Viedokļi

Mana atbilde uz «Latvijas Avīzes» jautājumu «Kā nekļūt par algādžiem savā zemē»

Tuvojoties vienalga kura līmeņa vēlēšanām, daļā sabiedrības allaž virmo tāds kā saspringums, neziņā svārstoties, kuram laimes lācim uzticēties un kuru nežēlīgi atmaskot. Taču arī pašas konkurējošās firmas, lai tautai nenāktos garlaikoties, mēdz piemest priekšvēlēšanu kaislību pavardam pa kādai piepeši atklātas patiesības pagalītei, no malas noskatoties, cik tās gaiši deg.

Ar vakardienu Latvijā formāli īstenots jau pasen lolots pasākums — atvērts dabasgāzes tirgus. Atsevišķs stāsts par to, cik šajā procesā patiešām nacionālo interešu, cik tālredzīgas importētas politiski ekonomiskās stratēģijas. Gala beigās — cik izdevīgs šāds dabasgāzes tirgus katram konkrētam maciņam. Tieši par to, ko, nedaudz pārfrāzējot Raiņa vārsmas, tagad varēs lētāk saņemt katrs viens, vislielākās bažas. Jo — par to ne pušplēsta vārda nav rakstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotā priekšrakstā Dabasgāzes tirgus atvēršanas mērķis un ieguvumi. Protams, sadaļā Ieguvumi valstij ir tikai loģiski nevienā no deviņiem punktiem nepieskarties mazajam cilvēkam, arī sadaļā Ieguvumi uzņēmumiem par to ne vārda, tur sešos punktos dominē vārds izvēle.

Sociālā uzņēmējdarbība nevar atrisināt visas ikdienas problēmas, bet tā ir līdzeklis, lai mazinātos dažādu sociālo grupu nevienlīdzība un atstumtība.

Nesen runājos ar kādu pensionāri, kura stāstīja, ka spēj iztikt ar samērā mazu pensiju, ka sanāk gan ēšanai, gan komunālajiem maksājumiem. Zinot, ka kundze visu mūžu bijusi liela mākslas mīļotāja, pajautāju, vai kādreiz atļaujas aiziet uz teātri.

Atvainojos, lasītāj, ka uzbāžos ar stāstu par notikumiem Ogrē — valmieriešiem un apkārtnovadniekiem tā droši vien psiholoģiski atrodas uz Mēness. Tāpat kā ogrēniešiem Valmiera. Tomēr tālā novada domes vicepriekšsēža izvazāšana pa tiesām uzrāda, cik dziļi un melni ūdeņi ir iespējami mūsu municipālpolitikā.

Ar lielu interesi izlasīju «Liesmas» 7. marta numurā cienījamā profesora Jāņa Kalnača rakstu «Akvārijs Valmieras pilsdrupās». Tajā izteiktajām domām piekrītu simtpro­centīgi un ceru, ka tas novērsīs vēl vienu kļūmīgu soli, kādi ne viens vien ir sperti, veidojot mūsu Valmieru.

Lai pasargātu lauksaimniecības zemi no spekulatīva rakstura darījumiem, pēc Tautsaimniecības komisijas darba Saeimā pieņemta virkne būtisku grozījumu. Kā jaunums likumā noteikts, ka ikvienam, kurš vēlas iegādāties zemi Latvijā, jāprot latviešu valoda. Regulējumā esam arī nostiprinājuši zemes fonda pilnvaras. Valstij jeb zemes fondam turpmāk būs pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecības zemes darījumiem. Fondam šim mērķim ir pietiekami līdzekļi, lai zeme nenonāktu ārvalstu uzpircēju un starpnieku rokās.

Vidzemes Augstskolai jau bijušas sarunas ar Valmieras un Smiltenes tehnikumiem, ka mēs ejam dziļāk STEM* priekšmetos nedaudz ātrāk. Iesaistām savus cilvēkus, veidojam sagatavojošo kursu tiem, kas vēlas nākt studēt uz augstskolu. Vēl tos, kuri iestājas, piemēram, informācijas tehnoloģijās vai mehatronikā, mēs apmācām fizikā un matemātikā pēc vidējās izglītības kursa. Patiesībā jau tas ir par vēlu, jāsāk agrāk! Aprunājoties ar cilvēkiem tehnikumos, izskanējušas labas idejas. Faktiski jau tad, kad jaunieši tikko iestājušies tehnikumā, viņus uzreiz vajadzētu aizvest uz augstskolu un parādīt, ka tad, kad viņi beigs tehnikumu, viņiem ir iespēja nākt studēt uz augstskolu, taču tad vēl papildus būs nepieciešams tas, tas un tas...

