Tūrisms un daba

Tik pie Gaujas vēlos būt...

- 21.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

CILDINĀJUMS. Latvijas simtgadē īpašu uzmanību ir pelnījusi 452 kilometrus garā Gauja – vislatviskākā upe. Ir mums vēl dažas citas par Gauju krietni garākas, arī par likteņupēm dēvētas, taču to aizsākumi ir jau citu valstu teritorijās. Gauja, vien nedaudz dažviet pietuvojoties Igaunijai, visā savā plūdumā no Vidzemes augstienes vijas cauri Latvijai.

Aicina tumšākajās dienās vērot putnus

- 21.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Prasmīgais putnu pazinējs Andris Klepers sadarbībā ar portālu Dabasdati.lv aicina putnu vērotājus un fotogrāfus nu jau desmito gadu  piedalīties Baltijas mēroga sacensībās gada īsākajās un tumšākajās dienās! Izaicinājums šogad notiek 21., 22. un 23. decembrī. Diennakts gaišais laiks šajās dienās nepārsniedz 6 – 7 stundas, kam var pieskaitīt pusotru stundu rīta un vakara krēslas perioda. Ļoti svarīgi ir būt godīgam un rīkoties atbilstoši putnu vērošanas ētikai. Uzvarētājs, kurš būs novērojis vislielāko putnu sugu skaitu (gan tikai vienā no šīm dienām), balvā saņems jaunāko putnu vērošanas dižpārdokli – kaiju noteicēju «Gulls Simplified: A Comparative Approach to Identification». Būs arī citas nominācijas:

Spārnoto draugu dzīvokļu problēmas

- 5.Decembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Klaudz āmuri: gatavojam jaunas vai remontējam vecās putnu barotavas. Taču ornitologi atgādina, ka daudzviet vēl nedarīti, nu jau pat nedaudz nokavēti ir citi ar putnu dzīvi saistītie darbi. Proti, kamēr daudzi putni ir siltākās zemēs, ir jāpagūst pārlūkot, iztīrīt un arī salabot būri, ko viņu ligzdošanai esam izlikuši.

Pie Vecpalsas, kur taimiņi nārsto

- 16.Novembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Novembris ir lašveidīgo zivju nārsta laiks. Dabai draudzīgie izmanto iespēju šajā laikā upju straujtecēs skatīt vienreizējus mirkļus ar nārstot atnākušajām zivīm. Neguļ gan arī malu zvejnieki, izmanto iespēju pielavīties zivīm, kas nārsta brīdī kļūst neuzmanīgas, un tās nodurt vai pat noķert ar rokām. Tādēļ novembris ir arī pastiprinātas uzmanības laiks Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektoriem, zivju nārstu sargājot.

Par zaļo domāšanu un dzīvošanu Valmierā

- 7.Novembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Laikā, kad pasaulei arvien vairāk virsū mācas tehniskā, nedabiskā dzīvošana un tās piedāvātās it kā vērtības, atgādināt par zaļu, videi draudzīgu dzīvošanu par daudz nav pat iespējams. Šādā aspektā vērtējams arī Valmieras integrētās bibliotēkas telpās iepriekšējā ceturtdienā notikušais vides forums «Dzīvojam zaļi 2018!», kuru pašvaldība organizēja sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniekiem.

Latviskais koks, kas pelnījis daudz lielāku uzmanību

- 19.Oktobris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad Latvijas simtgades priekšvakarā daudzi izsludinājuši veikt 100 labus darbus Latvijai, gribam atgādināt, ka sagaidīt dažus gudrus šādu darbu darītājus ir pelnījis arī Rietekļa kadiķis. Jo vairāk tādēļ, ka laikā, kad stādām simtgadei veltītas jaunas alejas, slavinām it kā vislatviskākos kokus – senos ozolus, šis kadiķis, manuprāt, daudz izteiksmīgāk par citiem kokiem atgādina gadsimta likstas pārdzīvojušu Latvieti.

