Valmierietis

INTS PUTNIŅŠ. Sirds ķirurgs, 1. operāciju bloka virsārsts Stradiņa slimnīcā. Darbības joma — iegūto sirdskaišu ķirurģija.

Pirms diviem gadiem lasītājus iepazīstināju ar notikumiem, kas norisinājušies mūsu pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē Pirmā  pasaules kara sākumā: jaunās slimnīcas celtniecība Dzirnavu ezeriņa krastā (1914.), Vecpuišu parka izveide un paviljona atklāšana (1914.), brīvprātīgo pieteikšanās strēlniekos 1915. gada augustā u.c. Jāteic, ka cerības uz ātru uzvaru nomaina skumjas par zaudētajiem tuviniekiem – vīru, tēvu vai līgavaini.

Vasara ir gaismas un  pozitīvi lādētas enerģijas tveršanas laiks. Tāpēc jau visi, kam to vien atļauj darba rūpes un  paša noteikšana, steidz atvaļinājumu vadīt pie dabas krūts jūnijā vai jūlijā. Kad  nu šī vasara ir ar sauli paskopāka, kad apnīk ogošana vai sēņošana, atvaļinājuma lietderīgai vadīšanai ir jāizmanto citi piedāvājumi.

Valmieriete UNDĪNE GRAUMANE (23), folkloras kopas «Ūdenszāle» vadītāja, mamma un radoša personība.

Līdz Jāņiem tik daudz vēl jāpaspēj un jāiespēj. Darba pilnas rokas. Nezinu, kā tur pilsētniekiem, bet lauku sētas saimniekiem slapjas muguras un rokas tulznās.

Viņam rīt gan vārda diena, gan apaļa, īstam vīram nozīmīga gadskārta ar ciparu 6. JĀNIS DAINIS ir tik daudzšķautņaina personība ar aktīvu darbošanos tik daudzās jomās, ka - neliegšos - baidos kādu būtisku niansi no viņa dzīves garām palaist. Daudzu sporta veidu pratējs, treneris, novada sporta darba un dažādu sacensību organizators, deputāts...

Par saviem mūža gara darbiem Valmierietim stāsta ainavu gleznotājs OSKARS VĪKSNA.

Cilvēkiem ar vājākiem nerviem varbūt šo publikāciju labāk nelasīt, taču, pieļaujot, ka Valmieras pievārtē jaunuzbūvētajā apbedīšanas namā, īpaši krematorijā, notiekošais daudzus interesē, «Liesma» par šo alternatīvo pakalpojumu centās uzzināt ko vairāk.

Apbedīšanas namā mūs sagaidīja un visu pamatīgi izrādīja SIA «Apbedīšanas nams — krematorija» pilnvarotais pārstāvis EDGARS TIMPA.

ZANDAS AMOLIŅAS ikdiena ir saistīta ar prieku palīdzēt cilvēkiem. Valmierā un Rūjienā jaunā, sportiskā sieviete nodarbojas ar fizioterapeitisko ārstēšanu – rehabilitāciju, vada nodarbības ārstnieciskajā vingrošanā un gūst gandarījumu, redzot, kā atkāpjas kāda vecuma kaite vai atlabst pārpūlēts gargabalu skrējēja muskulis. Bet viņas, vaidavietes,  sākumā bijusi Valmiera.

Ik gadus mazākā vai kuplākā draugu un tuvinieku lokā cildinām vasaras saulgriežus, kopā aizvadot visgarāko dienu un īsāko nakti. Gadskārtu svētkos nozīmīga loma pagāniskajām tradīcijām, īpašajiem rituāliem un citām maģiskām izdarībām, Līgo dziesmām un alum! Neiztikt, protams, arī bez Jāņu dienas rītā lasītām rudzupuķēm, pašu pītiem zāļu vainagiem, dzelteniem siera rituļiem, sātīgām ogu maizēm un speķa pīrāgiem. Valmierieša lasītāju vecākā paaudze vēl atcerēsies tos absurdos laikus, kad padomju vara Jāņus oficiāli aizliedza, tiesa gan, vēlāk atkal popularizējot kā latviešu tautas folkloras mantojumu...

