Valmierietis

Maskava nebeidz pārsteigt

- 14.Jūnijs, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Tā kā ED­GARS SKU­JA, Lat­vi­jas Re­pub­li­kas ār­kār­tē­jais un piln­va­ro­tais vēst­nieks Krie­vi­jas Fe­de­rā­ci­jā, strā­dā Mas­ka­vā, ar vēst­nie­ka kun­gu sa­zi­nā­jā­mies e-past­ā, un viņš at­sau­cī­gi at­bil­dē­ja uz «Val­mie­rie­ša» jau­tā­ju­miem.

Neapstāties un dzīvot brīvi

- 14.Jūnijs, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Ir pa­gā­ju­ši te­ju trīs ga­di, kopš Ha­ralds Ozo­liņš sa­pra­ta, ka vē­las ie­gūt ka­lē­ja un ju­ve­lie­ra pro­fe­si­ju. Piekt­die­nas va­ka­rā, uz­reiz pēc tam, kad viņš bi­ja at­sto­pē­jis no Rī­gas, mū­su tik­ša­nās no­ri­tē­ja lie­lā stei­gā, jo Ha­ral­da da­bā nav lie­ki tē­rēt lai­ku. — Dien­nak­tī ir 86 400 se­kun­des, un katrs pats iz­vē­las, kā tās tē­rēt; laiks, ko pa­va­dām ne­pro­duk­tī­vi, nav at­gūs­tams. Es cen­šos iz­man­tot kat­ru iz­de­vī­bu, ko dzī­ve man pie­spē­lē, — tā Ha­ralds.

Vienmēr ir iespēja izvēlēties savu ceļu

- 14.Jūnijs, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Lie­la RITAS VIĻUMSONES dzī­ves da­ļa sais­tī­ta ar dzimt­sa­rak­stu no­da­ļu, ku­rā par va­dī­tā­ju vi­ņa strā­dā no 1994. ga­da, tā­pēc dzimt­sa­rak­stu 90 ga­du ju­bi­le­ju, ko Val­mie­rā svi­nē­sim 1. jū­li­jā, uz­ska­ta arī par sa­vu dzim­ša­nas die­nu. Vi­ņu šis cie­nī­ja­mais ve­cums ne­maz ne­mul­si­not.

Dun sliedes Valmierā I

- 17.Maijs, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Tur­pi­not ie­ska­tī­ties Val­mie­ras in­dus­tri­āla­jā vēs­tu­rē, lo­ģis­ki ir pie­stāt pil­sē­tas dzelz­ce­ļa sta­ci­jā. Kā te viss lai­ka gai­tā vei­do­jies, mē­ģi­nā­sim tikt skaid­rī­bā, iz­man­to­jot  eks­klu­zī­vu Lat­vi­jas dzelz­ce­ļa 90. ju­bi­le­jai par go­du 2009. ga­dā ta­pu­šu Ju­ma­vas iz­de­vu­mu – To­ma Al­tber­ga, Ka­rī­nas Augus­tā­nes un Ie­vas Pē­ter­so­nes sa­stā­dī­to  Dzelz­ce­ļi Lat­vi­jā. Kā jau ie­rasts, au­to­ram pa­lī­dzī­gu ro­ku se­nu fo­to­grā­fi­ju mek­lē­ša­nā snie­gu­si arī In­dra Vī­lis­te­re no Val­mie­ras mu­ze­ja.

Moderns akcents Valmieras vaigā

- 17.Maijs, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Nā­ka­mā ga­da sā­ku­mā Tēr­ba­tas ie­lā 10 uz­sāks Vid­ze­mes Augst­sko­las jaun­ās in­že­nier­zi­nāt­ņu ēkas celt­nie­cī­bu, ku­ru pa­re­dzēts pa­beigt līdz 2013. ga­da augus­tam. Eiro­pas Re­ģi­onā­lās at­tīs­tī­bas fon­da pro­jekts Vie­no­ta, mo­der­na un per­so­nām ar fun­kci­onā­liem trau­cē­ju­miem pie­mē­ro­ta pri­ori­tā­ro stu­di­ju vir­zie­nu stu­di­ju kom­plek­sa iz­vei­de Vid­ze­mes Augst­sko­lā aiz­sā­cies jau šī ga­da sā­ku­mā, kad feb­ru­ārī un mar­tā ti­ka iz­strā­dāts ēkas mets, kas kal­po kā pa­mats ie­pir­ku­mu pra­sī­bām ēkas teh­nis­kā pro­jek­ta iz­strā­dei, pro­jek­tē­ša­nu plā­nots pa­beigt līdz ok­tob­rim, kam se­kos būv­nie­cī­bas ie­pir­kums, ko­pē­jās pro­jek­ta iz­mak­sas pa­re­dzē­tas 1,8 mil­jo­nu la­tu ap­mē­rā.

