Viedokļi

Ir daudzas lietas šajā valstī, kuru nākotne vēl zilā miglā tīta. Piemēram, nule publicētā VARAM pirmā vīzija par reģionālo reformu. Tajā noteikti būs vairāk jautājumu par zīmuļa klejojumiem pa Latvijas karti, pievienojot, atvienojot, brutāli noplēšot vai vēl lielmanīgāk pielīmējot novadus, pagastus un pat vērā ņemamas pilsētas, nekā to, kuri par visas šīs shēmas tapšanas loģiku spēs puslīdz loģiski atbildēt... Dzirdēts par astoņiem izvēles kritērijiem, taču vai katrā jaunajā veidojumā tie visi patiešām ņemti vērā? Varbūt viss veidots uz viegli ķezberiskām izjūtām? Nu, apmēram tā, kā tas nule notika ar nu jau pašatlaidušamies abiem jaunajiem Latvijas televīzijas valdes locekļiem...

Augļu un ogu pārstrādes uzņēmuma SIA «COOPERATIVE» līdzīpašnieks NAURIS JURGENBERGS intervijā mūsu laikraksta otrdienas izdevumā pieskārās problēmai, pret kuru viņi paši jau atdūrušies ne pirmo gadu, proti, nespējai augļkopjiem vienoties efektīvā sadarbībā, veidojot kooperācijas, ar kuru palīdzību pēcāk iekarot eksporta tirgus.

Pēdējās dienās sabiedrības uzmanības centrā nonācis tāds iestādījums kā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Ja vienkāršoti, tad pēdējā ir valsts finansēta organizācija, kas pārrauga elektronisko plašsaziņas līdzekļu, tajā skaitā arī sabiedrisko mediju, darbību.

Sekojot galvaspilsētas paraugam, Valmieras uzņēmēju apvienība Ozols ierosinājusi slēgt azartspēļu vietas, uzskatot, ka «Valmierai jākļūst par pirmo pilsētu Latvijā, kas ir pilnīgi brīva no šī atkarību raisošā biznesa, lai valmierieši un Valmieras viesi neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītajām negatīvajām sekām».

Varēja cerēt, ka pēc trešdien Saeimā apstiprinātā valsts budžeta 2019. gadam politiķi, ministrijas un saimniekotāji sāks pamatīgu rosību, lai gada atlikušajā daļā gudri un apdomīgi izmantotu to naudu, kas nu katrai nozarei ir atvēlēta. Taču nedēļas nogale pieteica, ka vismaz pagaidām Latvijā gaidāms nevis ekonomiski aktīvs, bet gan politiski ļoti skaļš pavasaris.

Nupat visi ar milzīgu satraukumu gaida, kādu plānu neglābjami pasludinātajai administratīvi teritoriālajai reformai būs sazīmējis jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. No puslīdz drošiem oficiāliem avotiem zināms, ka līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā Pūces plānā būšot trīsreiz mazāk, t.i.,  robežās starp 30 un 40. Kāpēc tieši tik? Nu, tur jau atkal vesela virkne kritēriju, protams, Rīgā rīdzinieku izgudrotu un lauciniekiem priekšā liktu.

Latvijas Televīzijas vadībai izraudzītie cilvēki izraisa arvien vairāk protestu – līdz pat sakaitināta Gundara Rēdera asam paziņojumam tiešajā ēterā. Rodas iespaids, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome tīšām veica šādu ēverģēlību – vēl neafišētu, bet pašas apjaustu jurģu gaidās.

Lai kā negribētu norādīt uz galvaspilsētu kā labo piemēru, citādi neiznāks, jo runa ir par azartspēļu ierobežošanu. Marta beigās Rīgas domes deputāti vienbalsīgi pieņēma lēmumu konceptuāli atbalstīt visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Tas, protams, izraisa pretestību un iespējamus tiesu darbus ar Latvijas Spēļu biznesa asociāciju (LSBA), kura pārstāv desmit biedrus – «Admirāļu klubu», «Joker», «Fenikss laimētavu» u.c. Par vienu no iemesliem tiek minēts, ka tiks «degradēta Latvijas uzņēmējdarbības vide».

No tā, kā valstī ir organizēta uzņēmējdarbība, cik produktīvi un veiksmīgi tā strādā, ir atkarīga mūsu valsts bagātība. Faktiski jebkura valsts var pastāvēt tikai tad, ja ir nodokļu maksātāji, tiek maksāti nodokļi, kurus saražo uzņēmēji. Manuprāt, mūs, uzņēmējus, interesē tas, kā mēs varam attīstīt savu biznesu, un  Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir tā struktūra Latvijā, arī vienīgā struktūra, kas tieši atbalsta uzņēmēju intereses.

