Kad Liesma jautā Brenguļu alus ražotājiem: kāds bijis 2018. gads?, alus brūvētājs Māris Freivalds pieticīgi atbild, ka veiksmīgs! Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad vasaras bijušas mazāk saulainas, alus patēriņš audzis par 12,5%. Labvēlīgs bijis karstais un saulainais laiks, lai alus baudītāji viesotos SIA «Abula» alus dārzā Brenguļos, gan arī to baudītu visā Latvijā. Tā rezultātā Freivaldu ģimenes uzņēmums godināts Beverīnas novada Ražas ballē kā lielākais nodokļu maksātājs.

Valmierā kā jau Vidzemes galvaspilsētā ievērojams ir jau tā sauktais vietējais autoparks, un kur tad vēl tie, kas ar saviem spēkratiem ik dienu ierodas mūsu pilsētā strādāt vai vienkārši patērēt naudu lielveikalos! Pērn pilsētas pašvaldība iegādājusies īpašu aparatūru, kas ārēji ļoti atgādina pārvietojamo fotoradaru, taču patiesībā ir absolūts bezpeļņas pasākums (kaut arī fiksē ātrumu!) ar vienīgo mērķi – noteikt satiksmes plūsmas intensitāti dažādās Valmieras vietās. Tad nu, piemēram, centrā tilts pār Gauju pērnā gada decembrī – mērījumi tika veikti no 15. decembra – darba dienās sev pāri pārlaida vidēji 16 tūkstošus automašīnu, bet pirmssvētku dienās – līdz pat 20 tūkstošiem!

Apmēram tā – ar pavisam nelielām pārmaiņām – vērtējams jaunu automašīnu tirgus Latvijā, atsaucoties uz Auto Asociācijas apkopotajiem datiem. Piemēram, 2018. gada sākumā mašīnu tirgošana gājusi kalnup (7% pieaugums pret attiecīgo laika periodu aizpērn), kamēr pērnā gada nogalē apsīkusi (attiecīgi ap 4% mīnusos pret atbilstošu nogriezni 2017. gadā). Sausais atlikums jeb gada kopējā virzība jaunu auto tirdzniecībā pērn – plus 1,7% pret 2017. gadu. Kā mēdz teikt, sīkums, bet vienalga patīkami. Tikai ne Baltijā starp kaimiņiem, jo triju valstu mikro sacensībā Latvija arvien vairāk atpaliek gan no Igaunijas, gan šobrīd arī no Lietuvas: igauņiem jaunu vieglo automobiļu tirgus ir audzis par 3,6%, bet lietuviešiem – par 2,5%.

Valmiera joprojām daudzviet mirdz gadumijas rotās, pazudusi vien krāšņā egle pilsētas centrā un daži citi rotājumi, bet tas viss ir piefiksēts fotogrāfijās, ko gan profesionāļi, gan amatieri iemūžinājuši savos telefonos un fotoaparātos.

Sestdien pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā notiks XXI Jaunrades deju konkursa fināls, kurā skatītāju un žūrijas vērtējumam tiks nodotas 38 dejas.

Šajās dienās Latvijā tiek pieminēts Barikāžu laiks – šādu nosaukumu ir ieguvuši pamatā nevardarbīgie 1990. gada 4. maijā pasludinātā Latvijas atjaunotā valstiskuma aizsardzības pasākumi.

Patērētāju pārtikas drošība ražotnēs, veikalos, tirgos un izbraukuma tirdzniecībā, dzīvnieku labturība fermās, novietnēs un aplokos, biodrošības pasākumi, īpaši jau cūku fermās un mājputnu kūtīs, maksimāla antibiotiku ierobežošana veterinārijā un arī visdažādāko mīļdzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošana – tās joprojām ir svarīgākās tēmas, kam savās ikdienas pārbaudēs un plānveida kontrolēs uzmanību pievērš Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori. Un darāmā mums pietiek katrā no nosauktajām jomām. Arī attiecībā uz suņu un kaķu bezatbildīgu turēšanu savās dzīves vietās.

Pēdējos gados Valmierā līdz ar ekonomisko izaugsmi arvien jūtamākas kļuvušas transporta problēmas, kas regulāri izpaužas sastrēgumos pilsētas centrā, beidzoties darba dienai, bet jo īpaši saasinās masu pasākumu – Valmieras maratona, Prāta Vētras koncertu un dažādu gadatirgu – laikā, kad pārpildīti visi iespējamie un neiespējamie stāvlaukumi. Tāpēc arī pirms katrām pašvaldību vēlēšanām deputātu kandidāti zīmē vīzijas par daudzstāvu autostāvvietām, vēl vienu tiltu pār Gauju un tamlīdzīgiem risinājumiem, un nevarētu teikt, ka šajā jomā nekas netiek darīts – ir tapuši stāvlaukumi pie Pārgaujas ģimnāzijas un vājdzirdīgo bērnu internātskolas, labiekārtotas stāvvietas atjaunotajā A. Upīša ielas posmā pie renovētajiem daudzdzīvokļu namiem, bet ar to joprojām ir par maz. Lai turpinātu uzlabot  situāciju, šovakar piecos Valmieras pašvaldība aicina visus interesentus domes sanāksmju zālē uz Valmieras pilsētas transporta infrastruktūras attīstības koncepcijas 2. redakcijas apspriešanu.

Nesen, braucot pa Rūjienas ceļu Ķoņu virzienā, pamanījām kādu aploku, kurā, neskatoties uz sniegputeni, aitu māšu uzraudzībā dzīvespriecīgi spriņģoja bariņš šajā ziemā dzimušo jēru. Piestājām pie kūts, kuras sienu rotā izkārtne, kas vēsta, ka šajā saimniecībā ir realizēts ES finansiāli atbalstīts projekts «Mazo lauku saimniecību attīstībai».

17. janvārī aizsardzības nozares vadība tikās ar Latvijas darba devējiem – uzņēmumu, biedrību, pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvjiem, lai pateiktos par viņu atbalstu un ieguldījumu Zemessardzes stiprināšanā.