Mēs nesaprotam Eiropu vai arī Eiropa nesaprot mūs — tāds ir jautājums. Šoreiz atkal saistībā ar auto. Viņnedēļ Rūcamlapu apciemoja valmieriešu pāris, kuri bija saņēmuši savdabīgu sveicienu no Ungārijas — tādu kā pēcmaksu savam pērnā gada izbraucienam ar personīgo automašīnu pa čardaša un gulaša — divu pikantu lietu — zemi. Ar pastu bija atceļojis rēķins par Ungārijā konkrētā oktobra datumā izmantotu maksas ceļu M7, pat norādot precīzu kilometrāžu. Ungāri noteikti pārspēj zviedrus, kuri gribēja no manis saņemt tā saukto sastrēguma nodokli, jo ungāru prasībai pēc latviešu auto tūristu naudiņas klāt arī foto, kurā valmieriešu fordiņš i no priekšas ar visu valsts numura zīmi, gan profilā uz varen platas autostrādes redzams. Līdz 16. februārim no šī auto īpašnieka uzņēmums Euro Parking Collection plc (EPC) vēlas saņemt vai nu 77,500 Ungārijas forintus, vai arī pēc kursa 261,70 mūsu universālajā eironaudā.

Cik tad ilgi mūs ziema aplaimoja un uzsniga sniedziņš balts, tagad atkal viss vienās lielās peļķēs, arī gaisa temperatūra svārstās tā plus mīnus... Šis ir īsts pārbaudījumu laiks autobraucējiem: uz ceļiem gan bedres, gan melnais ledus, bet ielu malās apstājušos automobiļus kādreiz apdraud un pat traumē no jumta krītošs sniegs vai pat sasaluši ledus kluči. Zinu ne vienu vien, kam auto savulaik apskādējis no jumta krītošs ledus. Vēl trakāk reiz Rūjienā gadījās kādam topošajam miljonāram, kura Mitsubishi Pajero vasaras laikā pēkšņi uznākusi krusa saskrotēja līdzīgu meistara rūpīgi darinātai čekankai...

Pēc ilgākām ja ne gluži ciešanu, tad saspringtu politisku cīkstiņu nedēļām beidzot Latvijai ir tapusi jauna valdība, kuras apstiprināšana Saeimā vairs palikusi tikai formalitāte. Lai arī valdības sastāvs personāliju ziņā lielā mērā ir tas pats vecais, premjers ir cits un no citas partijas, kaut gan Māra Kučinska gadījumā nav skaidrs, cik vispār ir iespējams runāt par partijisko piederību, bet cik — par sadarbību starp pieredzējušu politiķi un politisko spēku.

Pagaidām Eiropas Savienības stūrētājiem nav konkrētas rīcības programmas, kā apturēt jau nekontrolējamus apmērus sasniegušo kara un ekonomisko bēgļu plūsmu no Āfrikas un Āzijas. Skaidrs, ka tik milzīgu cilvēku masu akumulācija Eiropas valstīs, lielākoties bagātajās, prasa ievērojamus līdzekļus, tai pašā laikā Rietumeiropas galvenie runas vīri un sieva paniski baidās nolikt gan juridisku, gan fizisku šlagbomi bēgļu plūsmas ceļā. Arī tādam dārgi apmaksātu ierēdņu monstram, kāds ir Eiropas Savienība, liekas naudas šādiem papildu tēriņiem nav, tāpēc ar steigu tiek meklēti ugunsgrēka dzēšanas varianti, no kuriem pirmais Eiropas sabiedrībai priekšā liktais pārlieku atgādina mūsu pašmāju reirismus katrā valsts budžeta stiķēšanas reizē. Proti, tiek rosināts visās ES valstīs solidāri pacelt cenu degvielai, iegūto papildu naudu novirzot bēgļu problēmas risināšanai.

Nesen kokus Vecpuišu parkā Valmierā vērtēja  eksperts GVIDO LEIBURGS. Viņš toreiz izteica arī savu viedokli par vairākiem koku vērtēšanas un parku veidošanas principiem.

3. februāra vakarā pl. 19.30 LTV 1 ar jaunām sērijām atgriežas skatītāju popularitāti iemantojošais kulinārijas šovs «Īstās latvju saimnieces». Šoreiz par labākās Latvijas namamātes titulu un 1000 eiro naudas balvu saimniekošanā, viesmīlībā un iznesībā sacentīsies septiņas izdarīgas sievas no Jelgavas, Talsu, Aglonas un Beverīnas novada, kā arī no Alsungas, Slampes un Malnavas.

Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā no 2. līdz 28. februārim apskatāmi dažādu vecumu bērnu radošie zīmējumi, kuros attēlota daba un tās aizsardzības veidi dažādos gadalaikos. Darbi tapuši atkritumu apsaimniekošanas organizācijas ZAAO konkursā «ZAAO pastkarte».

Valmieras pašvaldības finansētā zinātnisko grantu konkursa ietvaros Vidzemes Augstskolā īstenoti divi zinātniski projekti pašvaldībai un reģionam prioritāros pētījumu virzienos.

Lai ir ziema vai vasara, autoceļu uzturētājiem allaž darba netrūkst. Ziemas sezonā sniega tīrīšana un apledojušo ceļu kaisīšana, tostarp preventīvā, vasaras sezonā — bedrīšu lāpīšana izdangātajā asfaltā, virsmas apstrāde, grants ceļu profilēšana, ceļa nogāžu appļaušana un attīrīšana no krūmiem, autobusu pieturu sakopšana... Daudzi un dažādi darbi, par kuriem autoceļu uzturētājiem retāk saka paldies, biežāk — lamā ir virtuvē, i sociālajos tīklos. Starp citu, ne vienmēr pamatoti. Par visām šīm lietām Liesmai stāsta Latvijas autoceļu uzturētāja valdes loceklis un Valmieras ceļu rajona priekšnieks GUNTIS KARPS.

Jaunie MK noteikumi par skolēnu veselīgu ēdināšanu sagatavoti nepārdomāti. Izveidota jauna darba grupa.