Vakar, 18. februārī, Valmierā, Sv. Sīmaņa baznīcā bija vēsturisks brīdis. Klātesot draudzes mācītājam un vadībai, Sv. Sīmaņa baznīcas torņa renovācijas darba grupai, muzeja darbiniekiem un mediju pārstāvjiem, atvēra 1970. gada 3. novembrī baznīcas tornī blakus gailim uzstādītās lodes kapsulu ar iepriekšējā gadsimta vēstījumu.
Vidzemes slimnīcā veikta ēkas divu trīsstāvu korpusu ārsienu un jumta pārseguma siltināšana, ārdurvju maiņa un vējtveru siltināšana, siltuma piegādes cauruļu izolācijas atjaunošana, ventilācijas sistēmas renovācija un citi darbi, kas sekmējuši energoefektivitāti.
Pagājis tūrisma industrijā iesaistīto mājas darbu atrādīšanas brīdis — ikgadējā tūrisma izstāde Balttour 2015. Naukšēnu un Rūjienas puses enerģiskāko uzņēmēju kopprojekts Paradīzessnibis.lv kopš savas dibināšanas pagājušā gada janvārī šajā izstādē piedalās otro reizi — šogad «pilnā formātā»: ar degustācijām, demonstrācijām un savu produktu tirdzniecību.
Gandrīz gadu nebijām ciemojušies Naukšēnu novada bibliotēkā, kurā ik brīdi tiek domāts par apmeklētāju garīgās pasaules bagātināšanu. Par pēdējā laika notikumiem un turpmāk iecerētajiem pasākumiem stāsta bibliotēkas vadītāja SARMĪTE PRAUDIŅA:
Lai gan naukšēnietim KASPARAM EGLĪTIM pamata darbs ir Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras nodaļā par ugunsdzēsēju, viņš ir arī uzņēmies sporta organizatora amatu Naukšēnu novadā.
Reiz, vēl jaunībā, bija man paziņa — tagad Latvijā pazīstams arhitekts, kurš perfekti prata sadalīt līdzcilvēkus — cilvēkos un sūdabrāļos. Jāsaka, tie otrie bija nospiedošā pārsvarā. Bet tas jau bija tais senajos laikos, kad aiz stūra glūnēja brālis Rekets, bet maizi deva tēvocis Kooperatīvs.
Sestdien Rūjienā ienāks svētki, un bez lielā šķelmja Karlsona vēlēšanās par trīsdesmit tortēm un vienu svecīti — nekā! Jo speciālās pirmsskolas iestādes Vārpiņa 30. dzimšanas diena, kā visas iepriekšējās, ir jānosvin it īpaši.
Šoreiz gan pavasari vēstošo putniņu lietoju vien salīdzinājumam, stāstot par pasākumu, kas viņpiektdien notika Valmieras pagasta lidlaukā un kam, visticamāk, būs turpinājums — nākamajā ziemā.
Latvijas plašsaziņas līdzekļos pašlaik nepelnīti maz uzmanības tiek veltīts vēl vienam Eiropas nosacīti «karstajam punktam» — Grieķijai, kurā pašlaik notiek procesi, kas noteiktas apstākļu sakritības gadījumā var sagraut visu eirozonu kā kāršu namiņu, vēl jo vairāk tādēļ, ka Grieķijas jaunā valdība pašlaik darbojas pēc principa: «mums nav ko zaudēt, tikai mūsu važas».
Atļaušos vēlreiz par janvārī jau zelēto tēmu. Virsrakstu atšifrējot: pa ziemas ceļiem braucot, jāliek lietā gan personīgais prāts, gan prasme, kāda nu kuram ir, gan autobraucēja gados (protams, ja tādi ir) gūtā pieredze. Pārstāvu nepopulāro viedokli, ka mazāk jāvaino ceļu uzturētāji, vairāk katram jāskatās pašam uz sevi.