Kā jau Burtniekā iepriekš tika solīts, šoreiz turpinās diskusija par Valmiermuižas iespējamo statusu. Vispirms Burtnieku novada domes priekšsēdētāja Guntara Štromberga parakstīta domnieku sanāksmē akceptēta vēstule (izslēdzot dažas nebūtiskas lietas), pēc tam – neatkarīga eksperta Andra Klepera redzējums.
Pagājušajā piektdienā Burtnieku novada epicentrs noteikti bija Rencēnu pagastā, kur pēcpusdienā vispirms atklāja rekonstruēto skolas sporta laukumu, bet pēc tam – arī brīvdabas estrādes pirmo kārtu. Tīri hronoloģiski Burtnieks vispirms apskatīja, kā Limbažu ceļu vīriem sanākuši bruģētie celiņi uz estrādes laukumu, arī viss pārējais veikums, 200 sēdvietas ieskaitot. Gandarīta par jauno kultūras objektu bija pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sippo: «Rencēnu ciemā nekad estrāde nav bijusi, sen atpakaļ tikai Lizdēnos bija... Rencēnieši jau sen bija estrādi pelnījuši, par to tika runāts ilgus gadus, un nu beidzot mēs to esam ieguvuši! Tagad varēsim domāt par brīvā laika pavadīšanu tepat Rencēnos, būs plašākas iespējas visiem kopā, gan mājiniekiem, gan ciemiņiem, priecāties – dziedāt, dejot, spēlēt teātri... Paldies visiem, kas piedalījās būvniecībā!»
2. septembrī Valmieras mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) makšķernieki ideālos laika apstākļos ar ceturtajām makšķerēšanas sacensībām Burtniekā noslēdza šā gada sacensību kalendāru. Nu jau otro gadu tiek noteikts biedrības čempions makšķerēšanā, ieskaitē tiek vērtēti četru makšķerēšanas sacensību rezultāti: zemledus makšķerēšanā, spiningošanā no laivām, makšķerēšanā ar pludiņa makšķeri un zivju ķeršanā ar visiem makšķerēšanas noteikumos atļautajiem veidiem (spiningošana, pludiņmakšķerēšana, velcēšana, mušiņmakšķerēšana).
Pētījumu aģentūras SKDS svaigi publiskotā sabiedriskās domas aptauja ir kā auksta ūdens šalts valdības partijām. Un arī tai Latvijas pilsonības daļai, kas vēlas stabilitāti un evolūciju valsts attīstībā, nevis turpināt pārciest vienu destruktīvu «revolūciju» pēc otras. Vēlēšanas tiešām solās būt «interesantas». Drīzāk gan nervozas.
Iespējams, ka viss ir pareizi un cilvēkam, kurš maksā nodokļus, ik mēnesi savā naudas maciņā neto ieliekot vismaz par ceturtdaļu mazāk nekā tie, kuri atalgojumu saņem aploksnēs, tagad pienākas pilnāks medicīnas pakalpojumu grozs, kuru nodrošina valsts. Un tiem, kuri tad solidāri šos nodokļus nemaksā, ar laiku kādi 20 eiro mēnesī būtu jāsamaksā par savas veselības apdrošināšanu. Varbūt naudas veselības aprūpes sistēmā kļūtu vairāk, varbūt kvotas lielākas, rindas mazākas.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības speciālistes Kristas Garkalnes «Liesmai» atsūtītajā informācijā teikts: « 5. septembrī starptautiskajā izstādē «Riga Food 2018» paziņoti un apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji vairākās kategorijās: «Gada jaunais produkts», «Biezpiens ar tauku saturu 0,5%», «Goudas tipa sieri», «Kefīrs ar tauku saturu līdz 2,5 %» un «Saldie biezpiena izstrādājumi».
Šovakar Rihards Rudāks atkal būs uz Valmieras teātra skatuves. Viņš kārtējo reizi rakstīs «Mīlestības testamentu», un skatītājus viņam izdosies pārsteigt un iepriecināt. Mūsu teātrī Rihards strādā 53. sezonu, bet par būšanu uz skatuves viņš domājis jau bērnībā, pa Neretas pļavām skrienot.
Daudzbērnu mammas, bez darba palikušie, cilvēki ar īpašām vajadzībām, seniori pirmspensijas un pensijas vecumā, kuri prot un vēlas radoši izpausties, varēs sadarboties ar sociālo uzņēmumu.
Ne katrā valstī ir vieta, kurā kaut reizi dzīvē ir vērts pabūt. Gan ticīgie, gan neticīgie par šādu vietu Latvijā nosaukuši Aglonas baziliku un tās apkārtni.
«Kad gāju kādā ceturtā, piektā klasē, vēlējos par kādu rūpēties, tomēr gribēju mazu dzīvnieciņu, ne kaķi vai suni, kurš jāved ārā staigāt. Tā mūsu mājās ienāca mans pirmais kāmītis. Viņš nodzīvoja savam kāmja mūžam atvēlētos divus gadus, tad mamma nopirka vēl vienu kāmīti, kurš pie mums sabija tikpat ilgi. Mamma, redzēdama, kā es pēc katra kāmīša aiziešanas raudu, meklējot kapavietu, nevienu dzīvnieciņu vairs negribēja, taču draudzenei bija sapāroti kāmīši un es pa kluso vienu paņēmu. Turēju zem gultas. Protams, pēc nedēļas mamma noslēpumu atklāja, jo būris sāka nelabi ost. Pirmajiem diviem kāmjiem biju tikai devusi ēst un dzert, būri tīrīja mamma. Kad sapratu, ka pa kluso turētā kāmīša būris nu jātīra pašai, tas nepatika, un šis pienākums atkal bija jāuzņemas mammai. Diemžēl pienāca brīdis, kad arī trešais draudziņš mūs pameta.