Gan jau katram valmierietim, kas dzīvo daudzstāvu daudzdzīvokļu mājā, ir savs viedoklis par sētnieku, kurš sakopj namam pieguļošo teritoriju. Ilgus gadus mums, Georga Apiņa ielas 16. nama iedzīvotājiem, bija liels prieks par mūsu čaklo sētnieci, taču dažādu apstākļu dēļ viņa pirms kāda gada devās šo darbu turpināt citā pilsētas vietā. Tad bija pārejas periods, kurā par zālienu un trotuāriem pie mūsu nama rūpējās būtne ar mūžīgu cigareti lūpu kaktiņā un sejā skaidri redzamu regulāru brīvā laika aizpildījumu... Paldies Dieviņam, šīs sētnieces gaitas mūspusē beidzās pavisam ātri!

Šīs nedēļas sākumā Rīgā pie Saeimas nama notika pasākums ar nosaukumu Tautas sapulce, kura gaitā ap 150 cilvēku prasīja atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgajam mājoklim. Vienlaikus šie 150 cilvēki bija tikai niecīga daļa no daudziem tūkstošiem ar esošo NĪN aprēķināšanas kārtību neapmierināto Latvijas iedzīvotāju, vismaz daļa no kuriem vairs vienkārši nav spējīga samaksāt strauji pieaugušo nodokli.

Latvijā ir aizsācies deinstitucionalizācijas (DI) process. Tā mērķis ir gan cilvēkiem ar invaliditāti, gan bērniem, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros, dot iespēju, veidojot speciālas atbalsta programmas, prasmīgāk iekļauties sabiedrībā.

2016. gada aprīlī mēs, manabalss.lv iniciatīvas «Par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam īpašumam» 10805 iedzīvotāji, iesniedzām Saeimā prasību par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam nekustamajam īpašumam, kas īpašniekam ir vienīgā dzīves vieta.

Tālajā 1957. gada 25. martā Francijas, Itālijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas vadītāji parakstīja Romas līgumus, tādējādi turpinot jau aizsākto valstu sadarbību. Tika parakstīts līgums par Eiropas Ekonomiskās kopienas izveidi un arī Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums. Eiropas Ekonomiskās kopienas līgums bija būtisks pavērsiens Eiropas Savienības vēsturē.

Nē. Nav apliekams ar NĪN (nekustamā īpašuma nodokli) ne tikai vienīgais Latvijas pilsoņa īpašums, bet arī tas vienīgais Latvijas pilsoņa īpašums, kas tiek izīrēts fiziskai personai/Latvijas pilsonim, kurai tas ir vienīgais mājoklis. Savs stūrītis, savs kaktiņš, kurā dzīvot, augt un pastāvēt Latvijas pilsonim un līdz ar to arī Latvijai caur viņu paaudžu paaudzēs. Tā ir mana pārliecība, un tā ir atšķirīga no zināmās iniciatīvas http://www.manabalss.lv un balstās principā, ka valsts galvenais pamats ir tās pilsoņi.

Vakar Teātra muzejā kā jau daudzus gadus Teātra dienā Latvijas Teātra darbinieku savienība pasniedza Teātra dienas balvas. Latviešu teātra vecmeistara Harija Liepiņa balvu saņēma viens no talantīgākajiem mūsdienu aktieriem Andris Keišs. Intervijā Mājas Viesim mākslinieks saka: «Ir patīkami spēlēt jēgpilnās un aktuālās izrādēs» un norāda, ka JRT šobrīd viņam ir labs posms un viņš ar prieku spēlē tādās izrādēs kā Kārkli, Cerību ezers, Pakļaušanās, Pilna Māras istabiņa.

Saeimai beidzot būs izdevies uzveikt bubuli, kas Latvijas sabiedrību gan daudz vairāk biedēja pirms pāris gadiem — bailes, ka ārzemnieki sagrābs mūsu lauku zemes, liedzot attīstību pašu zemniekiem. Turpmāk tas, kurš valsts valodu nezinās, pie Dievzemītes tīrumiem netiks.

Nacionālās drošības likums ir viens no svarīgākajiem likumiem nacionālās drošības jomā, kas cita starpā uzliek par pienākumu Ministru kabinetam sagatavot Nacionālās drošības koncepciju, kuras pamatā ir valsts apdraudējuma analīze un kurā tiek noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi. Tik strikta ir šī likuma būtība un ar to saistītie valsts izpildvaras un faktiski arī lēmējvaras pienākumi. Piemēram, Nacionālās drošības koncepcija apspriežama vismaz reizi katrā Saeimas sasaukumā.

Ar šo iniciatīvu ierosinu atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam — dzīvesvietai, par piemēru ņemot visu Eiropas Savienības dalībvalstu pozitīvo pieredzi, proti, ka nekustamā īpašuma nodoklis vienīgajam īpašumam netiek piemērots vai piemērots 0,1% likmes apmērā no nekustamā īpašuma vērtības.

Ne reizi vien esam aicināti, iepērkoties veikalā vai saņemot kādu pakalpojumu, palūgt čeku (tas neattiecas uz lielveikaliem, kur čeks tiek izsists). Pircējiem šāds ieteikums galvenokārt tādēļ, ka tas mazais papīriņš faktiski arī ir vienīgais dokuments, kuru uzrādot varam pierādīt, ka pirkumu tiešām esam veikuši (reizēs, kad gadījies iegādāties nekvalitatīvu vai bojātu preci).