Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji izglītības un pirmsskolas izglītības iestādēs ir bieži viesi. 8. novembrī sadarbībā ar Valsts policiju un Ceļu satiksmes drošības direkciju dienests uzsācis informatīvo kampaņu, kuras laikā iedzīvotājiem visā Latvijā tiek atgādināts par pareizu rīcību pēc ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī ugunsdzēsības aparāta nepieciešamību automašīnās.

Novembri nu jau vairākus gadus esam ieraduši dēvēt par patriotisko mēnesi. Šogad tas iedegtu piemiņas svecīšu un lāpu gājienu gaismā sarkanbaltsarkans ir iekrāsojies veselas nedēļas garumā. Tā ir pat izteikti simboliska, jo pirms mūsu nācijas valstiskā veidojuma sākuma 1918. gada 18. novembrī būtiska bija latviešu strēlnieku bataljona dzimšana trīs gadus iepriekš. Šī bataljona vīri pēc tam kļuva par Latvijas brīvības cīnītājiem, nodrošināja mūsu valsts militāro pirmsākumu un izcīnīja uzvaru pār skaita ziņā pārāko Bermonta karaspēku. Tieši tādēļ godinājumu vispirms Lāčplēša dienā ir pelnījuši karavīri un tikai nedēļu pēc tam valstsvīri, kuri 18. novembrī proklamēja neatkarīgu Latvijas valsti. Atcerēsimies arī, ka vēl vairākus mēnešus pēc šī drosmīgā soļa to, būt vai nebūt šai valstij, izšķīra strēlnieku varonība, jo turpinājās karadarbība.

Kā mūžīga uguns liesma mūsu atmiņās vienmēr paliks mūsu valsts brīvības cīnītāji. Arī šogad 11. novembrī šīs atmiņas kopā vijām, pulcējoties dažādos atceres pasākumos viscaur Latvijā. Tradicionālajā lāpu gājienā Valmierā, lai arī piedalījās nedaudz mazāk ļaužu nekā citus gadus, tuvības gars neizpalika — plecu pie pleca līdz Brāļu kapu kopai Valmieras Pilsētas kapos soļoja gan lieli, gan mazi.

Lepojamies ar Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm, bet izrādās, ka mūsu reālās dabas vērtības nu jau gadsimtu neviens nopietni nav apzinājis. Cerams, ka šo robu aizpildīs ES Kohēzijas fonda projekta «Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā» ietvaros šogad Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) valstī uzsāktā biotopu kartēšana, «dabas skaitīšana».

Uzdrošināties ir skaisti — cik iedvesmojoša un cēla ir šī Zentas Mauriņas atziņa!

Vai mans gars ir slims?

Jau 12 gadus redzama vieta Valmieras pilsētas izaugsmes un attīstības investīciju plānos tiek ierādīta pakalpojumam — pievienošanās maksai pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Jautājuma nozīmība un cēlā daba tiek uzsvērta ne tikai laikrakstu un reklāmizdevumu slejās, bet arī Valmieras pašvaldības deputātu labo darbu topu virsotnēs, kamēr varas gaiteņos neviens nespēj sniegt skaidrojumu, kas bija un šodien ir šī pievienošanās maksa?

Bija pavasaris. Kusa sniegs, un es, sausāku vietu meklēdama, lēkāju no viena zemes pleķīša uz otru. Todien, ejot mājās, es satiku kaimiņieni Ludmilu Zvēru. Viņa nāca pretī ar savu jaunāko dēliņu Ivaru. «Es jau sen gribēju jūs satikt. Es gribētu, lai jūs Ivaram mācītu latviešu valodu,» teica Ludmila.

Valmieras muzejā kopš aizvadītās nedēļas nogales skatāma brīnišķīga izstāde «Mana tautastērpa ceļš». Tie ir dziļi personiski stāsti par tērpu, ko godam nes valkātāji — no valsts amatpersonām līdz audējām un rokdarbniecēm.

Piektdien rīta pusē Liesmas redakcijā ciemojās Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, lai pasniegtu piemiņas balvas konkursa uzvarētājiem un izlozētu divus veiksminiekus, kuri pavasarī dosies uz Briseli, lai klātienē iepazītos ar Eiropas Parlamenta darbību.

Ziema it kā pieteicās uz pāris dienām, taču tagad atkal pačibējusi. Tāpēc joprojām aktuāla lieta ir ziemas riepas. Priecīgi tie, kuri jau tās iegādājušies un uzlikuši saviem spēkratiem, domīgi joprojām tie, kuri to vēl nav izdarījuši un kuriem maciņā šim pirkumam naudas tik, cik ir... Izmantoju sarunai par riepām un ne tikai vienu garāku pauzi nesen notikušajos Latvijas Gada auto 2018 testos, un kurš tad nu zinīgāks varētu būt par viņu! Savu viedokli par auto izmēriem, optimālo degvielu un arī nedaudz par riepām Rūcamlapai klāsta pirmais un joprojām vienīgais šī konkursa žūrijas priekšsēdis un Latvijas auto žurnālistikas Maestro ATIS JANSONS.

Elektroniskās mūzikas producents. Cilvēks, kura mūzikas ritmos mēs aizvadām savas ikdienas gaitas vai atpūtas brīžus, taču — kā šī mūziku top, kas to veido un kāpēc? Par to vairāk stāsta Vidzemes Augstskolas students un elektroniskās mūzikas producents no Valmieras MIKS PINZULIS.