvaļas orhidejas — naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes. Tāds pats liktenis Līgo laikā dažkārt piemeklē arī staipekņus, pūkainās silpurenes, jumstiņu gladiolas, arī krāšņo, taču aizsargājamo Sibīrijas skalbi, kas ierakstīta pat Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Par reto augu noplūkšanu dabas aizsardzības inspektori var uzlikt pamatīgu sodu. Taču ne jau soda dēļ vien jāatturas retumus plūkt. Kas gan tu esi par jāņabērnu, ja tevī nav draudzīgas attieksmes pret Latvijas dabu?

Gada tauriņš — raibas vasaras solītājs

- 15.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Simtnieka valkātājs

Latvijas simtgades gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par «Gada Kukaini 2018» izvēlējusies zīmīgu tauriņu, kas jau ar savu izskatu vien ir šim gadam vispiemērotākais. Proti, jāņogu raibenim (Polygonia c-album) pakaļspārnu apakšpusi rotā balts plankums «C» burta formā. Bet romiešu ciparu pasaulē «C» taču nozīmē skaitli 100. Tad kuru gan citu, ja ne tik izteiksmīgu tauriņu Latvijā simtgades kukaiņa godā celt?

Ģeoloģijas gudrības pie Raunas Staburaga

- 6.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau rakstīju, ka maija pēdējā svētdienā prezentācijas pasākumā zinātnieki stāstīja par Gada ģeovietu 2018 — «Raunas Staburagu». Daudzajiem ieinteresētajiem te bija iespēja piedalīties nopietnās Latvijas ģeoloģijas mācību stundās. Iepriecināta par kuplo apmeklētāju pulku, viesus vispirms uzrunāja Raunas pašvaldības priekšsēdētāja Evija Zurģe. Viņa pateicās zinātniekiem, kas šogad Raunas Staburagam ir pievērsuši īpašu uzmanību. Pašvaldība nu jau daudzus gadus te veikusi darbus, lai šī unikālā dabas teritorija būtu tūristiem pieejama, bet te tomēr itin nekas netiktu dabai traucēts: «Kopīgiem spēkiem par šo vietu rūpējoties, ceram mūsu veco Staburagu vēl ilgi redzēt jaunu!»

Fonds «1836» aicina pievienoties tūrisma ceļa veidošanā apkārt Latvijai

- 1.Jūnijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nedēļas nogalē, 2. un 3. jūnijā, notiks šī gada sestais fonda «1836» gājiens no Ainažiem līdz Staicelei. Pirmajā dienā gājiens sāksies pie Ainažu mola, kā arī viesosimies Jūrskolas muzejā, un ir plānots noiet aptuveni 23 km. Maršruts gājējus vedīs pa meža ceļiem un Salacas krastu. Dienas noslēgumā sadziedāšanās pie ugunskura. Savukārt svētdien dosimies 18 km garā ceļā līdz Staicelei, pa ceļam apskatot Planču purvu, Staiceles centrā ieraksim 1836 robežstabu. Kā jau tradīcija gājiena noslēgumā plkst. 18:36 Staiceles kultūras namā izskanēs fonda «1836» un draugu koncerts, uz kuru ir mīļi aicināts ikviens!

Pie Burtnieka, putnu vērotājiem pār plecu lūkojoties

- 25.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Jau rakstījām, ka putnu vērotāju sacensībās «Torņu cīņas 2018», kas  notika aizvadītajā sestdienā un svētdienā, uzvarēja komanda «Himantopus himantopus», kas šogad putnus vēroja pie Burtnieka no Silzemnieku poldera torņa. Šīs komandas dalībnieki Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega un Mārcis Tīrums, kā sacensību noslēgumā noskaidrojās, 24 stundu laikā bija paguvuši no šī torņa pamanīt 100 putnu sugas, kas ir par 21 vairāk nekā vidējais no šī torņa novēroto putnu sugu skaits iepriekšējos gados (79).

Silzemnieku tornis uzvar putnu vērošanā

- 22.Maijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Noslēgušās putnu vērošanas sacensības «Torņu cīņas», kas uzskatāmas par Latvijas gada galveno notikumu putnu vērošanā. Vērotājiem sestdien un svētdien 24 stundās bija jāpamana pēc iespējas vairāk putnu sugu salīdzinājumā ar no katra torņa līdz šim novēroto vidējo skaitu. Piekto gadu pēc kārtas šajās sacensībās uzvarēja komanda «Himantopus himantopus» (Ilze Bojāre, Andris Klepers, Ieva Mārdega, Mārcis Tīrums), kas tornī pie Burtnieka Silzemnieku poldera novēroja 100 putnu sugas — par 21 vairāk nekā šī torņa vidējais iepriekšējais rezultāts. Komanda «4ibisi» (Elīze Spridzāne, Toms Kohs, Imants Jakovļevs, Guna Roze), kas arī putnus vēroja pie Burtnieka, bet no Vīsraga torņa, šoreiz līdz šim šeit pamanīto putnu sugu skaitu pat nesasniedza un palika 9. vietā.