Valmieras pašvaldība ir sagatavojusi plašu materiālu, informējot par Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra piedāvātajām skološanās un izaugsmes iespējām bērniem ar speciālām vajadzībām. Šis materiāls nosūtīts izmantošanai medijiem, un «Liesma» to publicē šīs dienas numurā. Lasiet 7. lappusē.

Valmierā ir viena speciālās izglītības iestāde, un izklausās, ka ar to pietiek, lai par visiem bērniem, kam ir mazāki vai lielāki intelektuālās attīstības traucējumi, arī smagāki uzvedības traucējumi, kuru iemesls ir konkrētas diagnozes, ir padomāts. Vietu, kur mācīties bērniem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, pašvaldība nodrošina, un vispārējās izglītības iestādēm nav jāiespringst, ka skolas vidē, kur ik gadu mācības sāk pussimt un vairāk veselo pirmklasnieku, būtu resursi jāatrod kādam, kurš prasītu vairāk rūpju, uzmanības, individuālas pieejas, jo pašvaldība atteikumu jau attaisnojusi: «bērnam ar speciālām vajadzībām vispārizglītojošā izglītības iestādē ir nepieciešami ārkārtīgi lieli resursi atbalsta vides un personāla nodrošināšanā».

Valmieras 2. vidusskola ir vienīgā vispārizglītojošā skola pilsētā, kurā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem.

Viena no starptautiskajām aktualitātēm, kas tieši skar arī Latviju, ir Lielbritānijas nebeidzamais izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) process. Vienlaikus šajā valstī notiekošais ir arī iemesls nopietnām pārdomām, tajā skaitā Latvijā.

Kam gan nebūs gadījies, pa klusām meža takām staigājot, uzdurties tādai kā kapu kopiņai, tikai mazākai, zem kuras, visticamāk, apglabāts kāds no mūsu mazajiem brāļiem, kas kādreiz bijis mājas mīlulis.

Nav vairs tālu Lielās Talkas diena, kad atkal lielo daļu no sabiedriski lietderīgā kopīgā darba procesa aizņems dažādu mūsu pašu līdzcilvēku dabā atstāto mēslu vākšana. Kā liecina biedrības Zaļā brīvība un Stokholmas Vides institūta veikto pētījumu rezultāti, apmēram 40% vides piesārņojuma Latvijā veido tukšās dažādu dzērienu ādiņas, bet līdz pat 80% mūsu valsts mežos savākto atkritumu sastāda dažāda tilpuma PET pudeles. Mēs kā šīs taras satura patērētāji par katru dzēriena iepakojumu maksājam dabas resursu nodokli, apmēram eirocentu, tīri teorētiski to novirzot dalītai atkritumu savākšanai. Tiesa, divas trešdaļas – apmēram 65% – atkritumu tomēr nonāk nevis pārstrādes ražotnēs, bet gan sagulst milzīgos kalnos Daibei līdzīgos atkritumu noglabāšanas poligonos.

28. martā notika skates «Gada labākā būve Latvijā 2018» laureātu apbalvošanas ceremonija. Valmieras peldbaseinam piešķirta pirmā vieta nominācijā «Publiskā jaunbūve». Savukārt Valmieras daudzdzīvokļu īres namiem Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1 piešķirta atzinība nominācijā «Dzīvojamā jaunbūve».

Nupat vēl šķita, ka galvaspilsētas pašvaldība ir mūsu hibrīdkara frontes priekšējā līnija, kur tīrrocīgā opozīcija nežēlīgi apkaro nedarbos pieķerto Saskaņu. Ušakovam jau svila zeme zem kājām tā, ka jāmūk uz Briseli. Nu izrādās, ka viņš joprojām spēj savus apsūdzētājus pārvērst paša raustītās marionetēs.

Dažu nedēļu laikā sanācis uzklausīt vairāku pašvaldību vadītāju pārliecību, ka viņu novadā «skolas tiks nosargātas». Mazsalacā bija runa par vidusskolas sargāšanu, Valkas novadā sava vieta būšot Ērģemes pamatskolai. Dzirdēju, ka par Beverīnas novada skolām iestājas gan pašvaldība, gan skolu vadītāji, gan bērnu vecāki.

Kad nu visi saraksti iesniegti un kārtas numuri izlozēti, varam konstatēt, ka Latvijā partiju, kuras tīko iekļūt Eiropas Parlamentā, ir divas reizes vairāk nekā mūsu valstij paredzēto vietu skaits, taču atsevišķām politiskajām organizācijām tas nav bijis nekāds šķērslis savās priekšvēlēšanu programmās ierakstīt tādas apņemšanās, it kā mums Eiroparlamentā būtu atvēlēti nevis vien astoņi, bet veseli simt astoņi krēsli.

Pērn ceļu satiksmes negadījumos Latvijā gājušas bojā 148 personas, vēl gadu iepriekš 136. Šie skaitļi norāda, ka visi līdzšinējie līdzekļi satiksmes nomierināšanai un agresīvas auto vadīšanas izskaušanai ir bijuši velti.