"Leģendu naktī" Kokmuižas pilī
Turpinot Leģendu nakts tradīciju, kad visā Latvijā apmeklētājiem durvis ver pilis un muižas, aizvadītajā sestdienā ar daudzveidīgu izklaides programmu priecēja arī Kokmuižas pils.
Turpinot Leģendu nakts tradīciju, kad visā Latvijā apmeklētājiem durvis ver pilis un muižas, aizvadītajā sestdienā ar daudzveidīgu izklaides programmu priecēja arī Kokmuižas pils.
Braucot tumsā pa Rīgas šoseju, netālu no Kocēnu otrās ozolu alejas ceļa malā redzama oriģināli izgaismota un interesanti projektēta ēka. Šajā vietā pirms nedaudz vairāk kā pieciem mēnešiem sākoties būvniecībai, interese bija vērojama gan no garāmbraucējiem, gan no pašiem kocēniešiem – ne viens vien kā pastaigas galamērķi bija izvēlējies jaunbūves virzienu.
Tieši tā var nosaukt sestdienas OlyBET Latvijas – Igaunijas basketbola līgas spēli Tallinā, kas beidzās tikai līdz ar trešā pagarinājuma beigu svilpi, vēstot, ka mājinieki Tallinna Kalev/TLU, izbēgot no zaudējuma gan pamatlaikā, gan arī pirmajā un otrajā pagarinājumā, tomēr beigās nolauzuši viesus – Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola.
Dobeles novada Izglītības pārvalde organizē tradicionālās prāta sporta spēles Zemgale-2018, kuras notiek vairākas dienas dažādos prāta sporta veidos, vecuma grupās no bērnudārza līdz senioru vecumam. Valmieras jaunieši piedalījās vienā veidā – 100 lauciņu dambretes sacensībās.
Netipiskā laikā – otrdienas vakarā – sanākušos skatītājus Vidzemes Olimpiskajā centrā priecēja mājinieku «Valmieras HK/BSS/ViA» spēle ar «Zemgale Juniors» komandu, kuru šogad pārstāv arī pērnās sezonas valmieriešu komandas aizsargs Krišjānis Reinfelds. Lai arī Valmieras hokejisti izcēlās ar lielisku spēli vairākumā, spēles 62. minūtē nācās atzīt zemgaliešu pārākumu. Mačs noslēdzās ar rezultātu 4:5. Vārtus Valmieras HK/BSS/ViA labā guva Jēkabs Birzulis, Elvis Krūze, Augusts Veidenbaums un Aivars Gaisiņš.
Svētdien pirms SynotTip virslīgas spēles futbolā starp VALMIERA GLASS VIA un FK Metta/LU komandām tika svinīgi atklāts pārbūvētais Vidzemes Olimpiskā centra futbola stadiona mākslīgā seguma laukums.
Cienītie lasītāji! Vai jūs zināt apdzīvotu vietu Igaunijā, kas saucas «Lehmja»? Es līdz šim nezināju. Bet nāksies šo vietvārdu iegaumēt, jo tur tagad top viens no pazīstamākajiem latviešu vēderpriekiem (un varbūt mums dziļi sirdī pat kaut kas vairāk) – no bērnības pazīstamās Laimas šokolādes tāfelītes Rigonda, Lukss un vēl citas. Protams, to vidū ir arī valsts karoga krāsām un tautisko rotu attēliem greznotā jubilejas tumšā šokolāde Latvija.
Mana dzīve Valmierā tā iegriezusies, ka pastaigas kopā ar mūsu ģimenes četrkājaino mīluli Karātavu kalniņa skvērā ir neatņemama dienas sastāvdaļa, vismaz rīta cēlienā obligāti. Šī nu ir tā vieta, kur regulāri iespējams visā krāšņumā aplūkot un reizumis pat pašam līdzi darboties mūsu sabiedrības (sa)dzīves ainiņās. Katram gadalaikam ir savs košums cilvēciskajās izdarībās. Nu, ziemā varbūt tā knapāk – tomēr ārā sals un arī visi iespējamie aizsegi bez lapām, taču gada siltākajos periodos te viskrāšņākā mūsu dzīves palete miniatūrā kā uz delnas! Vai katru dienu.
KRISTĪNE SAULĪTE ir kurzemniece no Lestenes, bet nu jau 28 gadus dzīvo Austrālijā. Viņa ir pirmā no padomju laikos Latvijā dzimušajiem latviešiem, kam uzticēts vadīt Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA), valdes priekšsēdētāja pienākumus viņa pārņēmusi no Jāņa Kukaiņa. Kristīne Saulīte pabijusi daudzās valstīs, taču, atbraukusi Latvijā, viņa bieži iegriežas Valmierā, kur pirmoreiz bija 2016. gada maijā Vidzemes uzņēmēju dienās. Arī pirms pāris nedēļām piektdienā, 12. oktobrī, Kristīne Saulīte bija mūsu pilsētā, kopā ar premjeru Māri Kučinski esot klāt kārtējā uzņēmēju apvienības Ozols sanāksmē, bet dienu vēlāk runāja ar Liesmu.
Abu kaimiņvalstu Latvijas un Igaunijas augstākie kalni Gaiziņš (311,94 metri virs jūras līmeņa) un Munameģis (317,4 metri) ir savās valstīs ar šobrīd visai atšķirīgām funkcijām. Igauņi no sava kalna, kas starp nopietniem pasaules kalniem tāds pauguriņš vien ir, patiešām uztaisījuši Igaunijas reprezentācijas vietu, taču Latvija... Kas te šobrīd ir, pats pārliecinājos šovasar, kad ar kādu padsmit gadu intervālu laikā atgriezos Gaiziņa virsotnē.