Vērtīgais lapu zelts

- 18.Oktobris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Sausais un saulainais laiks pašlaik ir vispiemērotākais, lai savāktu skaistās dzeltējošās koku lapas un lietderīgi izmantotu tās savā dārzā. Ko un kā ar tām darīt, skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Nobrauc Gauju astoņās dienās

- 5.Oktobris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Divi jaunieši vasaras karstumā augusta vidū devās piedzīvojumā pa Gauju – no augšteces Jaunpiebalgas novadā līdz upes ietekai jūrā. Draugi – Lotārs Zariņš, kas ir Vidzemes Augstskolas žurnālistikas students, un Kristers Komarovs, dabas entuziasts no Cēsīm, – uzticoties saulainajām laika prognozēm, ceļā devās bez telts, tomēr izrādījās pavisam citādāk. Savās atmiņās par ne tik karstajām vasaras dienām dalās LOTĀRS ZARIŅŠ.

Tūrisma objekts

- 4.Oktobris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Igaunijas - Latvijas pārrobežu projekta «Zaļais Dzelzceļš» ietvaros ir izveidota un sakārtota bijušās dzelzceļa līnijas infra-struktūra Vidzemē un Dienvid-igaunijā. Kopā tā veido 750 km garu  velo/kājāmgājēju maršrutu, kas piemērots arī izjādēm ar zirgiem vai slēpošanai.

Viesos pie priežu vecmāmiņas

- 21.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Priede Gada koks bija pērn. Tad daudz rakstīju par tuvumā un tālumā esošajām izcilniecēm. Taču tikai nesen uzzināju, ka esmu parādnieks: neko neesmu stāstījis par Kaķa dižpriedi, kuru īpašo koku zinātājs Guntis Eniņš ir nosaucis pat par visu mūsu priežu vecmāmiņu. Dižpriedēm nosaukumus parasti piešķir pēc tuvāko seno māju nosaukuma.

Seklā Gauja un ūdens attīrītāju «kapsēta»

- 21.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Nu jau daudzas vasaras, kad Gaujā ūdens  līmenis ir pietiekami zems, cenšos ar spiningu vai arī bez tā pa upes vidu  aizbrist no Kazu krācēm līdz pat Stāvajiem krastiem. Eju pret straumi, jo nesaduļķotajā ūdenī labāk var redzēt straumes veidotās smilšu trepes un jau iztālēm izraudzīties seklākās vietas, arī pamanīt, kur izveidojies pārāk liels dziļums.

Zaļš piemineklis puskilometra garumā

- 5.Septembris, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad rudens  Latvijas dabas ainavas izkrāso neiedomājamākos toņos, ar izteikti taisnām līnijām tajās atkal  iezīmējas  baronu un muižkungu  atstātais mantojums — alejas. Tās stādītas uz muižām, medību pilīm un šodien pat vairs  neizskaidrojamām vietām. Ar  alejām Latvijā savā laikā ienāca  dažādas svešzemju koku sugas. Tā vai cita iemesla dēļ (sevišķi gados, kad aleju stādīšana vairs tikpat kā nenotiek) 60 no senajām alejām ir ieceltas dabas pieminekļu kārtā.  Tuvējie (bijušajā Valmieras rajonā) šādi dabas pieminekļi ir Bauņu muižas aleja, Dikļu muižas aleja, Lizdēnu lapegļu aleja, Mazsalacas Parka ielas aleja, Podzēnu aleja, Rencēnmuižas ozolu aleja.

Stāstu vakarā iespēja izzināt Balkānu valstu noslēpumus

- 30.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Trešdien, 26. septembrī, plkst. 18.30 Valmieras Tūrisma informācijas centrs aicina uz Ceļotāju stāstu vakaru, kur apmeklētājiem būs iespēja domās aizceļot uz vienu no Eiropas mazāk zināmajiem reģioniem — Balkānu valstīm. Balkānu valstu savdabīgo pievilcību atklās un savā ceļojumu pieredzē dalīsies aizrautīgais ceļotājs un pasākumu organizētājs Kārlis Melngalvis.