Valmieriete no Liepājas

- 17.Maijs, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Vidzemes Augstskolas Valodu studiju un eksaminācijas centra vadītāja Dr. phil. BEATA PAŠKEVICA:

—    Dzīve Valmierā man sākās ar darbu šeit, Valmiera un augstskola šķiet nedalāmi jēdzieni. Pilsēta ir jauka, augstskolas vide šķiet simpātiska. To ir novērtējuši arī mūsu ciemiņi, viņi ir sajūsmā par integrēto bibliotēku, mājīgajām telpām un Gauju tepat aiz loga.

Valmieras elektrostacija. II

- 12.Aprīlis, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Šo­reiz ap­lū­ko­sim lai­ku pēc I Pa­sau­les ka­ra, kad Val­mie­rā – pat­la­ban Kriš­jā­ņa Val­de­mā­ra 1a – dar­bu tur­pi­nā­ja elek­tro­sta­ci­ja.

Analītiķi veido pieredze un māksla

- 12.Aprīlis, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

«Ja kāds mā­cē­tu pa­teikt, kas ak­ci­ju tir­gos no­tiks rīt, tad viņš dro­ši vien at­pūs­tos sav­rup­mā­jā ek­so­tis­kās sa­lās,» vi­ņa no­smej, kad ru­nā­jam, cik veik­smī­gi ie­spē­jams pro­gno­zēt ak­ci­ju tir­gus svār­stī­bas. ZANES TILTANOVAS, LHV ban­kas ana­lī­ti­ķes, dar­ba die­na ne­rit gluži kā fil­mās, kur starp zi­bo­šiem da­to­ru ek­rā­niem klai­gā­da­mi skrien bro­ke­ri.

Ar milzīgu azartu un lielu aizrautību

- 12.Aprīlis, 2011
Valmierietis
Laikrakstā
  • Mācījusies Nautrēnu pamatskolā un Rēzeknes mūzikas vidusskolā;
  • Studējusi Mūzikas akadēmijā (toreiz Konservatorijā);
  • Strādājusi Saldus mūzikas skolā par direktori un diriģenti;
  • Valmierā kormūzikas lauciņā jau vairāk nekā 20 gadus;
  • Vada korus «Skan», «Imanta», Valmieras Mūzikas skolas kori un 5. vidusskolas kori.

Daudzi man jautā, kur man tāda enerģija. Nu kāda ir, tāda ir. Kora priekšā, protams, neguļu, — guļu mājās. Un vēl man enerģija rodas  tur, ka es apzināti jau no kādiem 18 gadiem guļu pusdienlaiku. Atceros, kad no Konservatorijas atbraucu mājās uz laukiem, gulēju, cik vajadzēja, kad cēlos, visu izdarīju, man nevajadzēja nekad teikt – dari to un to.

Katram ir iespēja palīdzēt savai skolai

- 15.Februāris, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

MĀR­TIŅŠ OZO­LIŅŠ, Val­mie­ras Valsts ģim­nā­zi­jas 2003. ga­da ab­sol­vents. Jau sko­las lai­kā mērķ­tie­cīgs, sa­bied­risks cil­vēks, kas no­vēr­tē la­bas iz­glī­tī­bas ne­pie­cie­ša­mī­bu. Ne­sen Drau­dzī­ga­jam aici­nā­ju­mam vel­tī­ta­jā ģim­nā­zi­jas pa­tei­cī­bas va­ka­rā vai­rā­ki audzēk­ņi sa­ņē­ma pēc Mār­ti­ņa ini­ci­atī­vas iz­vei­do­tā Sko­lē­nu at­bal­sta fon­da sti­pen­di­jas kā no­vēr­tē­ju­mu par sa­snieg­to da­žā­dos mā­cī­bu priekš­me­tos.

