Pasaulē un Latvijā novērojams straujš elektrisko skrejriteņu popularitātes pieaugums, tomēr Latvijā pašlaik esošajā ceļu satiksmes regulējumā steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Lai veicinātu elektrisko skrejriteņu drošu iekļaušanos satiksmē, Latvijas Automoto biedrība (LAMB) un apdrošināšanas sabiedrība ERGO uzsāk informatīvo kampaņu Ar cieņu brauksi, tālāk tiksi! Pēc provizoriskajiem kampaņas ietvaros veiktā pētījuma rezultātiem lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju elektriskos skrejriteņus uzskata par draudu satiksmei.

Kopš atkal sākusies aktīvā braukšanas sezona, arvien biežāk gadās dažādi sīkāki un lielāki satiksmes negadījumi, pēc kuriem abām iesaistītajām pusēm kaut kādā veidā jāmēģina juridiski noformēt savas turpmākās attiecības. Ja neņemam vērā vienkārši draudzīgu šķiršanos pēc džentlmeniskas savstarpējas vienošanās, tad atliek vēl divas iespējas: saukt talkā policiju vai aizpildīt saskaņoto paziņojumu. Ko tad izvēlamies?

Pētījumu aģentūra SKDS nesen publiskoja rezultātus iedzīvotāju viedokļu aptaujā par Latvijas vēlamo ārpolitisko orientāciju, no kuriem izriet, ka mūsu valsts vispār jau soļo ne gluži tajā virzienā, kādā vēlas doties pilsoņu vairākums.

Mūsu galvenā eiropartija «Vienotība», kas tagad dēvējas par «Jauno», atkal saskaras ar problēmu, kas citām būtu salds sapnis: vai dabūsim vismaz četrus mandātus? (Un eirokomisāra amatu Valdim Dombrovskim?)

Sestdien pusdienlaikā Valmieras Kultūras centra zāli bija okupējušas 23 erudītu komandas, lai Prāta spēļu Latvijas kausa 2019 izcīņā noskaidrotu trīs zinošākās, kuras oktobrī piedalīsies pusfinālā. Šī bija jau divdesmit otrā spēle, bet pavisam pirmajā kārtā to paredzēts nedaudz pāri trīsdesmit.

Sestdienās lielai daļai valmieriešu svēta lieta ir doties uz pilsētas tirgu, kur papildināt pārtikas krājumus nākamajai nedēļai, kā arī iegādāties kaut ko no sezonas aktualitātēm, un maijā tas, protams, ir visdažādākais zemē stādāmais materiāls. Nu jau dažus gadus Liesma nelaiž garām arī maija galveno notikumu Latvijas un Igaunijas robežpilsētās Valkā un Valgā, kur notiek patiešām internacionāla tirgošanās divu dienu garumā – pārrobežu tirgus. Šogad – 11. un 12. maijā – Lielais labdarības robežtirgus notika jau 17. reizi. Par labdarības loteriju bija gādājis Valkas Rotari klubs.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) par vienu no saviem uzdevumiem ir izvirzījis sadarbības veicināšanu starp vietējo produktu ražotājiem, restorāniem un ēdināšanas uzņēmumiem. LLKC jau ir organizējis un arī finansiāli atbalstījis Latvijas pārtikas amatnieku dalību starptautiskajā izstādē Rīga Food. Šajā pavasarī un visas vasaras garumā LLKC organizēs vērienīgus pasākumus visos Latvijas novados, tie noslēgsies ar amatnieku un pavāru satikšanos «Vieta, kur satiekas novadu garša» septembra beigās Rīgā, Skanstes kvartāla jaunajā kompleksā Hanzas Perons.

Valmieras tehnikuma audzēkņi jauno profesionāļu meistarības konkursā SkillsLatvia 2019 nopelnīja trīs godalgas: divas sudraba medaļas un vienu bronzas medaļu.

Šoreiz ieskats Valkas novadā caur tirgus burzmu. Un kur gan citur novadā dzīvojošos un strādājošos vienkop labāk satikt, ja ne plašajā Valkas – Valgas pārrobežu tirgus placī! Pērn te laimīgi gadījās saskrieties ar ikgadējā tirgus divdiennieka galveno iniciatoru – Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli, kurš pastāstīja, ka tirgus ideju noskatījis Dānijā, viesojoties valcēniešu sadraudzības pilsētā Hiallerupā. Dāņiem šāda  pieredze tirgus rīkošanā jau tuvojas pusgadsimtam, tāpēc tur pasākumam, protams, pavisam citi mērogi, taču pats organizācijas mehānisms tāpēc jo labāk uzzināms, nošpikojams un Latvijā un Igaunijā abās robežpilsētās lietā liekams. Pēc Kraukļa kunga domām, pārrobežu tirgus apmeklētāju skaits pēdējos gados divās dienās sasniedzot gandrīz 80 tūkstošus cilvēku, un ciemiņi Valkā un novadā arīdzan tad ne tikai no Latvijas un Igaunijas, bet arī no citām blakus esošajām valstīm. Savs labums te noteikti Valkas novadā paliek, jo atbraucēji savu naudiņu arī Valkas veikalos atstāj.

Ir uzmundrinošs teiciens: «Ne čiku, ne grabu, jau rīts pie loga!» To atcerējos sakarā ar Krišjāņa Kariņa veidotās valdības pastāvēšanas 100 dienām. Ne jau kā šīs valdības atnesto gluži vai jauno rītu, bet laika ātrā ritējuma dēļ: līdz janvāra vidum pat nebija skaidrības, vai šajā Saeimā ievēlētie deputāti vispār spēs vienoties par valdības izveidošanu, skanēja prātojumi par iespējamām ārkārtas vēlēšanām. Kad valdību tomēr izveidoja, arī tad bars skeptiķu steidza apšaubīt tās darboties spēju.