Noslēdzies ilgi gaidītais konkurss «Profesionāle un Profesionālis 2019» – audzēkņu talantu un zināšanu skate. Pasākuma žūrija un skatītāji vērtēja konkursantu uzstāšanos, spēju ātri atbildēt uz sarežģītiem jautājumiem, kā arī mārketinga un dejošanas prasmes. Žūrija noteica labākos, kuri ieguva titulu «Profesionāle 2019» un «Profesionālis 2019» – Laura Kristīne Zaķe un Dans Strazdiņš. Savu vērtējumu izteica arī skatītāji, balsojot par «Skatītāju simpātiju». Šīs balvas ieguvēji – Keitija Elīza Sūna un Ralfs Zaķis.

Kopš 2017. gada aprīļa Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Veru novada arodapmācības centru Igaunijā (Tsenter) kopīgi īsteno projektu «Koksne un mēbeles». Organizētas virkne aktivitāšu kokrūpniekiem, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību kokapstrādes un mēbeļu sektorā starp Vidzemes plānošanas reģiona un Veru apgabala uzņēmējiem, veicinātu inovācijas nozarē un uzņēmumu eksportspēju. Šobrīd projekta aktivitātes ir noslēgušās un ir iezīmējies virziens nozares attīstības veicināšanai reģionā arī turpmāk.

Dzejniekam VIKAM (Viktoram Kalniņam) dzimšanas diena būs tik zīmīgajā 1. aprīlī, šoreiz cienījami apaļš skaitlis. Pats neko lielu no tā neiztaisa, kā izbrīnā gan teic, ka Dikļu kultūras centrā kaut kas tieši tās dienas pievakarē notikšot, bet turpina tāpat: netradicionāli izber savos dzejoļos punktus un komatus — paretam, jo lielākoties iztiek bez tiem pavisam, tāpat kā bez lielajiem burtiem. Viņam ir savs iekšējais ritms, savas vārdu spēles un sava kārtība, pie kuras turēties un drusku sirdīties, ja kāds to nerespektē.

Tēva RAIMONDA PĒČA (1938 - 2015) atmiņas pierakstījusi VVĢ skolotāja INETA AMOLIŅA

Jau pirms kāda mēneša, kolīdz Rīgas un Alvila Freimaņa ielu krustojumam blakus parādījās iežogots būvlaukums, kurš robežojās ar blakus esošā STOKKER instrumentu un servisa tirdzniecības centra dikti jau kompakto teritoriju, daudzi garām braucēji un gājēji Valmierā sāka interesēties – kas šajā vietā taps?

MADARA ĶIKĀNE ir fizioterapijas centra “ALA[K]RIS” vadītāja, sertificēta fizioterapeite un trenere. Sniedz fizioterapeita konsultācijas, vada ārstnieciskās vingrošanas nodarbības individuāli un grupās. Viņas darbu ļoti atzinīgi novērtējuši pacienti un kolēģi, apliecinājums tam ir apbalvojums Gada balva medicīnā 2018 nominācijā “Gada funkcionālais speciālists”. Apbalvojumu pasniegšana ir nozīmīgs gada notikums, ko organizē un rīko Latvijas Ārstu biedrība. Gada balvu medicīnā saņem labākie nozares speciālisti.

Dažas dienas pirms 1929.gada pavasara palu kulminācijas noslēdzās viena no lielākajām mākslinieka cilvēciskajām traģēdijām Latvijas mākslas vēsturē. Pēc saprāta zaudēšanas un piespiedu ārstēšanās, trešdien, 17.aprīlī agri no rīta Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā no smadzeņu nomira ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītais Eduards Brencēns, kura radošais pienesums un idejas ir nozīmīgi lielumi Latvijas mākslas attīstībā. Pirms dažām dienām, kad ļaunā ” slimība pieņēma asu formu” viņu ievietoja slimnīcā.

* Zviedrijā 60. gados izdots pasaulē izklīdināto šaniešu atmiņu apkopojums Jāņa Kārkliņa (1891–1975) grāmatā Latviešu Pūcesspieģelis. It kā sasauce ar Šarla de Kostēra romānu Leģenda par Pūcesspieģeli. Grāmata par Šanas biedrību un tās Virsaiti tapusi Ternejas pagastā, Rūjienas pusē, dzimušā Jāņa Abuča grāmatu apgādā Ziemeļblāzma. Šanas biedrības arhīvā atrodama atklātne, kas 1960. gada 8. novembrī zīmogota Zviedrijā, sūtīta Mr. Kārlim Konrādam. Jā, misteram viņa īstajā vārdā un uzvārdā uz veco ļaužu pansionātu Ļeņina ielā 25, Valmierā: ... tricienu tempos ar pirmrindnieku degsmi strādājot, ir uzcelts un trimdas tautas apbrīnai nodots Šanas un tās Virsaiša piemineklis 3 stāvos no 1224 plāksnēm. Punkta pielikšanas ballē (ar garīgiem iestiprinājumiem) Miķeli Amālijas d. lūdzu ierasties Ārlandes lidlaukā Sv. Lūcijas (jaunās gaismas karalienes) karnevāla laikā 13. dec., kad te izsniedz Nobela prēmijas gudrākiem un uzņēmīgākiem eksemplāriem, un Šanas tauta ieradīsies globāli no visiem kontinentiem. Čabata! Tavs būvinženieris ar liesmainu sveicienu –– J. Kr.

Nesen sabiedriskās domas aptaujas kompānija SKDS publiskoja datus, no kuriem izriet, ka Latvijas iedzīvotāju interese par politiskajiem procesiem ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni – politiskajā virtuvē notiekošajam kopumā seko līdzi tikai 44% iedzīvotāju un tikai 16% sevi uzskata par tādiem, kuri noteikti (lasiet – regulāri) seko līdzi politikai.

Viena no sabiedrībā bieži pieminētām tēmām ir par Latvijas valsts budžeta izdevumiem. Visām vajadzībām un vēlmēm līdzekļu nepietiek, neapmierināto ir gana daudz, un šī iemesla dēļ budžeta sastādītājiem regulāri nākas uzklausīt pārmetumus.