Viedokļi

No alternatīvajiem atjaunojamiem energoresursiem noteikti pieejamāka un ikdienā vienkāršāk iegūstama šobrīd ir saules enerģija.

Nupat publiskotie sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktas ikgadējas aptaujas dati liecina, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – mūsu valsts ārpolitikai jāorientējas uz rietumvalstīm, ir sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju – 63%.

«Pazuda dažu minūšu laikā,» tā raksta suņu saimnieki, kas izmisīgi, izmantojot visas iespējas – sociālos tīklus, presi, radio, televīziju, apbraukājot teritorijas dienās un naktīs, meklē savus mīluļus.

«Saule ir uzlēkusi ne tikai tāpēc, ka es to redzu, bet tās gaismā es redzu arī visu pārējo.» Šādu domu izteicis angļu rakstnieks C. S. Luiss.

Lieldienu jeb Lielās dienas būtība, jāatgādina, ir ietverta to nosaukumā. Lieldienas ir brīdis, kad diena kļūst garāka par nakti, diena, kas, pirmkārt jau simbolizējot auglību vai dabas atdzimšanu, kopš neatminamiem laikiem ir tikusi atzīmēta visdažādākajās kultūrās un civilizācijās, kā arī diena, kas ne tikai kļuvusi par daļu no kristīgās tradīcijas, bet par lielākajiem svētkiem kristīgajā pasaulē.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti pavisam nesen atzinuši, ka klimata mērķus pie esošās politikas Latvija nespēs sasniegt.

Sāk mosties daba, jau redzēju, ka zied sniegpulksteņi, vizbulītes, lēnām no zemes sāk līst arī krokusiņi.

Arvils Ašeradens šonedēļ paziņoja, ka tiks pārvērtēti visi – pavisam 14 – nodokļi. «Uz augšu», protams, jo valstij pietrūkst ieņēmumu visām (tautas) vajadzībām. 

Latviešu valoda nav viegla, saka teju visi, kam tā nav dzimtā, kas mūsu valsts valodu apguvuši gada, divu vai trīs laikā, un tādu cilvēku ir daudz. Mūsu sabiedrības daļa, kas atbrauca šeit mācīties, atrada darbu, izveidoja ģimeni.

Pēdējās dienās uzreiz vairāku iemeslu dēļ sabiedrības uzmanības lokā nonākusi mediju telpa.

Kā valstu drūzmā nepazust, par sevi kaut vai kā atgādināt arī mazajām, par lielisku paraugu var būt Himalaju azotē it kā paslēpusies Butāna jeb Pērkona pūķa valsts, kurā ir gan parlaments, gan karalis.

Es saprotu, ka cilvēkiem ir nepieciešams darbs, tāpēc cenšos nedusmoties uz tiem, kas zvana un piedāvā dažādas preces vai pakalpojumus, ja vien tas notiek normālā laikā.

Mans krusttēvs 1949. gada vasaras saulgriežos piedzima kā izsūtītais. Mamma un viņas brālis Omskas apgabalā ieradās, no skolas pirmajām klasītēm izrauti, viņu vecmamma un vectēvs – jau kā sirmi vecīši. 

Valsts budžeta pieņemšana liecina, ka valdošā koalīcija ir diezgan, es pat teiktu, ļoti saliedēta, jo visi šausmu stāsti – ka nav pietiekams vairākums, ka tas radīs spriedzi un vēl kaut ko, nav piepildījušies.

Sibīrijas ceļus gājušie mums vienmēr atgādināja, ka bijušas sāpīgas lappuses vēsturē, kuras latvieši nedrīkst aizmirst. Tās ir deportācijas, ko piedzīvoja tūkstošiem cilvēku 1941. un 1949. gadā.

Šajā ceturtdienā Saeimā gaidāms balsojums par nodokļu avansa maksājumu saimnieciskās darbības veicējiem atcelšanu.

Zemessardzes 2. Vidzemes brigādē ir gan Zemessardzes, gan profesionālā dienesta bataljoni, mūsu brigāde robežojas ar Krieviju, un šie ir būtiski faktori, piedaloties diskusijā par jauno Valsts aizsardzības koncepciju «Valsts militārās aizsardzības stūrakmeņi», pauda Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Kauliņš.

Vismaz pagaidām šēnbergi&Co savā mankurtiskajā visatļautībā mums neliek publiski dedzināt Viļa Lāča kopotos rakstus, Andreja Upīša Zaļo zemi un Sūnu ciema zēnus, Sudrabu Edžus Dullo Dauku un Annas Sakses Pasakas par ziediem... Tiesa, uz Valmieru no Rīgas jau atceļojuši ieteikumi par nepareizo ielu nosaukumu vēlamo nomaiņu. Manuprāt, valmieriešiem pašiem labāk redzams, kā pilsētā ielas saucamas, šeit ceru uz veselo saprātu visos līmeņos.

Marts mūsu tautai ar leģionāru un partizānu pēdējām cīņām, ar tūkstošiem ģimeņu aizvešanu uz Sibīriju un viņu saimniecību izpostīšanu ir traģisks mēnesis. 

Manā jaunībā tā bija visai populāra diskusiju tēma, kura joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti, jo gan vieniem, gan otriem ir savi plusi un mīnusi.