Randu pļavas un Latvijas vienīgā sala jūrā

- 17.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kaut dažas  siltās dienas  nepavadīt pie jūras būtu liela apgrēcība. Bet man vēl lielāka apgrēcība ir dienu vadīt, bezdarbīgi guļot kāpās. Es parasti iedegumu ķeru, dodoties gar jūru pagarās pastaigās. Tā nu nesen devos uz Randu pļavām. Tur jau vairākas reizes esmu bijis pavasara un rudens putnu vērošanas ekskursijās (ornitologiem te izdevies diennaktī novērot pat 114 dažādu sugu putnus), bet tagad biju nolēmis  nesteidzoties palūkoties arī uz citām, tikai šeit sastopamām  augu un dzīvās valsts vienreizībām, kā arī jūras krasta īpatnējiem veidojumiem.

Milzu apaļpūpēdis — Gada sēne 2018

- 1.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Tā vien rādās, ka daudzu jo daudzu tīkamā nodarbe sēņošana šopavasar un laikam gan arī rudenī pārlieku lielā sausuma un karstuma dēļ tikpat kā izpaliks. Kā vēsta interneta portāls senes.lv, kas nu jau vairākus gadus apkopo sēņotājiem interesējošu informāciju, kaut cik vērā ņemamā daudzumā, lai būtu vērts sākt sēņot, šur tur ir saaugušas gailenes. Turpretī bekas un ierastās lapiņsēnes, var pat teikt, kā lielu izņēmumu tikai dažam ir palaimējies nejauši uziet. Arī tagad, kad dažs lietus mākonis sāk šur tur Latviju pārstaigāt, ļoti aizrautīgajiem sēņotājiem, kas tomēr cer pie sēnēm tikt, acīmredzot ir ļoti rūpīgi jāizpēta laika ziņas, kuros novados, cik intensīvi pirms nedēļas vai pat ilgāka laika ir kaut cik nopietni lijis, jo sausā mežā uz ierastām sēnēm cerēt ir veltīgi.

Čūska — dabai vajadzīga, bet cilvēkus biedējoša

- 1.Augusts, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Kad kailām kājām var mežā iet

Varbūt nedaudz pārspīlēšu, bet ar diezgan lielu pārliecību ieteikšu, ka šī karstā vasara ir visatbilstošākā, kad ekstrēmu izjūtu cienītāji var doties pastaigā pa mežu, pat purvu kailām kājām, ar ļoti mazu iespējamību saņemt čūskas kodumu. Kā zināms, zīdītājiem un putniem, kurus saucam par siltasiņu dzīvniekiem, ir spēja diezgan efektīvi regulēt savā organismā siltuma uzņemšanu un atdevi, tādēļ tie spēj regulēt saviem ķermeņiem vajadzīgu temperatūru, ko tikai ārkārtējās situācijās ietekmē apkārtējā vide. Turpretī čūska ir tā sauktais aukstasiņu dzīvnieks, kas sava ķermeņa temperatūru spēj noturēt tikai tādu, kāda tā ir apkārtējā vidē. Tad nu izrādās, ka 30 grādi jau ir temperatūra, kas mūsu platuma grādos dzīvojošām čūskām vairs gauži nepatīk. Šāda karstuma pārciešanai tās meklē ēnainu vietu, ielien kaut kur dziļāk, tuvāk zemes vēsumam.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā notiks pirmās Ceļotāju dienas

- 26.Jūlijs, 2018
Tūrisms un daba
Laikrakstā

Popularizējot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabas un kultūras vērtības un svinot tā dibināšanas 20. jubileju, 26. — 27. augustā norisināsies ZBR pirmās Ceļotāju dienas. Tās organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar ZBR teritorijas uzņēmējiem un pašvaldībām, aicinot ikvienu interesentu pārgājienos, velobraucienos, ūdenstūrisma aktivitātēs, ekskursijās un degustācijās iepazīt kopumā astoņus ZBR teritorijā esošos novadus: Alojas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Strenču un Valkas novadu.