DACES AIZSTRAUTAS ceļš Vidzemes Augstskolā sākās 2002. gadā, kad viņa pēc Rīgas Angļu ģimnāzijas absolvēšanas uzsāka studijas Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Kopš tā laika iegūts bakalaura grāds studiju programmā «Politoloģija», maģistra grāds «Sociotehnisku sistēmu modelēšanā» un nule iegūts grāds doktora studiju programmā «Sociotehnisku sistēmu modelēšana», kas ir pirmais piešķirtais doktora zinātniskais grāds Vidzemes Augstskolas vēsturē. Bet Dace neapstājas – tā vietā, lai absolvētu augstskolu ziemas izlaidumā, viņa nolēmusi iegūt starptautiski atpazīstamo PhD grādu, bet tam vēl nepieciešams sakārtot dažus dokumentus un ieguldīt ne tikai laiku, bet arī pacietību.

Sarunā ar ViA studentu ARNOLDU BARSOVU rodas sajūta, ka viņš ir universālais kareivis – studē programmā «Tūristu gids – ceļojumu un pasākumu organizators», kopā ar citiem studentiem iesaistās «ViAmānu» kustībā un brauc stāstīt par ViA uz skolām visā Latvijā, vada improvizācijas teātri «ViaGars», tāpat arī debašu klubu Vidzemes Augstskolā.

Politiskās sīkbūtnes, kuras tikušas pie varas, pateicoties Latvijas tautas acumirkļa (un jau skaļi nožēlotai) kaprīzei, steidz izrādīt «jauno politiku», noniecinot vairāk nekā divās desmitgadēs paveiktu godavīra darbu. Partijiski mikrobi tagad lepni bļaustās par divu termiņu maksimumu valsts amatos, bet paši var nepiedzīvot pat vienu pilnu...

SIA «Amazone» grupai Latvijā jau par tradīciju kļuvuši ikgadējo semināru cikli «Gudrā zeme» visos valsts reģionos. Trešdien tāda Vidzemes lauksaimniekiem veltīta saturā bagāta infodiena bija arī Valmierā.

Raksturojot Valmieras tehnikumu, tā direktore VINETA MELNGĀRŠA min: «Mēs esam uz attīstības ceļa, pilnveidojam gan jaunās, gan esošās izglītības programmas.» Tam  apliecinājums ir katru gadu pieaugošais audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādē, arī blakus topošā multifunkcionālā metālapstrādes mācību laboratorija un labie starptautiskie sasniegumi «Skolēnu mācību uzņēmumu» programmā.

Atbalstot ikvienu jauno un topošo ģimeni, biedrība veido atbalsta paciņas jaundzimušajiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka šogad gandrīz katru astoto dienu ugunsdzēsēji glābēji no ūdens ir izcēluši noslīkušus cilvēkus. Tā kā šobrīd laikapstākļu ietekmē ledus ir ļoti trausls, VUGD aicina iedzīvotājus uz ledus nekāpt, tādējādi neapdraudēt savu un līdzcilvēku veselību un drošību.

Latvieši pārdod tehniku zeltračiem, igauņi atbalsta atraitnes Ganā. Pasaule ir tik plaša un reizē šķietami maza.

Kad pērn viesojāmies Rūjienā, Kastaņu ielā pie Mārītes Siliņas, lai sagatavotu publikāciju («Kad ota pati pa rokām spēlējas» 2018. gada 30. novembra «Liesmā») par viņas vaļaspriekiem – gleznošanu, tautisko deju dejošanu, maizes un kūku cepšanu, uzzinājām par vēl kādu neierastu hobiju, kurā viņa palīdz Rīgā dzīvojošās meitas ģimenei. Nu ir pamatots iemesls par to pastāstīt plašāk. Lūk, kādu informāciju «Liesmai» sniedza Mārītes meita LĪGA SAVENKO.

Latvijas Dabas muzeja speciālisti kopš 2000. gada nosauc Gada dzīvnieku, kas kļūst par sava veida dabas simbolu. Līdz šim tā vairāk akcentēja dzīvniekus, kuru skaits mūsu teritorijā strauji samazinās vai ir jau uz izzušanas robežas. Šādu uzmanību prasa gan 2017. gada dzīvnieks zutis, gan pērn šo titulu ieguvusī vāvere. Gada dzīvniekam 2019. – alnim (Alces alces) – gan izzušana nedraud, jo to Latvijā ir pāri par 20 tūkstošiem un nu jau gadiem aļņu skaitam ir tendence pieaugt. Palielina gan arī nomedīt atļauto aļņu skaitu, taču mednieki nepagūst. Tā 2017./2018. gada sezonā drīkstēja nomedīt 7801 alni, bet 749 palika dzīvot. Šos dzīvniekus medīt drīkst tikai no 1. septembra līdz 31. decembrim.