Ar Samantu Bergu tiekamies Valmieras novada fonda mājīgajās telpās, kur meitene pēc mūsu tikšanās pievērsīsies brīvprātīgajam darbam. Pašlaik viņa strādā pie projekta, kur rīko politiskās diskusijas ar partiju pārstāvjiem, lai izglītotu sabiedrību, galvenokārt jauniešus. Sarunas laikā ir pauzes, kuras meitene pamato ar domāšanu angliski, jo viņas ikdiena paiet kopā ar citiem brīvprātīgajiem no ārvalstīm.
Daži pēdējie pirmskara gadi Valmieras sejā viesa jaunus, patīkamus vaibstus, jo vietējā pašvaldība, liekot lietā saprātīgā saimniekošanas ceļā iekrātos finanšu līdzekļus, nopietni ķērās pie sabiedriski nozīmīgu celtņu būves un pie ielu labiekārtošanas. Pilsētas galvenos vārtus – Valmieras dzelzceļa staciju — ar centru tagad nu savienoja Pētera Ķuzes firmas būvētā monolīta betona plāksnēm klātā Stacijas iela, bet Gaujas kreisais krasts viesus sveica iztālēm ar pamanāmu, no zilu lobēliju ziediem veidotu košu pilsētas vizītkarti ar uzrakstu „VALMIERA”! Ne velti, jo bija oficiāli zināms, ka viens no nākamās, 1940. gada olimpiādes Helsinkos, maršrutiem vedīs arī cauri Valmierai.
Izdziedāti, izdejoti, izspēlēti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Par tiem teikts: skaistākie, labākie, visvairāk apmeklētie. Svētku izkārtojums – labs pamats nākamajiem 2023. gadā, svinot Dziesmu svētku 150 gadus.
Kā liecina pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas, lai arī līdz 13. Saeimas vēlēšanu dienai ir palikusi vairs tikai nedaudz vairāk kā nedēļa, gandrīz divas piektdaļas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju joprojām nezina, par ko un vai vispār viņi balsos, pie tam runa šajā gadījumā ir pamatā par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri tradicionāli piedalās dažādos balsojumos.
Pagājušajā piektdienā noslēgusies lidsabiedrības airBaltic Latvijas simtgadei veltītā akcija – balsojums divu nedēļu garumā par iedzīvotāju mīlētākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdi vēl līdz valsts svētkiem novembrī tiks doti 14 jaunajām Airbus A220-300 lidmašīnām. No kopumā par 76 pilsētām saņemtajām 98000 balsīm Valmiera ar 8072 (tostarp arī vienu manējo!) ierindojusies 3. vietā aiz Cēsīm (9183) un Alūksnes (8810), tālākajās pozīcijās atstājot Kuldīgu (5048), Smilteni (4338), Ogri (3774), Līvānus (3719), Bausku (3716), Gulbeni (3707), Rīgu (tikai (!) 3659), Jelgavu (3608), Liepāju (3589), Jūrmalu (3478) un Siguldu (3387) – gandrīz vai katru no šīm pilsētām gribētos apmīļot, jo tajās mājo īstens, neviltots latviskums un savas dzīvesvietas vai dzimtās pilsētas mīlestība.
Rūjienai ir daudz draugu. Necik sen, kad Rūjienas kultūras namā visa bijušā Valmieras rajona pārstāvji svinēja 25 gadu draudzību ar vāciešiem. Zviedri un norvēģi ilgstoši bijuši uzticami sadarbības partneri dažādos projektos, savukārt ar pleskaviešiem Rūjiena sacentusies viesmīlībā, abpusēji baudot nacionālo kultūru bez jebkāda politikas piejaukuma. Draudzībai ar tuvākajiem pārrobežas kaimiņiem igauņiem vispār nav nosakāms ilgums.
Piektdien reģionālajā vizītē Valmierā viesojās Itālijas vēstnieks Latvijā V. E. Sebastjāno Fulči (Sebastiano Fulci). Pilsētas pašvaldībā Itālijas vēstnieks tikās ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku un ārējo sakaru organizatoru Jāni Bērziņu. Tikšanās laikā vēstnieks tika informēts par Valmieras panākumiem ekonomikas, izglītības, kultūras, tūrisma un sporta jomā, kā arī šā brīža aktualitātēm un attīstības plāniem. Vizītes laikā pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas starp Valmieru un Itāliju.
Vējainajā, bet saulainajā ceturtdienas pēcpusdienā interesenti pulcējās Valmieras integrētās bibliotēkas siltajās telpās, lai atzīmētu Dzejas dienas. Rīta pusē Bērnu apkalpošanas nodaļā jau bija norisinājusies dzejas meistardarbnīca dramaturģes un dzejnieces Agneses Rutkēvičas vadībā skolu jaunajiem literātiem, savukārt dienas otrajā pusē visi bija laipni aicināti piedalīties dzejas lasījumos kopā ar Tamāru Skrīnu, Dainu Sirmo, Agnesi Rutkēviču, Ingu Pizāni, Juri Heldu, Viku, Andri Akmentiņu.
Ceturtdien Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Valmieras Kultūras centrā atklāja LR Aizsardzības ministrijas organizēto semināru Vidzemes izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem. Tā mērķis bija iepazīstināt ar nozares prioritātēm un attīstības plāniem diskusijā par reģionālās drošības situācijas izaicinājumiem, valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās un patriotisma veidošanu, demokrātijas vērtību stiprināšanu, kā arī sabiedrības psiholoģijas noturības veidošanu.
Lielu pienesumu vietējās rīcības grupas «No Salacas līdz Rūjai» darbības teritorijas attīstības sekmēšanai veido visu novadu, NVO un uzņēmēju īstenotie LEADER projekti. Turpinot jau «Liesmā» iesākto rakstu sēriju «No idejas līdz rezultātam», šoreiz pastāstīsim par tikko īstenotu uzņēmēju projektu Kocēnu novadā, bet raksta otrajā daļā atspoguļosim Mazsalacas novada domes īstenoto projektu Ramatas pagasta kultūras dzīves uzlabošanai.