«Jaunā Lattelecom televīzija ar nosaukumu Helio ir kārtējais pierādījums tam, ka pie mums diemžēl neko nevar izdarīt tā pa īstam, konkrēti un līdz galam...» – tā raksta kāds no neskaitāmajiem šīs kompānijas interaktīvās televīzijas lietotājiem facebook tīklā, kurā pēdējā laikā netrūkst līdzīgu komentāru saistībā ar šīs kompānijas neseno atjauninājumu, kas jau skāris 50% lietotāju visā Latvijā un drīzumā skars arī pārējos.
Turpinoties Eiropas mobilitātes nedēļai, otrdienas vakarā Ekoskolu jaunieši no Valmieras sākumskolas, Valmieras 2. vidusskolas un Valmieras Viestura vidusskolas, sadarbojoties ar Valmieras pilsētas pašvaldību, organizēja zibakciju «Velosipēds vieno».
Aizvadītajā nedēļā Valmieras pils kompleksā norisinājās pasākums «Mūsdienu arhitektūra un dizains vēsturiskā pilsētvidē». Klātesošajiem bija iespēja sekot līdzi pils un mazliet arī pilsētas apbūves pārmaiņām 100 gados un ielūkoties nākotnes attīstības plānos.
Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS un viņa kundze SKAIDRĪTE otrdienas rītā savā Naukšēnu dzīvoklī mūs sagaida ar klātu brokastu galdu un skaidrojumu – mums te vakar neliels tusiņš bija, kaķim vārda dienu svinējām. Pati gaviļniece Vaira gan esot pikta, ka saimnieki visu dienu prom darbos, un neesot izdevies pielabināties pat ar svētku torti, ko Rimants pasūtījis Skaidrītes mammai, kas sākotnēji bijusi pārliecināta, ka meita ar znotu brauks uz kādu jubilejas ballīti.
Nupat no draudzīgā Gīterslo apriņķa atgriezusies kādreizējā Valmieras rajona pārstāvju delegācija. Par Vāczemē redzēto un piedzīvoto stāsta Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS:
Piektdienas pēcpusdienā skatītāju pārpilnā Valmieras muzeja izstāžu zālē notika mākslinieces Džemmas Skulmes izstādes Mākoņgabali atklāšana.
No 11. līdz 14. oktobrim Valmierā notiks Ziemeļvalstu dienas, kas pilsētas un apkārtējo novadu iedzīvotājiem piedāvās iespēju piedalīties semināros un diskusijās, klausīties priekšlasījumus, vērot izstādes, skatīties kino un klausīties muzikālus priekšnesumus.
Par Latvijas iekšpolitikas sava veida raksturīgu iezīmi ir kļuvis fakts, ka līdz ar kārtējo Saeimas vēlēšanu tuvošanos aktualizējas arī jautājums par to, kā pareizi vēlams Latvijas Valsts prezidents.
Nesen domāju par to – kas varētu būt tā viena lieta, ko es gribētu novēlēt Latvijai? Sev un arī Burtnieku novadam, katram Latvijā dzīvojošajam es gribētu novēlēt vienu vārdiņu, un tas ir TĀLREDZĪBA. Tas īpaši svarīgi šajā populisma laikā, kad mēs dzirdam, ka būs partijas, kas tūliņ visas problēmas atrisinās ar vienu burvju pieskārienu. Domāt tālredzīgi. Mēs zinām, ka ir jāskatās uz priekšu tālākā vektorā, kas ir desmit, divdesmit, trīsdesmit, piecdesmit gadus uz priekšu, un, manuprāt, Latvijas simtgade ir tieši tas brīdis, kad vajag apskatīties un padomāt – kāda ir tā Latviju, kuru mēs aiz sevis atstāsim pēc simt gadiem? Kādu mēs viņu gribam? Vai tādu, ka visa vēsture šeit ir nošķūrēta, vai arī tādu, ka vēsture ir izcelta, saglabāta, sakopta, arī tie vēstures stāsti izstāstīti.
No mazotnes mācāmies dalīties, jo tas taču ir pieklājīgi, tomēr tam ir savas robežas. Tāpat jāapzinās, ko mēs dodam un kam. Cilvēka nezināšana Rīgas Zooloģiskajā dārzā radījusi ļoti nelāgu notikumu – ilgās mokās uz operāciju galda miris trīs mēnešus jauns ziemeļbriedis.