Viedokļi

Esiet sveicināti Valmierā! Šādi esmu uzrunājis BMX sacensību dalībniekus Valmierā, sākot no 1989. gada. Un man ir prieks, ka es to varu turpināt! Pie tam šis turpinājums notiek vietā, kas nosaukta divkārtējā olimpiskā čempiona vārdā un kur šajās dienās visi labākie Eiropas BMX braucēji, vairāk nekā tūkstoš dalībnieku no 30 valstīm, sacentīsies par Eiropas čempiona titulu. Cīnīsies par punktiem, lai izcīnītu tiesības piedalīties Tokijas olimpiskajās spēlēs. Un mūsējiem Valmierā ir vislabākās iespējas to darīt.

Skolēni turpina uzrādīt aizvien sliktākus rezultātus centralizētajā eksāmenā matemātikā, sasniedzot zemākos vidējos rādītājus pēdējos 10 gados, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija, turpretī angļu valodas eksāmenā skolēni sasniedz aizvien augstākus vērtējumus. Visiem 12. klases skolēniem obligāti ir jākārto eksāmens matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā.

Latvijai kopš šīs nedēļas sākuma ir jauns prezidents – jurists un vēl nesen Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits. Savu prezidentūru jaunais prezidents sāka ar visai aizkustinošiem un sirsnīgiem solījumiem strādāt visas Latvijas tautas labā, un šie solījumi daudziem deva cerības, ka Latvijai atkal varētu būt Prezidents (ar lielo burtu).

Jūlijs šogad Latvijai ir mēnesis ar interesantu robežšķirtni. Vēl pagājušajā nedēļā visos pasākumos, kuros protokols paredz Valsts prezidenta klātbūtni, savus pienākumus sev ierastā vienkāršībā un labestībā pildīja Raimonds Vējonis, bet vakar viņš Rīgas pils atslēgas jau simboliski nodeva Latvijas brīvvalsts vēsturē pēc kārtas nu jau desmitajam Valsts prezidentam Egilam Levitam, atjaunotajā Latvijas Republikā pēc kārtas sestajam valsts vadītājam.

Pirmdienas rītā svinīgo solījumu dos un amata pilnvaras pārņems jaunais Valsts prezidents. Viņa uznācienam, atšķirībā no pēkšņi pieteikto priekšteču Saeimas kuluāros izkaltās veiksmes, sabiedrība tika sagatavota jau laikus. Varbūt pat pārgatavota, jau pārbarota ar nesamērīgām cerībām.

Gudri politiķi, varas vīri un saimniekotāji jau sen zina, ka bieži vien to, ko nevar panākt ar visstingrāko likuma bardzību, pieprasīšanu un pat sodīšanu, reizēm var dabūt cauri ar citiem, varbūt pat ne pārāk nopietniem, bet uz cilvēku azartu un citām vājībām trāpīgi mērķētiem paņēmieniem.

Vēl pavasarī, klātesot Vidzemes lielāko pilsētu uzņēmēju saietā Cēsīs zemnieku saimniecības Kliģeni dārzniecībā, no Cēsu novada domes priekšsēža Jāņa Rozenberga oficiāli dzirdēju ziņu, ka apvienošanai briestot divas savulaik Latvijā (lai būtu Latvijas PSR) izcilas profesionālās izglītības iestādes – pa vecam Priekuļu lauksaimniecības mehanizācijas tehnikums un Cēsu 4. arodskola. Abas puses, redz, stīvējoties – katra velkot uz savu pusi...

Pēdējā laikā uzmanības centrā ir nonācis valsts uzņēmums AS Latvenergo, ap kura padomi virmo pamatīgas kaislības. Vispirms ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atlaida minēto institūciju, ieceļot vietā pagaidu padomi, bet nupat pilnā sastāvā no amatiem atkāpās arī tā, attaisnojoties ar politisko spiedienu.

Ja skolas vecuma bērni apgalvo, ka uz skolu iet, lai sevi pierādītu, apliecinātu un izdzīvotu, tad runa nebūs par labām sekmēm glītrakstīšanā vai algebrā. Bērni visvairāk satraucas par skolas vidi, par attieksmi, par to, kurš kura pusē nostāsies, vai draugs, kas vakar bija draugs, arī šodien tāds būs, vai dažu stundu laikā viss, kas ierakstīts sociālajos tīklos, jau būs mainījis attieksmi. Džungļu likumi, cīņa par izdzīvošanu – Latvijā ir veikti pētījumi, ka šie likumi jāapgūst jau sākumskolā.

Jau labu laiku masu mediju uzmanības centrā ir Igaunijas lēmums būtiski pazemināt akcīzes nodokli alkoholam un tam sekojošā Latvijas atbildes reakcija. Domāju, visi saprot, ka būtisku valsts budžeta ieņēmumu daļu veido akcīzes nodoklis. Latvijā to piemēro naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un alum. Tāpat papildus maksājam par dabasgāzi un kafiju, kā arī dažām citām precēm. Akcīzes nodokļa likmi nosaka katra valsts individuāli, un tā var būtiski atšķirties.

