Lielbritānijā notikušais referendums par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) ir radījis virkni jautājumu arī pašmāju politiķiem, tostarp jautājumu par to, cik lielā mērā mēs esam gatavi notikumiem, kurus pieņemts dēvēt par «melnajiem gulbjiem».
Zemkopības ministrijas mājaslapā notiek aptauja par zaļo publisko iepirkumu pārtikas produktu piegādēs un ēdināšanas pakalpojumos. 44% aptaujāto uzskata, ka zaļais iepirkums ir labs, tālāk attīstāms veids, kā atbalstīt vietējos ražotājus un veicināt vietējās produkcijas noietu, īpaši tagad, kad valstī joprojām ir nopietnas problēmas piena lopkopībā, cūkkopībā un arī dārzeņkopībā. 22% domā, ka zaļais iepirkums samazina ietekmi uz vidi, bet 33% izsaka viedokli, ka zaļais iepirkums vēl pienācīgi nedarbojas, ka pie tā jāpiestrādā visām ieinteresētajām pusēm.
1991. gadā Latvijas zinātne nodarbināja 12 tūkstošus zinātnieku. Pašlaik ir 3700. Kur palikušas divas trešdaļas latviešu zinātnieku? Daļa politikā, daļa bankās, daļa uzņēmumos, daļa ārzemēs. Ļoti daudz bija to, kuri pameta ķīmiju, medicīnu, materiālu zinātnes, fiziku, elektroniku... Ko tas izskaidro? To, ka PSRS koncernu savienotajā ekonomiskajā telpā Latvijai bija sava noteikta loma augstā intelektuālā potenciāla, kas ir šajā zemē, un labās infrastruktūras, darba disciplīnas un visu pārējo komponentu dēļ. Latvijā tolaik bija uzņēmumi, par kuriem gādāja katrā uzņēmumā, katrā augstskolā, tai skaitā arī Zinātņu akadēmijā, esošā pirmā daļa, kuru uzraudzīja VDK darbinieki, un šī daļa raudzījās, lai militārie noslēpumi neaizplūstu tur, kur tiem nevajadzētu aizplūst.
Kamēr vēsturnieki turpina meklēt teiksmainās Beverīnas vietu, trikātieši apgalvo, ka sen jau vairs nemeklē, jo ir pārliecināti, ka Beverīnas pils, kurā valdīja ķēniņš Tālivaldis, atradusies Trikātas pilskalnā. Tādēļ nu jau gadiem visiem šajā pusē ar vēsturi saistītiem pasākumiem vai nu iesākums, vai nobeigums ir tieši pilskalnā.
Šonedēļ visiem Valmierā un piepilsētā jau sāktajiem ielu un lielceļu rakumiem pievienosies vēl viens — sāksies Georga Apiņa ielas rekonstrukcija tās dzīvākajā posmā: starp Beātes un Rubenes ielu. Žēl, bet, pateicoties kārtējam sūdzībniekam par iepirkumu konkursa rezultātiem, šie apjomīgie ielas remonta darbi sākas nevis maijā, kā tas bija paredzēts, bet tikai jūlijā. Rekonstrukciju veiks būvfirma Ceļu pārvalde, kas Valmierā jau strādājusi A. Upīša ielas rekonstrukcijas projektā. Īpašs prieks par to, ka projekts tapis pašu mājās Valmierā — to izstrādājusi ceļu projektēšanas firma SIA Ceļu komforts. Zīmīgi, ka tieši šogad, uzņēmuma 10. jubilejas gadā, pašmāju projektētājiem vēl viens ļoti nopietns un sarežģīts projekts Valmierā — Cempu ielas rekonstrukcija. Par to sīkāk citu reizi, šoreiz Liesmai par G. Apiņa ielas projekta būtiskākajām niansēm stāsta Ceļu komforta būvprojekta vadītājs EDGARS LEITIS.
Valkas Novadpētniecības muzejā pirmdien atzīmēja izcilā pedagoga un Latvijas kultūrnācijas veidotāja Jāņa Cimzes jubileju.
Valmieras vasaras teātra festivālā, kas norisināsies tieši pēc mēneša — no 5. līdz 7. augustam, teātra izrāžu un kino piedāvājumu ik dienu noslēgs mūzikas vakari Valmiermuižas Alus dārzā. Tajos apmeklētājiem būs iespēja baudīt alternatīvās mūzikas programmu, ko caurstrāvos drosmīga pieeja tradīcijai un meklējumiem mūsdienās, sākot ar akadēmisko deju mūziku un beidzot ar alternatīvo roku. Mūzikas programma, tāpat kā kino, bērnu un jauniešu programma, būs pieejama bez maksas.
Piektdien, 8. jūlijā, deviņos vakarā Valmiermuižas klēts pagalmu pieskandinās jaudīgā Latvijas grupa «Laika Suns», atklājot pirmo no šī gada dzīvās mūzikas koncertvakariem.
Jau sesto vasaru Valmieras pilsdrupu estrādē valmierieši un pilsētas viesi var apmeklēt brīvdabas teātra izrādes. Šovasar ciklā «Vasaras vakari teātru spēlēs» kopumā norisināsies sešas amatierteātru iestudētas izrādes.
Latvijā darbojas divas dzīvnieku kapsētas — «Citi medību lauki» Pierīgā, kas ir privātā kapsēta, un vienpadsmito gadu dzīvnieku kapsēta ir arī Cēsīs. To apsaimnieko Cēsu novada pašvaldība.