No 26. līdz 28. jūlijam Norvēģijas pilsētā Šījenā norisinājās Eiropas čempionāts krosmintonā, kurā spēcīgajā sieviešu kategorijā piedalījās arī STK Zaļā Pēda (Brenguļi) spēlētāja Santa Paegle. Sākotnēji tika izspēlēts apakšgrupu turnīrs, kurā latviete tika salozēta kopā ar vācieti Selīnu Bosmu, norvēģieti Idu Arktanderu Kristensenu un francūzieti Aleksandru Desfaržu. Visās spēlēs svinot uzvaras divos setos, savā apakšgrupā tika izcīnīta pirmā vieta, kas Paeglei uzreiz ļāva iekļūt izslēgšanas turnīra ceturtdaļfinālā, tādējādi automātiski pārvarot pirmo kārtu.

Vārdiem ir spēks. Par šo seno patiesību atgādināja «Latvijas Avīzes» 18. jūlijā publicētais raksts ar skaļo virsrakstu ««Hibrīdkara apstākļos» no integrācijas plāna izsvītro latvisko». Rakstā tika vēstīts par 17. jūlijā Ministru kabinetā apstiprināto informatīvo ziņojumu «Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plāns 2019.–2020. gadam», kurā neparādoties latviskās kultūrtelpas jēdziens. Apzinoties savu atbildību par šī ziņojuma izstrādi un virzīšanu valdībā, vēlos kliedēt bažas, jo nekas, protams, nemainās: latviskajai kultūrai ir un arī turpmāk būs izšķiroša vieta Latvijas sabiedrības integrācijas politikā. Un citādi nemaz nevarētu būt, jo latviskā kultūrtelpa veido Latvijas nacionālās kultūrtelpas saturu. Taču tieši šī it kā pašsaprotamā simbioze ir raisījusi satraukumu atsevišķos cilvēkos. Lai izvairītos no kara bungu rībināšanas, vēlos izmantot šo pārpratumu un aicināt lasītājus iedziļināties terminos latviskums, nacionāls un nacionāla valsts, kā arī skaidrot, kādēļ integrācijas plānā tiek lietots arī termins Latvijas nacionālā kultūrtelpa.

Tas, ka politiskajā arēnā mums saradīsies arvien vairāk klaunu, nebūt nenozīmē, ka jaunās Saeimas raudzības būtu cirks vai kāds cits balagāns. Taču dažās partijās ir jaušama spēcīga vēlme publikas acīs vēlēšanas pārvērst par ņirdzīgu «ākstu parādi»: balsotāj, smejies, vēderu turēdams — vai nicinājumā novērsies (no urnas)!

Vasaras svelmē ir lieliski, ja iespēju veldzēties ūdenī jaunieši var apvienot ar kādu derīgu darbu un arī, kas pavisam lieliski, papildināt zināšanas sev patiešām interesējošās jomās. Šāds ideāls apvienojums sanācis jauno reindžeru nometnes dalībniekiem iecienītajā Burtnieku ezera laivu bāzē - kempingā Ezerpriedes. Sīkāk par šo jauno dabas sargu kustību Liesmai vakar pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniece Anda Andrušaite:

Ikdienā domāt par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, bērniem, kuri mīt sociālās aprūpes centros, par bērniem, kam ir smagi funkcionāli traucējumi, un viņu vecākiem — tas nav viegli, bet ļoti vajadzīgi. Ne tikai domāt par šīm mērķgrupām, bet darīt visu, lai cilvēku dzīve kļūtu labāka, — tāds, ļoti vienkāršoti formulējot, ir deinstitucionalizācijas plāna mērķis. Deinstitucionalizācija ir jēdziens, kas ne vien mēlei liek mežģīties, tas vingrina arī prātu, sirdsapziņu, liek mainīt attieksmi, jo deinstitucionalizācija nozīmē: dzīvot saliedētā sabiedrībā. Lai nebūtu — viņi un mēs, bet savējie raibā pulkā.

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs apmeklētājus gaida arī vasarā, lai gan pedagogiem ir atvaļinājumu laiks. Atliek vien sameklēt informāciju Burtnieku novada mājaslapā, ko muzejs piedāvā, un sarunāt tikšanos. Skatījums uz skolas muzeju no dažādu viesu viedokļiem ir atzinība tā eksistencei. Rīgas domes Īpašuma departamenta galvenā arhivāre, absolvente Gunta Dambīte-Zirne bija ieinteresēta iepazīties ar pārmaiņām, kas notikušas pēc gada. Ik pa trim gadiem muzeja viesi ir no Vācijas.

Sestdien, 28. jūlijā, plkst. 18 Valmieras atraktīvāko uzņēmumu Lielās bumbas sacentīsies Gaujas Kazu krācēs, lai ar savu dalību atbalstītu Valmieras apkaimes iedzīvotāju iniciatīvas. Pati veiklākā bumba, kas, manevrējot caur krācēm, nokļūs līdz finiša līnijai, izcīnīs savam uzņēmumam izzinošu komandas saliedēšanās pasākumu no «Lielas muižas». Labdarības bumbu ralliju un papildspēli «Lielās bumbas» rīko Valmieras novada fonds.

Par godu uzņēmuma 55. jubilejai 25. jūlijā Valmieras stikla šķiedrā viesojās bijušie ilggadējie darbinieki jeb, ar lepnumu varam teikt, uzņēmuma zelta fonds.

ELĒNA DMITRIJEVA šī gada pavasarī uzsāka savu uzņēmējdarbību un izveidoja zīmolu «L'umore Bralette», kas rada individualizētu apakšveļu sievietēm. Viņa arī startēja inovāciju atbalsta programmā «ZĪLE», kur ieguva atbalstu savai idejai veidot individualizētus ekoloģiskos peldkostīmus. Elēna Dmitrijeva ir RTU studente, kas apgūst programmu «Materiālu tehnoloģija un dizains» ar specifikāciju apģērbu dizainā.

Nesen Cēsu pils dārzā notika kārtējais «Vēsturiskais Hanzas tirgus». Viduslaikos šis tirgus bija viena no centrālajām vietām, kur sabrauca dažādu tautību tirgotāji, līdzi atvedot preces un jaunumus no visas Eiropas. Šogad Cēsu pils dārzā viduslaikiem atbilstošas preces tirgoja vairāk nekā 40 amatnieki un mājražotāji. Daļa no viņiem arī pie viena turpat demonstrēja savas aroda prasmes, piemēram, greba koku, pina klūgas, gatavoja zāļu paklājus. Vairums tirgotāju bija apģērbušies etniskos tērpos un rotājušies viduslaikiem atbilstošām rotām. Viens no viņiem — valmierietis, podnieks - keramiķis GATIS DZĒRVE.