Aicinot rudens sezonu un Latvijas valsts svētku gaidīšanas laiku veltīt zaļām un praktiskām nodarbēm, «Zaļā josta» izsludina radošo konkursu «Viens zaļš darbs Latvijai», uzaicinot iedzīvotājus veidot, labot, būvēt, meistarot un radīt praktiskus priekšmetus un paveikt nozīmīgus labiekārtošanas darbus savā apkārtnē kā dāvanu valstij svētkos. 

Augustā Dikļu pils konferenču zālē notikušajā seminārā klātesošos ar Somijas pieredzi valsts aizsardzībā iepazīstināja Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre BAIBA BĻODNIECE, taču, tā kā viņa tobrīd kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, lai neradītu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam iespēju pārmest Liesmai slēptu vai neslēptu politisko reklāmu, nolēmu šo informāciju izmantot vēlāk. Tagad, kad vēlēšanas notikušas, droši varam publicēt stāstījumu.

«Es nevaru sevi iedomāties bez šīs skolas. Droši vien, ka vajadzīgs laiks,» ir vaļsirdīga Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa- Stūre. Viņa pati šeit ieguvusi vidusskolas izglītību, tad atgriezusies, lai strādātu par skolotāju, un aizskrējuši arī 16 gadi direktores amatā.

Latvijas Republikas pirmās neatkarības laikā zināmu popularitāti bija ieguvis mākslinieks Ludvigs Knospiņš, kura naivi romantisko un apbrīnojami skaisto gleznu izteiksmība balstīta statiskās tradicionāla reālisma formās. Liela daļa Ludviga Knospiņa dzīves un mākslas perioda aizritēja Daugavpilī, bet paveikto nozīmīgu dara arī ar Valmieru un tās apkārtni saistītie dzīves un mākslas notikumi. Iztiekot bez plašākiem skaidrojumiem, viņš dažādos laikos vienmēr minēts kā viens no Teodora Ūdera skolniekiem. 

No apbrīnojama smalkuma rudens rasas pilnā purva zirneklīša tīklā līdz jūras skarbajam tuvumam, no ēteriskas mūziķes līdz šķelmīgam makšķerniekam... Kultūras centrā foto kopas «Valmieras atspulgs» darbu izstādē «Mēs šeit dzīvojam» greznojas šīgada raža, un kopas vadītājs Aleksejs Koziņecs labprāt stāsta par  savējiem. Deviņpadsmit autori un autores, profesijas visdažādākās, atšķirīgs vecums, bet Valmiera mīļa visiem, kaut gan fotogrāfi, kas šajā brālībā atraduši domubiedrus, dzīvo arī Mazsalacā, Rubenē, Rūjienā, Naukšēnos un citviet Vidzemē.

2022. gadā luterāņi mūsu valstī atzīmēja vairākas nozīmīgas jubilejas: 500 gadus, kopš luteriskā Reformācija sāka nostiprināties tagadējā Latvijas teritorijā, kā arī apritēja 100 gadu Latvijas evanģēliski luteriskajai Baznīcai (LELB). 

Nu jau vairs nav jābrīnās, kāds sakars izcilajam latviešu gleznotājam Niklāvam Strunkem ar mūsu Vaidavu.

Valsts prezidents Egils Levits vienā no savām nesenajām intervijām pieminēja Latvijas atpalicību no Baltijas kaimiņvalstīm, nodēvējot mūsu valsti par «vājāko motoru» kaimiņu vidū, kā arī nosaucot šādu situāciju par strukturālu nelaimi.

14. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un aktuālākais šā brīža jautājums, protams, ir jaunas, stabilas un ilgtermiņā darboties spējīgas valdības izveide.

Pamazām finišē dažādu lielāku un mazāku tirdziņu sezona. Kopš beigušies pandēmijas uzliktie ierobežojumi, atkal katrā vietā ir kupls tirgotāju un parasti arī pircēju pulks.