Pēdējā desmitgadē valmieriešiem — i parastajiem mirstīgajiem, i uzņēmējiem — lielākās problēmas transporta jomā saistījās ar pārvietošanās grūtībām pilsētas iekšienē, bet šobrīd Valmiera ir aizrakta no ārpuses! Miķelim šķiet, ka vienīgie brīvie virzieni, lai izbrauktu no pilsētas un iebrauktu iekšienē, vēl palikuši uz Cēsīm, Mazsalacu un Rūjienu, pārējie stratēģiskie vektori ir, maigi sakot, ievērojami apgrūtināti. Un tā būs, mazākais, visu vasaru...

Kādā no Valmieras kafejnīcām, kura nu viesus apkalpo  arī ārpusē, uzraksts: «Uz terases lūdzu zvirbuļus nebarot! Jau laikus pateicamies par sapratni. Administrācija».

No 27. jūnija līdz 2. jūlijam norisināsies Valmieras akvarelistu un grafiķu plenērs. Plenēru organizē Valmieras Kultūras un mākslas fonds, atbalsta pilsētas dome, Tehauto, Artifex Plus un Valmiermuižas alus.

Sprāgst pumpuri, ievas reibina un putnu treļļi pieņemas spēkā. Maijs. Mēnesis, kad zied maijpuķītes, maijrozītes un spārnus pleš maijvaboļu gaisa desants.

EGONS TĀLIVALDIS ZIEDIŅŠ. Valmierā dzimis, Valmieras Goda pilsonis,. atcerē pie Valmieras Valsts ģimnāzijas, kuru absolvējis, kurā ilgus gadus bijs vācu un angļu valodas skolotājs.  Šodien, 18. maijā, viņam, bijušajam leģionāram, 90 gadu jubileja. Jāņa Līgata foto

Valmiera – Ziemeļvidzemes galvaspilsēta, vēsturiski viena no senākajām Latvijas pilsētām, bet šodien manas otrās mājas. Šī pilsēta par manām mājām kļuva 2015. gada septembrī, kad uzsāku studijas Vidzemes Augstskolā.

Lai atjaunotu Vienības laukumu Valmierā un izveidotu to par mūsdienīgu valstiskās identitātes, Latvijas patriotisma un latviskās pašapziņas veicināšanas vietu, tiek plānota laukuma pārbūve. Līdz oktobra beigām notiks būvprojekta izstrāde. To veic Vienības laukuma meta izstrādāji SIA «Didzis Jaunzems Arhitektūra», SIA «AVR» un SIA «Substance», apvienojoties komandītsabiedrībā «Vienības laukums».

LĪGA IVĀNE, koncertmeistare vairākos koros un Valmieras Mūzikas skolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvente. Bet pirms tam bija gan Cēsu Mūzikas vidusskola, gan Valmieras 4. vidusskola, tagadējā Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, kam šogad būs koša gadskārta.

Šī gada sākumā, sanākot kopā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventiem, tika dibināts Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas absolventu klubs. Nodibinājuma mērķis ir sekmē un atbalstīt skolas notikumus, skolēnus un skolotājus. Fonda dibinātāji ir Irita Kiršblūma, Karlīne Cercina, Dzintars Krauklis, Lauris Klagišs un Edgars Atlācis.

Aizvadītajā 2015. gada maijā Valmieras ģimnāzija svinīgi atzīmēja 95. gadskārtu. Atverot brošūru par skolas vēsturi, manu uzmanību saistīja viens no direktoru uzvārdiem — Jānis Jansons. Spilgta personība. Latvijas brīvības cīnītājs, sabiedriskais darbinieks, pirmais Valmieras Valsts vidusskolas direktors. Dzimis Vaidavas pagasta Podzēnu Druļos 1890.23.III zemnieku ģimenē, Rubenes luterāņu latviešu draudzes reģistrā iegrāmatots kā Pētera un Annas, dzimušas Šneideres, no Vīgubēniem, pirmdzimtais. Bērnu pulciņš vēl sakuplos ar meitām Marri un Amāliju, dēlēnu Pēteri.