Vienai personai domāts likums
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jau par strīdīgiem nodēvētus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas kredītiestādes administratoru.
Ceturtdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma jau par strīdīgiem nodēvētus grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas kredītiestādes administratoru.
Pirms nedēļas nebija tādas lielas pārliecības par to, ka pašvaldībās esam ievēlējuši labākos no tautas priekšstāvjiem un interešu aizstāvjiem. Cepāmies kā traki par to, kādā valstī dzīvojam! Paklausoties, kā mazāki un lielāki uzņēmēji apmuļķo valsts kasi, nemaksājot nodokļus, atkal cepiens... Un ne bez pamata, jo, neko tā īpaši nedarot, lai mazinātos tas sasodīti augstais ēnu ekonomikas rādītājs, ministrijas un deputāti jau plāno vairāk nodokļos iekasēt no tiem, kuri arī līdz šim maksā daudz.
Šajās pašvaldību vēlēšanās publisku pliķi ir saņēmuši latvju Temīdas kalpi: Aivaram Lembergam pievienojās vēl viens ļoti kolorīts un visā valstī slavens vēlētāju mīlulis ar «smagos noziegumos apsūdzētā» birku. Savukārt iespējamais Ogres novada galva vispār ir svaigi notiesāts par izspiešanu.
Iznāk skaista sakritība. Tikai pirmdien Valmieras centrā pie barjerām sāka stiprināt puķu kastes. Kāpēc ne agrāk? Dzirdēju sievietes mēļojam, ka esot bijis jāsagaida vēlēšanu rezultātus, lai zinātu, vai Valmierai līdz šim tik ierastās zilās krāsas kastes šovasar maz vairs derēšot, vai nebūšot ar zaļām jānomaina. Citas bilda pretī, sak, kāda gan sasaiste ir vēlēšanu rezultātiem ar puķu kastēm: ja zilās tā pavairāk jau ir sagādātas, līdz šim par derīgām atzītas un vēl tīri labi lietojamas, kāpēc gan tērēt nodokļu maksātāju naudu jaunu, citādas krāsas kastu iegādei?
Nacionālā identitāte neiedzimst, bet tā veidojas jau no mazotnes, kad bērns redz un iegaumē ģimenes tradīcijas. Viņā veidojas piederības sajūta. Cilvēkam pieaugot, nacionālā identitāte jau izpaužas kā patriotisms. Varbūt nespējam pateikt, ka mīlam savu valsti, bet tā sajūta cilvēkā gruzd, jo viņš savai zemei jūtas piederīgs, te arī iederīgs, vairāk it kā saprot par sevi un citiem, jo arī kultūra, tradīcijas, ieražas un ticība veido to cilvēka mugurkaulu, ko saucam par identitāti.
Lauku saimniecības Latvijā pakāpeniski kļūst lielākas. 2016. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā bija par 19,6 % vairāk nekā 2013. gadā un par 27,9% vairāk nekā 2010. gadā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.
3. jūnijā bez īpašiem pārsteigumiem visā Latvijā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. Vispirms jau ir patīkami — nepiepildījās bažas, ka vēlētāju aktivitāte kārtējo reizi būs mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās.
Kamēr Latvijā tiek diskutēts par to, cik kaitīgas vai nekaitīgas ir plastmasas pudeles, kāda ir to iespējamā ietekme uz patērētāju veselību, Igaunijas Veselības padome (Estonian Health Board) ir veikusi virkni pētījumu un secinājusi, ka plastmasas pudelēm, ko iespējams iegādāties Eiropā, nav negatīvas ietekmes uz ūdens kvalitāti.
2016. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizi 467 hektāru platībā. 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Šogad pavisam reģistrēti 54 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 33,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 5,9 hektāros.
2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.
Cilvēka dabā ir gaidīt, sastapties ar ko jaunu, neredzētu, piedzīvot kādu radošu uzplaiksnījumu. Un vasara ar savu košumu domās, darbos un radošajos lidojumos ir tam kā radīta. Pēdējos gados ļoti iecienīti ir pilsētu svētki, atklājot arī jaunas nianses to svinēšanā un izmantojot konkrētās vietas vienreizējās iespējas. Lai atceramies kaut vai svecīšu plostus Gaujā, Dzirnavu ezeriņa vakara mūziku utt.
Ir labi, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk pievēršas eksportam. Skaidrs, ka ar eksportu ir saistīti vairāk riska faktoru nekā ar pārdošanu iekšzemes tirgos. Taču, ja ir zināmi eksporta galvenie riska faktori, tad var vēl labāk palielināt eksportu.
