Cēsu Mākslas festivāls šogad notiek no 22. jūlija līdz 26. augustam un programmā iekļāvis gan radošus eksperimentus, gan klasiskas mākslas vērtības. Cēsu Alus brūzī būs skatāma amerikāņu avangarda mākslinieka Džeimsa Beninga izstāde, bet 27. — 29. jūlijā notiks unikāla LR3 «Klasika» raidījuma TĪRKULTŪRA veidotā 36 stundu dzīvā skaņas instalācija «Negaidītie avoti»/Unexpected Sources. Mūzikā baudīsim koncertu «Sievietes ērģeļmūzikā», jaunā un talantīgā Trio Trensus koncertu un mīlestības tēmai veltītu lielkoncertu Cēsu Pils parkā ar izcilo latviešu operdīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu. Aizvadītā gada festivāla unikālais projekts kino uz Gaujas šogad turpināsies jaunā veidolā — mežā pie Spoguļklintīm, bet teātru Grand Prix skatē būs iespēja noskatīties lieliskus jaunākās sezonas skatuves darbus, informē Cēsu Mākslas festivāla pārstāve Egija Saļņikova.

Karstā laikā par šķidruma uzņemšanu piedomājam vairāk, dodoties atpūsties, izvēlamies gardu dzērienu, ar ko veldzēties. Dažiem problēma ir dzert vienkārši ūdeni, jo šķiet, ka tas ir bezgaršīgs. KRISTIĀNS RUTKOVSKIS vienkāršu ideju pārvērtis biznesa plānā un nodibinājis SIA «Taste Ice» (tulk. izgaršo ledu), kas piešķir dzērieniem jaunas garšas. Jaunais uzņēmums ražo ledu no citronu un dzērveņu sulas.

Pērkontēvs ar lietus mākoņiem pārstaigā Latviju, novērtēdams, kas noticis nedēļā, kamēr viņš, Saule, Daugava un citi latvju svētumi tika cildināti un dimdināti Rīgā Dziesmu un Deju svētkos. Tikmēr viņš bija mākoņus valdījis, lai svētkus nesaslapinātu. Visi, kas vien gribēja, tādēļ varēja atļaut savā ikdienas rūpēm pilnajā domāšanā šiem svētkiem ienākt ar cauri gadiem pelnītu līksmības, atraisītības un lielas kopības sajūtu. Dziesmu un deju svētki jau nekad nav bijuši un, cerams, arī Latvijas nākamajā simtgadē nebūs svētki, ko ar lēmumu, pat likumu piešķir tajā brīdī pie teikšanas esošie politiķi. Tos ar mēģinājumos pavadītajām, bieži pat atpūtas brīdim atņemtajām stundām dziedātāji un dejotāji, orķestru muzikanti nopelna, rada paši. Tie nevarētu notikt bez pašvaldību (pat rocības ziņā pieticīgo) deputātu labvēlīgās attieksmes pret pašdarbnieku vajadzībām, saimniekotāju (lieliski, ka arvien vairāk dejo un dzied arī viņi paši) materiāla atbalsta.

Valmieras pašvaldība pašlaik meklē, kādus pareizos akcentus likt, lai par pilsētas iespējām visprecīzāk pastāstītu interesentiem dažādās auditorijās. Pilsēta izstrādā uzrunājošu zīmolu. Ir skaidrs, ka Valmiera var lepoties ar darbīgas un secīgi ekonomiski attīstītas pilsētas infrastruktūru, zemu vai praktiski neesošu bezdarba līmeni, arī ar to, ka viss tā kā funkcionētu izglītības un kultūras jomā, un līdz ar to var klāt pieplusot arī zināmu sociālo drošību, taču klupšanas akmens ir pilsētas sabiedriskais transports. Ja maršruts no punkta A uz punktu B ir reizi stundā, tad kaut kas nav riktīgi. Reizi stundā ir arī starppilsētu satiksmes maršruts no Valmieras uz Rīgu.

Piekritīsiet, ka tirgū atbilstoši laika ritumam katru reizi valda savas smaržas. Pašlaik tur reibinoši pircējus uzrunā lilijas un kārdinoši aicina vasaras avenes. Lielas, veselīgas un skaistas, gan koši dzeltenas, gan sārtas tās Valmieras tirgū atrodamas arī Kocēnu novada «Līdumu» māju saimnieces GUNTAS PAEGĻKALNES dārzkopības preču klāstā. Tajā bez vasaras avenēm un ērkšķogām jeb stiķenēm dienas piedāvājuma aktualitāte ir arī sprauni kabači, gurķi un vēl citi dārza labumi.

Katalonieti Džordi Arrufatu (Jordi Arrufat) «Liesma» Valmierā satika maija vidū, kad viņš mēroja Baltijas ceļu no Tallinas līdz Viļņai. Nu jau mēnesis pagājis, kopš viņš sasniedza savu galamērķi. Šoreiz Valmierā Džordi Arrufatu ciemojas caurbraucot, jo dodas uz Igauniju, lai sastaptu vēl pāris cilvēkus, kas bijuši saistīti ar notikumiem Baltijas ceļa laikā.

Valsts piešķirto brīvdienu — pirmdien, lieliskos laikapstākļos, turpinot pirms 10 gadiem iesāktās copes tradīcijas, Kocēnu pagasta Vildēnos nosvinēja kā svētkus, 9. jūlijā aizvadot Vildēnu Copes desmitgades 2. posma sacensības, kas kopumā pulcēja 34 makšķerēt gribētājus.

Jūlija pirmajā dienā Vaidavā norisinājās nu jau 37. skrējiens «Apkārt Vaidavas ezeram».

Nedēļas nogalē Krievijā noslēgsies 2018. gada Pasaules kauss futbolā, līdz ar to beigsies arī kādas šim notikumam veltītas radioamatieru sacensības, kurās aktīvi šomēnes piedalās arī šī hobija aktīvs entuziasts no Vaidavas puses Jānis Kavieris.

Vaidavieti Lindu Herbstu un rubenieti Inetu Bureņu draudzība saista kopš pamatskolas laikiem. Tagad to stipru un nesaraujamu dara kāda sirdslieta — tieksme pēc visa skaistā: ziediem, vainagiem. Bet varbūt tai kājas aug no mājām, kurās draudzenes izaugušas — Linda joprojām dzīvo Vaidavas «Vaiņagos», bet Inetas mājas Rubenē saucas «Ziedu grava». Ir vēl kāda sakritība — abu darba gaitas saistītas ar pedagoģiju. Linda strādā par bērnudārza audzinātāja, bet Ineta par  1. — 4. klašu skolotāju Norvēģijā. Bērnudārzs ir vieta, kur var radoši izpausties, jo telpas vienmēr kādiem svētkiem atbilstoši jānoformē, tā hobiju var apvienot ar darbu, saka vaidaviete, bet Inetai Norvēģijā, kur viņa dzīvo nu jau astoņus gadus, ir pašai sava mākslas skola. Draudzenes savu skaistuma radīšanas māku un pieredzi neslēpj — priecājoties, ka bērniem (un ne tikai) var ko iemācīt. Arī pašas arvien pilnveido prasmes. Linda tikko beigusi «Ziedu laivas» kursus, Ineta mācījusies tālmācībā Bulduros.