Valmierietis

Maijs ir mēnesis, kad ziemas sezona vienā viņam tuvajā sporta veidā nomaina otru – vasaras sezonu, un katrā no sezonām viņš izmanto savu nūju.

Šodien Valmierā ir ļoti tālu no mums dzīvojošiem vīriem piederoša akciju sabiedrība «Valmieras piens». 

Tamāra Kalniņa (Rozīte) dzimusi 1918. gada 10. aprīlī. Pašas vārdiem – īsta zemgaliete.

ZIŅAS  Zvirgzda kroga senākais pieminējums, iespējams, rodams 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas materiālos, kur, zviedru valdībai inspicējot Frīdriham Vilhelmam Patkulam piederošās Ķieģeļu, Podzēnu, Kūduma, Pāpēnu un Kārlenes muižas, konstatē, ka senāk šajos īpašumos bijuši 6 krogi, bet tagad lietojams tikai viens – Rubenē (Papendorff).[1]

1919. gada maijā pēc nepilnu piecu mēnešu komunistu valdīšanas padomju Latvijas proletāriskais cietoksnis sāka ļodzīties visās šuvēs. 

Pūšaminstrumentu nodaļas darbība Valmieras mūzikas skolā

Nopietns pūšaminstrumentu nodaļas darbs VMS sākās ar trompetistu Juliānu Greidānu (1939 - 2013), kuru uz VMS 1963. gadā uzaicināja strādāt toreizējais VMS direktors Tālivaldis Dubavs.

ILUTA DUNDERE ir vokālās studijas «Smaidiņi» vadītāja, ikdienā viņa strādā gan par sākumskolas skolotāju, gan mūzikas skolotāju Valmieras Pārgaujas sākumskolā.

Mūspusē jaudīgākais un ar kvalitatīvu izpildījumu Latvijas mērogā pazīstamais pašmāju būvniecības uzņēmums SIA Aimasa Valmierā uzsācis vēl vienu vērienīgu privātu iniciatīvu – daudzdzīvokļu nama celtniecību Jāņa Endzelīna ielā 2 (blakus Rubenes ielas daudzdzīvokļu namiem virzienā uz Āžkalna namiem). Valmierietim sīkāk par šo projektu, ko uzņēmums realizē par saviem līdzekļiem, pastāstīja SANDRIS APSĪTS, SIA Aimasa valdes priekšsēdis.

Rubenes krogs ir viens no senākajiem dokumentos minētajiem Livonijas krogiem. 1419. gada 8. janvārī Rīgas arhibīskaps Johans VI (Johannes Ambundi) izlēņo Bertramam fon Ikskulam (Bertram van Ixkulle) no Niklāva fon Koskula (Clawes van Coskulle) nopirkto Rozbeķu (Rosenbecke) pili un citas muižas, kā arī Rubenes krogu (kroch to Papendorpe).[1]

Vidzemes un Igaunijas provinces tika pievienotas Krievijai saskaņā ar 1721. gada Nīstades miera līgumu.

Tā vienā teikumā var raksturot AIVARA BENUŽA daiļradi, kurš ir viens no redzamākajiem piecdesmitgadnieku paaudzes Latvijas metāla māksliniekiem.

Valmiera šobrīd ir tā vieta Latvijā, kur cilvēki grib dzīvot, tāpēc pilsētā iegādājas dzīvokļus vai tos īrē, kā arī visai intensīvi būvē privātmājas.

ZIŅAS 

Senākās ziņas par tolaik Straupes draudzē ietilpstošajai Ķieģeļmuižai piederoša kroga pastāvēšanu Rīgas – Valmieras lielceļa malā vietā netālu no Ķieģeļmuižas un Kokmuižas robežas, domājams, rodamas 1638. gada Vidzemes arklu revīzijas protokolos, kuros Zīlānu pagasta (Sylan Paggast) zemnieku vidū minēts Kroģīša Pēteris (Krogit Peter), kas saim­nieko uz ¼ arkla zemes, dod nodevas un iet klaušās pie Rubenes mācītāja.[1] Krogs revīzijas laikā nepastāv – visdrīzāk izpostīts nesenajos karos – bet saimniecības nosaukums (Kroģītis) ļauj pieņemt, ka tāds tur senāk bijis.

PAR SAVĒJIEM

«Pašreizējais moments prasa, lai katrs pilsonis savus kaut arī nelielos līdzekļus izlietotu tā, kā tas būtu arī izdevīgi no vispārīgā tautsaimniecības viedokļa,» 1929. gada rudenī vienā no saviem rakstiem apgalvoja žurnāls «Ekonomists».

Šomēnes sākam turpinājumos publicēt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesionālās bakalaura studiju programmas absolventa Gunāra Geduševa bakalaura diplomreferātu «Pūšaminstrumentu spēles attīstība Valmierā», kas ir pirmais tik apjomīga rakstura pētījums par ragu mūziku mūsu pilsētā vairāk nekā 100 gadu garumā. Tā kā darbs tapis samērā tālajā 2009. gadā, vairāki tajā pieminētie mūziķi pa šo laiku jau piepulcējušies lielajam debesu orķestrim (pēc Signāla ilggadējā prezidenta Ēvalda Pavloviča datiem tādu ir 67, tostarp divi diriģenti), tāpēc esmu atļāvies Gunāra darbā šo to precizēt. Ievērību pelna arī fakts, ka autors pēc vairākiem auglīgas darbības gadu desmitiem džeza nozarē, Egīla Kaužēna rosināts, atkal pievērsies klasiskajai ragu mūzikai, dibinot Valmieras BUB pūtēju orķestri, kas ar panākumiem spēlē gan vietējos, gan valsts mēroga pasākumos, bet Gunāra pirmajam kolektīvam – pūtēju orķestrim Signāls – šogad ar koncertu 1. maijā atzīmēsim 60 gadu pastāvēšanas jubileju.

Jūlijs Cukurs

Viņš pagājušajā otrdienā nosvinēja laikam jau cilvēka mūžā pašu kantaināko – 44 gadu – jubileju.

Lai arī vēsturiski Valmieras pilsēta atradās ģeogrāfiski izdevīgā vietā, proti, Pēterburgas – Rīgas pasta trakta maršrutā, samērā maz ir zināms par Pleskavas – Rīgas dzelzceļa līnijas izbūvi. 

ZIŅAS 

Senākā dokumentārā liecība par Bestes kroga pastāvēšanu, šķiet, ir Valmieras un apkārtnes vēstures pētnieka H. Enzeliņa aplūkotā 1679. gada Kokmuižas revīzija vai inventārijs, kurā teikts, ka «vecā Bestes krogā» pārdotas 18 mucas muižas alus.

JĀREDZ VISIEM!

1935. gada ziema. Februāris. Vietējais laikraksts savus lasītājus intriģē ar lielisku piedāvājumu – izbaudīt mūsu Vidzemes skaistos dabas skatus un vēlreiz atgriezties siltajās vasaras dienās! «No pirmdienas, 4. februāra, līdz ceturtdienai, 7. februārim, kino «Splendid» izrāda jauno latviešu skaņu filmu «Gauja»».

Pirms 150 gadiem Valmieras apriņķa Budenbrokas muižā galdnieka ģimenē dzimusi un Dikļu baznīcā kristīta nākamā Valmieras mūzikas skolas dibinātāja, pianiste Anna Ķirpīte.