14. jūnijā Latvijas Basketbola savienības Jaunatnes komisija paziņoja prestižās Valdemāra Baumaņa balvas ieguvējus. Par labāko Latvijas Jaunatnes basketbola līgas 2018. gada absolventu puišu konkurencē atzīts Valmiera/ORDO jaunatnes sistēmas un Valmieras Bērnu sporta skolas audzēknis Edgars Kaufmanis.
Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt. Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība, neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistībā ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju.
Lai arī maijā partija Saskaņa salīdzinājumā ar aprīli SKDS aptaujā piedzīvojusi jūtamu kritumu (ap 5%), tā ar 19,1% atbalstītāju, kas ir zemākais rādītājs pēdējā gada laikā, četrus mēnešus pirms 13. Saeimas vēlēšanām joprojām ir populārākā Latvijas iedzīvotāju vidū.
Latviešiem kapu kultūra, iespējams, izkopta vienā no pašiem augstākajiem līmeņiem pasaulē. Par aizgājējiem rūpējamies, cik nu katram to atļauj rocība, pašu veselība un, kas nav mazsvarīgi, attālums. Taču ir vēl viena ļoti būtiska lieta, bez kuras kapu aprūpe nav iedomājama, un tas ir ūdens. Veldze ziediem, mauriņam vai kādiem citiem stādījumiem, īpaši karstā un sausā vasaras laikā, ir ļoti svarīga. Tāpēc būtiski, cik daudz un kādā veidā kapos ūdens pieejams kapu kopējiem, starp kuriem — un tas laikam loģiski — vairākums cilvēku ir vismaz pusmūžā.
Aizvadītās nedēļas nogalē Valmiermuižas pils parkā norisinājās etnofestivāls «Sviests», kas ir iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā. Vienojošā tēma «baltu cilti» bija jūtama gan pasākuma muzikālajā piedāvājumā, gan amatniecības un garšas darbnīcās.
Tautas mūzikas kopa «Sēļu muižas muzikanti» un folkloras kopas «Sēlene» gan dziedātāji, gan dejotāji šajās dienās ir starptautiskā folkloras festivāla dalībnieki.
Pļavu ziedu pušķi rotā ziemas zābakus, rudzupuķes — maizes kukulīšus, bet saldumi tapuši ar siera un ķimeņu garšu.
Rūjienas tirgū andelējas ar vietējo mantu, kas pašu saimniecībās un dārzos izaudzēta.
Skaistas frizūras, ziedu klēpji, kūkas svētku galdam — tas piestāv laikam, kad pusaudži un jaunieši apzinās — interesants posms viņu dzīvē beidzies, bet sāksies nākamais.
Frīdrihs Ladegasts (1818 - 1905) piedzima 1818. gada 30. augustā Hohhermsdorfā, netālu no Geringsvaldes Saksijā kā astotais bērns namīpašnieka, galdnieka un koka cauruļvadu meistara Johana Kristlība Ladegasta un viņa sievas Evas ģimenē. Ladegasti nebija tradicionāla mūziķu dzimta, taču mūzikas pasaulē jauno Frīdrihu ieveda mājas muzicēšana. Klavierspēles iemaņu apgūšana, ko vēlāk papildināja ērģeļu nodarbības, saplūstot ar no tēva mantotajām amatnieka prasmēm, vēlāk radīja un nobriedināja vienu no visu laiku izcilākajiem vācu ērģeļu būvētājiem. Kaut arī īsti nezinām, kas tieši Frīdrihu pamudināja izvēlēties šo amatu, jāpieņem, ka zināmu ietekmi tomēr būs atstājusi dižā vācu baroka ērģeļu būvētāja, F. Ladegasta novadnieka Gotfrīda Zilbermaņa darbošanās netālajā Freibergā 18. gs. pirmajā pusē. Katrā ziņā G. Zilbermaņa būvētie instrumenti Rohlicā, Ringetālā un Šveikershainā F. Ladegastam bija pazīstami.