Muzikāli autobusi, skanošas pieturas un zibakcija
«VTU Valmiera» pilsētas svētkos jau tradicionāli piedalījās ar muzikālo autobusu un pieturu aktivitāti.
«VTU Valmiera» pilsētas svētkos jau tradicionāli piedalījās ar muzikālo autobusu un pieturu aktivitāti.
«Liesma», gadiem apmeklējot Valmieras svētku un arī tradicionālos «Simjūda» tirgus, arvien amatnieku, mājražotāju un uzņēmēju ražojumu piedāvājumā cenšas atrast kaut ko jaunu, savdabīgu, no citiem tirgus dalībniekiem atšķirīgu. Prieks, ka vienmēr atrodas ko apbrīnot un par ko laikraksta lasītājiem pastāstīt. Arī šajā pilsētas svētku tirdziņā atradām vairākas radošas uzņēmējdarbības idejas. Šoreiz par dažiem, mūsuprāt, ievērības vērtiem faktiem.
Valmieras teātrī darbu pie Mihaila Bulgakova «Meistars un Margarita» iestudējuma sākusi režisore Indra Roga.
Nesen stāstīju par Staiceles dzelzs avotiem, kurus Ziemeļvidzemes Ģeoparks un tā vadītājs rūjienietis Dainis Ozols izraudzījies par 2015. Gada ģeovietu. Šos avotus un to tuvumā esošās takas, kas ved pie interesantiem akmeņiem un smilšu iežu atsegumiem, jau daudzi tūristi iekļāvuši savos šīs vasaras maršrutos.
Kopš iepriekšējās tikšanās ar Valmieras domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU pašvaldībā notikusi nozīmīga iestāžu un struktūrvienību reorganizācija, tāpēc pirmais jautājums mēram — kāds ir šo pārmaiņu mērķis?
Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia jau otro gadu pēc kārtas organizē Latvijas algu un atlīdzību pētījumu.
Šo pastāstu veltīju savam tēvam un visiem tiem, kam kāda promile Gaujas dulluma asinīs
Vēlu vakarā vietējie jaunieši nāk peldēties. Pieklājīgi padod labvakaru, izpeldas un aiziet. T gan tāds nemierīgs — vai drīkstot droši gulēt, viņam tā laiva… Bet paļaujamies vien uz zvārtaviešu godaprātu, un labi darām. Nakts paiet mierīgi.
1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākā padome pieņēma Konstitucionālo likumu «Par Latvijas Republikas valstisko statusu». Šis likums noteica, ka beidzies 1990. gada 4. maijā noteiktais pārejas periods un Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika.
Pašlaik vecajā Eiropā, šķiet, nu jau nav nevienas valsts, kuras dienas kārtību netraucētu sasāpējušais bēgļu jautājums. Visā šajā gan būtu korekti ikreiz, kad tiek runāts par bēgļiem, nodefinēt to statusus, un nebāzt vienā maisā ekonomiska rakstura migrantus ar patvēruma meklētājiem no reģioniem, kuros tiek apdraudēta to dzīvība.
Ne par Blaumaņa noveli būs runa, vienīgi par līdzību ar to. Latvijas sabiedrību ir saviļņojusi gaidāmā Āfrikas bēgļu uzņemšana. Tautas noskaņojumā nav viena viedokļa. Principā neviens neiebilst, ka jāpalīdz cilvēkiem, kas bēg no dažādas motivācijas izraisīto karu, politiskās un reliģiskās vajāšanas draudiem.