Pagājušajā nedēļā Rīgā notikušās konferences Latvieši pasaulē — piederīgi Latvijai. 2016 laikā izskanēja virkne interesantu un pārdomas raisošu faktu, tostarp arī Latvijas Universitātes pētnieku secinātais, ka gandrīz divas trešdaļas (62,7%) no valsts aizbraukušo tautiešu nevēlas atgriezties dzimtenē, jo ir vīlušies Latvijas valstī kā tādā.
Nupat gadījās būt Cesvainē, kur pats galvenais apskates objekts, protams, ir Cesvaines pils. Nemaz tik sen atpakaļ — 2002. gada 5. decembrī — šī valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa simtgadīgo cēlumu krietni vien pabojāja postošs ugunsgrēks, izdarot gana pamatīgas finanšu plūsmu korekcijas novada pašvaldības turpmāko gadu rocībā. Cesvainē ar lieliem skandāliem uzcēla jaunu skolu, nu jau gandrīz pabeigts arī pils remonts vismaz ārpusē. Tieši to, pils ārējo kopskatu, vispirms vērtē ikviens šeit nokļuvušais, un tad nu acīs graužas tie vēl palikušie izdegušā vecā jumta fragmenti, kurus klāj nevis jauni kārniņi, bet gan visai atbaidošs melns ruberoīda pagaidu risinājums...
Nacionālā drošība ir jautājums, kas būs aktuāls vienmēr. Arī tad, ja patlaban nav tiešu draudu Latvijas valstij, tas nenozīmē, ka noteiktās situācijās kāda no varbūtībām nevar kļūt par reālu apdraudējumu, un tas attiecas ne tikai uz teorētiski iespējamo hibrīdkaru vai atklātu agresiju no kādas labi zināmas austrumu lielvalsts puses, bet arī uz terorisma, nekontrolētas imigrācijas u.c. līdzīgiem draudiem. Iekšpolitiskā spriedze, ko var izraisīt jebkurš no šiem apdraudējumiem, ir dāvana mūsu valstij nedraudzīgiem propagandistiem un atvieglo nelabvēļu iespējas atrast attaisnojumus iespējamu hibrīdu vai militāru akciju uzsākšanai ar mērķi atkārtot 1940. gadu.
Ukraiņu priesteris un viņa audžubērni devušies velotūrē apkārt pasaulei, lai cilvēkiem stāstītu, cik bērnam ir svarīga ģimene.
Sestdien Trikātas pilskalna estrādē notika senioru deju grupu ikvasaras sadancošanās «Vasaras ziedu krāšņumā».
Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvajā sabiedrībā «VAKS» sākusies jaunās ražas pieņemšana un pirmapstrāde. Šovasar tā notiek ne tikai uzņēmuma pamatbāzē Valmierā, Mūrmuižas ielā 18, kā arī filiālēs Varakļānos un Gulbenē, bet tagad arī Matīšos. Par jaunās sezonas īpatnībām un kārtējām investīcijām raitākā graudu pieņemšanā stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.
Divpadsmit darbīgi Valmieras tehnikuma audzēkņi daļu vasaras pavadīja Itālijas dienvidos, Sicīlijā. Sešas nedēļas jaunieši Erasmus+ projekta ietvaros apguva profesionālās prasmes dažādos ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumos. Projekta dalībnieki atzīst, ka šī ir bijusi nenovērtējama pieredze, jo nekur citur nevar tik labi iemācīties gatavot picas un pastu kā to dzimtenē — Itālijā.
Ugunsdzēsības sacensības «Frēzes kauss» pirmo reizi tika organizētas 2003. gadā Naukšēnos, un to nosaukums tika radīts par godu ugunsdzēsēju priekšniekam Gīterslo apriņķī Vācijā Helmutam Frēzem. H. Frēze Valmieras rajona un Gīterslo apriņķa sadraudzības ietvaros daudzkārt viesojās Valmieras apkārtējo pagastu ugunsdzēsības vienībās un organizēja būtisku materiālā pabalsta sagādi mūsu pagastu ugunsdzēsēju komandām, lai uzlabotu gan operatīvo darbu, gan komandu sadzīvisko ikdienu. Kopš 90. gadiem mūsu komandas saņēma ugunsdzēsības inventāru, celtniecības materiālus un emocionālu iedvesmu, viesojoties pie vācu draugiem Gīterslo.
Otrdien, 2016. gada 26. jūlijā, Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos par kadastrālo vērtību bāzi 2016. gadam. Tie nosaka, kā aprēķināmas kadastrālās vērtības 2017. gadam. Pamatojoties uz šiem grozījumiem, Valsts zemes dienests ir sagatavojis prognozētās kadastrālās vērtības 2017. gadam. Tās ir aprēķinātas nekustamajiem īpašumiem (t.sk. dzīvokļu īpašumiem) un to sastāvā esošajiem objektiem — zemes vienībām, zemes vienību daļām, būvēm un telpu grupām.
Ļaudīm visā pasaulē priesteris GENNĀDIJS MOHŅENKO vēstījis: «Pieņemiet ģimenē bāreni!» Viņš zina, ko runā, jo pats audzina 32 ielas bērnus, bet izglābis vēl tūkstošus.