Nekad neesmu slēpis, ka Valmiera var vairāk. Vienkārši, skatoties tīri fiziski, cik Latvija jau tagad sadrumstalota, nu, nav mums vajadzīgs, lai Latviju pārvaldītu 119 pārvaldes! Lai mēs kaut kādā veidā konkurētu ar tiem pašiem igauņiem, lietuviešiem un visiem pārējiem, mēs esam par daudz sašķaidīti... Es no savas puses īpaši redzu to, ka mums ir ļoti izteikti liels darbaspēka deficīts. Mēs cīnāmies par vieniem un tiem pašiem projektu rakstītājiem, projektētājiem, attīstības un būvniecības speciālistiem, katrs mēģinām kaut ko pārpirkt... Bet faktiski, skatoties no tā pakalpojumu apjoma, kas ir, ja koncentrētu jaudas, būtu iespēja iegūt ļoti lielu ekonomiju, faktiski piesaistīt labākos speciālistus un šīs teritorijas attīstīt.

No malas raugoties uz «deušakovizētās» Rīgas domes dīvainībām, šķiet it kā aplami, ka līdz šim valdījusī koalīcija vēsā mierā gatavojas virzīt jaunu kandidātu pilsētas galvas amatam. Vēl nupat tās pārstāvis Dainis Turlais tika nosviests ar lielu blīkšķi, pabijis augstajā godā vien trijas nedēļas.

Nesen gadījās tā vairāk aprunāties ar kādu koka amatnieku, kurš jau vairākus gadus lepnā vientulībā cīnās ar savu biznesu. Sekmīgi cīnās, jo nupat vīram dažādu pasūtījumu jau tik daudz, ka uzņēmējs labprāt kādu palīgu ņemtu talkā. Tikai viena nelaime – nav īsti ko paņemt...

Iespējams, ka Latvijas enerģētikai lielākus zaudējumus šovasar būs nodarījušas nevis pāris zibeņotās naktis komplektā ar vētru un galda tenisa bumbiņu izmēra krusas graudiem nedēļā pirms Jāņiem, bet gan mūsu pašu valdības ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV jeb Kaimiņa partija) gaišā dienas laikā un acīmredzot arī pilnīgi skaidrā apziņā pieņemtais lēmums atlaist akciju sabiedrības Latvenergo padomi.

Laikmetā, kad sazināšanās kļūst aizvien digitālāka, popularitāti iemanto vietas, kur socializēties ar interesantiem cilvēkiem. Rīgā jau gadu atvērtas brīvbodes, kas darbojas pēc principa – nevis pērc, bet maini vai vienkārši paņem kaut ko par velti vai atstāj lietas.

Nupat Rīgā notika kāds visai prāvs starptautisks forums – pieklājības pēc neminēsim konkrētā pasākuma nosaukumu, pietiks ar to, ka lielākā daļa tā dalībnieku bija ārvalstu viesi, kuri apsprieda savas, specifiskas lietas.

Valsts Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā notiek kopš 1995. gada, un sākotnēji tās bija sacensības starp Latvijas vēsturisko novadu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un galvaspilsētas Rīgas – komandām, kā arī kausi tika pasniegti izcilāko rezultātu īpašniekiem sieviešu un vīriešu konkurencē. Kamēr prezidenta amatu pildīja Guntis Ulmanis, tie tiešām bija patiesi svētki divu dienu garumā sporta karalienei vieglatlētikai un tās līdzjutējiem, kas straumēm plūda uz Jāņa Daliņa stadionu, lai aplaudētu ne tikai vieglatlētiem, bet uzgavilētu arī basketbola mačam starp Valmieras uzņēmēju un Saeimas un valdības nama izlasēm, kuru rindās cīnījās gan pats Guntis Ulmanis, gan lielais Vilis (Krištopāns), Mārtiņš Bondars un mūsu pašu Oskars Spurdziņš.

Neslēpti histēriskais tonis, Ministru prezidentam reaģējot uz Igaunijas lēmumu mazināt akcīzi grādīgiem dzērieniem, vairāk nekā spilgti apliecināja, kāds ir viņa vērtējums valsts finanšu stāvoklim. Pārāk sāpīgs tajā būtu iespējamais iztrūkums – šogad 31 miljons eiro, nākamgad 123 miljoni.

Līgotņu Jēkabs: «Kamēr tauta turas pie zemes, tikmēr nekādi pasaules negaisi to neizklaidēs pa visiem četriem vējiem… Tauta turas ar zemnieku, bet zemnieks turas ar zemi. Atrauj zemnieku no zemes un tu izcelsi ar visām saknēm tautas dzīvības koku no vēstures.» Kā var secināt no pašlaik Latvijā notiekošā, tieši ar zemnieka atraušanu no zemes un latviešu tautas pēdējo sakņu izcelšanu no zemes un vēstures nodarbojas enerģiskais, bet praktisko dzīvi nepārzinošais VARAM ministrs Juris Pūce.

Latvijas simtgadē mūsu valstī dzimuši 19314 bērniņi un tikai 104 zēniem Jānis vārdā likts. To nevar salīdzināt ar vārda popularitāti pērnajā gadsimtā, jo no 1918. līdz pat 2000. gadam Jānis turējies puišu vārdu topa 1. vietā. Katrs būs savā dzimtā dzirdējis, ka, bērniem dzimstot, tika lūkots, lai kādam no dēliem ir Jānis vārdā, par godu tēvam, vectēvam vai vecvectēvam.