Latvija ir manas mājas

- 15.Februāris, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

—    Sa­ka gan, ka vien­mēr jau la­bāk tur, kur mū­su nav. Bet dī­vai­ni, — es Lie­tu­vā vairs ne­jū­tos kā sa­vē­jā. Ma­na dzim­te­ne ir Si­bī­ri­ja, sen­ču ze­me — Lie­tu­va, bet mā­jas — Lat­vi­ja. Mā­jas ir tur, kur ģi­me­ne, — sa­ka Vir­gī­ni­ja.

Kāpēc lai mēs nebūtu Valmierā?

- 18.Janvāris, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

ER­NESTS GAB­RĀNS (25) un MI­ĶE­LIS ZA­ĻAIS (28) sa­vu pir­mo uz­ņē­mu­mu SI­A Prog iz­vei­do­ja, vēl stu­dē­jot Vid­ze­mes Augst­sko­lā. Paš­laik vi­ņi ir jau di­vu uz­ņē­mu­mu īpaš­nie­ki — ne­sen iz­vei­dots Lat­vi­jas-So­mi­jas kop­uz­ņē­mums Me­ar­ra Lat­vi­a. Abi jaun­ie­ši pa­zīs­ta­mi kā at­vēr­tā ko­da in­ter­ne­ta viet­ņu va­dī­bas sis­tē­mas Dru­pal ak­tī­vi po­pu­la­ri­zē­tā­ji Lat­vi­jā un lie­li fris­bi­ja en­tu­zi­as­ti.

Eiropas mantojumā ieskaitīts

- 18.Janvāris, 2011
Valmierietis
Laikrakstā

Redz, at­kal man kā vēs­tur­nie­kam ga­dī­jies mi­sēk­lis, drī­zāk gan ne­pil­nī­ba. Ie­priek­šē­jā Val­mie­rie­tī, kad sā­ku te­ma­tu par pil­sē­tas ūdens­tor­ņiem, pie­mi­nē­ju tos ļau­dis, ku­ri 1988. ga­da 18. no­vem­brī bi­ju­ši klāt, kad ūdens­tor­nī uz­vilkts sar­kan­balt­sar­ka­nais Lat­vi­jas ka­rogs. Ša­jā sa­rak­stā pa­liek Vis­val­dis Skras­tiņš, Ed­gars Lus­te un In­ta  In­drik­so­ne, vi­ņiem klāt vēl mi­nams Gun­dabs Put­niņš. Pie tā tad arī pa­lie­kam! Tai pa­šā lai­kā man gal­vā nāk vis­no­taļ grē­cī­ga do­ma, ka šeit va­rē­tu vilkt zi­nā­mas pa­ra­lē­les ar le­ģen­dā­ro augu­mā pa­sī­kā Ļe­nas trim­di­nie­ka un vē­lāk pa­sau­les pro­le­ta­ri­āta va­do­ņa pir­ma­jā ko­mu­nis­tis­ka­jā sest­die­nas tal­kā Krem­ļa pa­gal­mā ne­sto baļ­ķē­nu – tais­ni brī­nums, kur ta­jos pār­is ko­ka ga­ba­la met­ros va­rē­ja pie­ķert tie sim­ti, ku­ri dzel­žai­ni esot per­so­nī­gi ša­jā mi­si­jā pie­da­lī­ju­šies... Starp ci­tu, da­būt ka­ro­gu ūdens­tor­ņa jum­tā eso­ša­jā mas­tā ne­būt nav viegls uz­de­vums – to man ap­lie­ci­nā­ja vīrs, kurš aiz­va­dī­tā ga­da no­ga­lē pēc dar­ba­ļau­žu vē­lē­ša­nās un at­tie­cī­ga zva­na uz Val­mie­ras paš­val­dī­bu no­mai­nī­jis ve­co, vē­ja sa­plui­nī­to ka­ro­gu pret jaun­u.

Bez ūdens, taču ar karogu!

