Ir notikusi skolu rekonstrukcija un modernizācija, lai celtu izglītības kvalitāti un gatavotu speciālistus darba tirgus vajadzībām. Tiek ieguldīti struktūrfondu līdzekļi mācību programmās un pedagogu izglītošanā. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas datiem, valstī joprojām ir liels dažādu jomu speciālistu trūkums.

Alus darītavai «Valmiermuižas alus» notekūdeņu priekšattīrīšanas ietaises un laukumu būvēs SIA «Vides eksperts», liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Valmieras drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvojušas Semjuela Beketa «Laimīgās dienas». Iestudējumā ir daudz absurdā, kuru esot vērts izdzīvot.

Tā malkas kaudzīte jeb 10 steri, ko pērnajā vasarā vēl varēja nopirkt par 250 eiro, pašlaik izmaksā vismaz 300. Cenu kāpums ir straujš, cērtot lielu robu pircēju maciņā.

Februārī Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja un izlemšanai domes sēdē virzīja ieceri Brīvības bulvāra posmu no Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra un Aspazijas bulvāra krustojuma līdz Raiņa bulvārim nosaukt par Brīvības laukumu.

Reizēm tā vienkārši gribētos sākt no baltas lapas, bet pagātne pinas pa kājām kā nepabarots kaķis. Arī atmostoties no padomju laika, tantes un onkuļi domāja, ka viss sāksies no jauna, ka sasniegts zināms nulles punkts. Pārliecība, ka turpmāk paši rakstīsim valsts vēsturi, bija sīksta un dzīvelīga.

Sestdien Liesma pabija neparastā pasākumā kaimiņu Strenču novadā. Ierodoties pēcpusdienā Sedas purva dīķu kompleksā pie putnu vērošanas torņa, priekšā jau bija pārdesmit automašīnu, savukārt krietns simts jaunāku un vecāku dabas draugu darbojās ap zemē saguldītajiem nopļauto niedru kūļiem, veidojot no šī būvmateriāla visdažādākās figūras.

No šīs nedēļas Valmierā ir pieejams īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums — atelpas brīdis.

Tēma joprojām aktuāla, nupat valstī atkal izsludināta kārtējā vērienīgā pārmācību programma, kurā Eiropas Savienības līdzfinansējums dažām apmācāmo esošo, topošo un ilgāku laiku dīkstāvē pabijušo strādātāju kategorijām sasniegs pat 100%. Te var diskutēt, kurām profesionālās izglītības mācību iestādēm vajadzētu uzņemties šo misiju, akumulējot, protams, arī apmācību procesam atvēlēto naudu utt.

Bez piecām minūtēm sešdesmitgadnieks Guntis Belēvičs ir ļoti interesanta personība Latvijas biznesā un arī politikā. Maskavas 2. medicīnas institūtā izskolojies par ārstu – biofiziķi, strādājis Organiskās sintēzes institūtā, pēcāk ar Vācijas valdības stipendiju (konkurss bijis 3500 uz 46 vietām) studējis biznesa vadību, praktizējoties Lībekā un Minhenē, tad atgriezies jau brīvā Latvijā, kur nekavējoties uzsācis privātbiznesu zāļu vairumtirdzniecībā, vēlāk nodibinājis arī klīnisko laboratoriju. Savulaik izveidojis arī divas aptieku ķēdes, vēlāk uzņēmumus ļoti izdevīgi pārdevis. Pabijis arī lielajā politikā, kur ievēlēts Saeimā no ZZS saraksta, Straujumas un Kučinska valdībās bijis ministrs ļoti karstajā Veselības ministrijā, pie tam, autoraprāt, pavisam nepelnīti un nebūtisku iemeslu dēļ bijis spiests demisionēt, drīz pēc tam izstājies arī no Latvijas Zaļās partijas.