Kad ražotājs ar savu preci nevar konkurēt ne garšā, ne izskatā, ne cenā, viņš klauvē pie patērētāja patriotiskuma kambara durvīm: pērc latvisko, izlepušais! Tādā pašā «mērcē» šonedēļ dažas publiskās autoritātes uzstājīgi mums atgādina par pilsonisko pienākumu nobalsot.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vienmēr ir iestājusies par godīgu tirdzniecību. Mēs esam par mūsdienīgām, taisnīgām un patiesi efektīvām kontroles metodēm. Uzskatām, ka Finanšu ministrijas (FM) uzspiestā kases aparātu reforma ir tehniski novecojusi, «nošpikota» no Zviedrijas, kur tā ieviesta 2006. gadā un jau 2010. gadā atzīta par nederīgu. LTA piedāvāja izstrādāt mūsdienīgu (atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām) kontroles sistēmu — pārejas posmā novecojušo tehniku nomainot tiem, kam nepieciešams iegādāties jaunus aparātus, un nosakot to darīt tiem uzņēmumiem, par kuriem VID ir pamatotas aizdomas par krāpšanos.
Medijos plaši izskanējušais stāsts par cilvēka saslimšanu ar ehinokokozi pievērsis pastiprinātu uzmanību daudziem suņu un kaķu saimniekiem. Pie tam mēs, veterinārārsti, ikdienā aizvien sastopamies ar dzīvnieku īpašniekiem, kas neattārpo vai pietiekami bieži neattārpo savus dzīvniekus. Kā galveno pamatojumu kaķu saimnieki min iemeslu — mans kaķis ārā neiet. Gaužām aplami pieņemt, ka tas pasargā dzīvniekus no inficēšanās. Jo ārā ejam mēs, viņu saimnieki, un ar apaviem mājās varam ienest visu to, kas atrodas ārējā vidē. Parazītu olas ir mikroskopiskas, acīm nesaredzamas. Tas jāatceras! Šiem dzīvnieku īpašniekiem vienmēr parādu cērmes paraugu, ko ieguvu no kāda kaķa, kas tika atnests uz rutīnas kastrācijas operāciju. Kad runcim sāka iedarboties anestēzija, viņš izvēma pieaugušu cērmi. Kaķa vecums — 7 mēneši. Pēc saimnieka teiktā, viņi dzīvo Valmierā, 7. stāvā, un runcis nekad nebija bijis ārā. Iedarbīgs paraugs.
Kad daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji un deputāti ar cerībām raugās uz 3. jūnija vēlēšanu rezultātiem un pat kāda astroloģe paziņo, ka šajās vēlēšanās būšot tik labi rezultāti kā nekad, jo tās beidzot notiekot zvaigžņu un planētu stāvoklim vai visatbilstošākajā dienā, statistikas sarūpētāji un mediji atkal ceļ trauksmi par Latvijā strauji sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Reizē ar to aktuāls ir arī jautājums, cik šobrīd Latvijā ir balsot tiesīgu vēlētāju un cik liela daļa no viņiem vispār aizies uz vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā ir dati, ka šo vēlēšanu reģistrā iekļauti vairs tikai 1448288 balsotāji. Sarukums nepilnos 10 gados vien jau ir līdzvērtīgs pamatīgas pilsētas iedzīvotāju skaitam, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās bija reģistrēti par 54802 vēlētājiem vairāk.
Šodien atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Manuprāt, īsti vietā ir šajā sakarā izteikt savas domas par ģimenes un vecāku lomu katra cilvēka dzīvē.
Vairs tikai dažas dienas palikušas līdz 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību, tajā skaitā, protams, arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes, vēlēšanām. Šī iemesla dēļ ir vērts atcerēties, ka iepriekšējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās savas balsis atdeva mazāk par pusi valmieriešu — nedaudz vairāk par 8,5 tūkstošiem cilvēku jeb 42,8% no visiem vēlētājiem, un pastāv aizdomas, ka 3. jūnijā var tikt uzstādīts kārtējais antirekords.
Pirms šīs basketbola sezonas, pat vēl īsu brīdi pirms septītā finālmača pērnās LBL sezonas finišā, kas atnesa līdz šim lielāko panākumu Valmieras basketbola vēsturē, bija informācija, ka komandas ģenerālsponsora ORDO Group atbalsts šajā sezonā būs nedaudz pieticīgāks. Protams, Vidzemes Olimpiskajā centrā redzējuši savējo uzvaru valsts čempionāta finālā, līdzjutēji, vismaz daļa noteikti, prasīja jau nākamos laurus un nākamo pakāpienu augšup, vismaz dalību jaundibinātajā Čempionu līgā noteikti.
2015. un 2016. gadā Igaunija kļuva par pirmo no Baltijas valstīm, kur pēc neatkarības atgūšanas tika piedzīvota pozitīva iedzīvotāju skaita bilance: attiecīgi plusā 2600 un 1850 cilvēki. Tas galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājies aizbraucēju skaits, taču ļoti būtiska ir arī Igaunijas valdības demogrāfijas politika, kas rosina kaimiņus atļauties kuplākas ģimenes. Varam balti skaust, bet no 2008. līdz 2011. gadam igauņi pabalstus savām ģimenēm ar maziem bērniem atļāvās krietni virs OECD vidējā rādītāja! Un vēl svarīgi, ka Eurostat fiksējis Igaunijā par 20% augstāku vidējās darba stundas likmi nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Kāpēc viņi var, bet mēs ne?