- 14.Decembris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

Tur­pi­nām sa­ru­nu par Val­mie­ras tor­ņiem. Ķe­ra­mies pie ūdens­tor­ņiem un sā­kam ar se­nā­ko un zem­āko! Starp ci­tu, par to ot­ru, augst­āko – bla­kus dzelz­ce­ļam – ļo­ti maz ma­te­ri­ālu (jo PSRS lai­kos tas skai­tī­jās stra­tē­ģisks un tā­pēc sle­pens ob­jekts!) pat mu­ze­ja mei­te­nēm, lai ne­teik­tu, ka ne­maz… Tā­pēc bū­šu ļo­ti pa­tei­cīgs, ja pie­teik­sies kāds zi­nā­tājs – ar at­mi­ņām vai pat kā­du bil­di no šīs in­že­nier­bū­ves pirm­sā­ku­miem. Tad Val­mie­rie­ša jan­vā­ra nu­mu­rā šo in­for­mā­ci­ju va­rēs pla­šā­kai sa­bied­rī­bai da­rīt zi­nā­mu.

Valmierai piederīgs no A līdz Z

- 14.Decembris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

AR­TIS JAN­SONS nu­pat ko­pā ar dar­ba ko­lē­ģiem no­svi­nē­jis pir­mo piec­u ga­du ju­bi­le­ju Vid­ze­mes olim­pis­ka­jam cen­tram. Kaut arī di­rek­tors, viņš nav ra­dis zī­mē­ties, tā­pēc arī kop­bil­dēs vien­mēr pa­ma­nās ma­li­ņā no­stā­ties. To­mēr Val­mie­ras jaun­āko lai­ku vēs­tu­rē Ar­tis sa­vas pē­das no­teik­ti at­stā­jis – tā re­dza­māk un ska­ļāk ar Mul­tik­lu­bu un rok­fes­ti­vā­liem, pēc tam... Bet la­bāk jau vi­su pēc kār­tas.

Mūzikas maratons

- 16.Novembris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

Kad satieku Valmieras mūzikas skolas direktoru AIVARU CEPĪTI, viņš ir izvairīgs un cenšas uzsvērt, ka ne jau viņam ir 90 gadi, bet gan mūzikas skolai un ka nevajadzētu skolas jubilejas kontekstā koncentrēties uz viņa personību. Tomēr Cepītis 21 savas dzīves gadu ir veltījis tieši Valmieras mūzikas skolai, un tas ir labs pamats interesantai sarunai par mūziku, organizatoriskām lietām, dabu un sportu.

Valmierā visaugstākais

- 16.Novembris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

Par vi­siem no­piet­nā­ka­jiem Val­mie­ras til­tiem esam pa­ča­lo­ju­ši, ķer­si­mies nu pie tor­ņiem! Lai pie­dod man Svē­tais Sī­ma­nis, ta­ču pirm­ā ro­ka te to­mēr būs 204 met­rus augst­ajam ra­di­o un TV tor­nim, kas at­ro­das 3 kilo­met­rus no pil­sē­tas cen­tra un jau vai­rāk kā pus­gad­sim­tu ar sa­vu ada­tu ir ne­at­ņe­ma­ma Val­mie­ras pa­no­rā­mas sa­stāv­da­ļa, ie­ro­do­ties pil­sē­tā no Rī­gas pus­es.

Vecais tilts atkal kļūs jauns

- 16.Novembris, 2010
Valmierietis
Laikrakstā

Ja viss no­tiks, kā ce­rēts, nā­kam­gad Val­mie­rā va­rē­tu sāk­ties pil­sē­tas dzī­vē sva­rī­ga ob­jek­ta — gal­ve­nā til­ta pār Gau­ju — re­kon­struk­ci­ja, ku­ras pro­jek­ta iz­strā­de ti­ka uz­ti­cē­ta SI­A «Projekts3». Lai­ka gai­tā ta­pu­ši vai­rā­ki pro­jek­ta va­ri­an­ti, ta­ču ti­ka no­rai­dī­ti, jo val­mie­rie­ši vē­lē­jās, lai vi­ņu tilts at­šķir­tos no sa­viem brā­ļiem ci­tās pil­sē­tās. Šis, la­sī­tā­jiem ap­ska­tei pie­dā­vā­tais, tad bei­dzot ir kaut cik ap­mie­ri­nā­jis kā Val­mie­ras būv­val­des spe­ci­ālis­tus, tā pil­sē­tas paš­val­dī­bas de­pu­tā­tus. Ofi­ci­āli ap­stip­ri­nāts gan šis pro­jekts vēl nav, tā­pēc da­žas ma­zāk no­zī­mī­gas de­ta­ļas, pro­jek­tē­tā­jiem tās pie­slī­pē­jot, vēl va­rē­tu mai­nī­ties.