Stāsts par Sibīrijas zemi. 1949 - 1958
Tēva RAIMONDA PĒČA (1938 - 2015) atmiņas pierakstījusi VVĢ skolotāja INETA AMOLIŅA
Tēva RAIMONDA PĒČA (1938 - 2015) atmiņas pierakstījusi VVĢ skolotāja INETA AMOLIŅA
Jau pirms kāda mēneša, kolīdz Rīgas un Alvila Freimaņa ielu krustojumam blakus parādījās iežogots būvlaukums, kurš robežojās ar blakus esošā STOKKER instrumentu un servisa tirdzniecības centra dikti jau kompakto teritoriju, daudzi garām braucēji un gājēji Valmierā sāka interesēties – kas šajā vietā taps?
MADARA ĶIKĀNE ir fizioterapijas centra “ALA[K]RIS” vadītāja, sertificēta fizioterapeite un trenere. Sniedz fizioterapeita konsultācijas, vada ārstnieciskās vingrošanas nodarbības individuāli un grupās. Viņas darbu ļoti atzinīgi novērtējuši pacienti un kolēģi, apliecinājums tam ir apbalvojums Gada balva medicīnā 2018 nominācijā “Gada funkcionālais speciālists”. Apbalvojumu pasniegšana ir nozīmīgs gada notikums, ko organizē un rīko Latvijas Ārstu biedrība. Gada balvu medicīnā saņem labākie nozares speciālisti.
Dažas dienas pirms 1929.gada pavasara palu kulminācijas noslēdzās viena no lielākajām mākslinieka cilvēciskajām traģēdijām Latvijas mākslas vēsturē. Pēc saprāta zaudēšanas un piespiedu ārstēšanās, trešdien, 17.aprīlī agri no rīta Sarkankalna psihiatriskajā slimnīcā no smadzeņu nomira ar spilgtu mākslinieka talantu apveltītais Eduards Brencēns, kura radošais pienesums un idejas ir nozīmīgi lielumi Latvijas mākslas attīstībā. Pirms dažām dienām, kad ļaunā ” slimība pieņēma asu formu” viņu ievietoja slimnīcā.
* Zviedrijā 60. gados izdots pasaulē izklīdināto šaniešu atmiņu apkopojums Jāņa Kārkliņa (1891–1975) grāmatā Latviešu Pūcesspieģelis. It kā sasauce ar Šarla de Kostēra romānu Leģenda par Pūcesspieģeli. Grāmata par Šanas biedrību un tās Virsaiti tapusi Ternejas pagastā, Rūjienas pusē, dzimušā Jāņa Abuča grāmatu apgādā Ziemeļblāzma. Šanas biedrības arhīvā atrodama atklātne, kas 1960. gada 8. novembrī zīmogota Zviedrijā, sūtīta Mr. Kārlim Konrādam. Jā, misteram viņa īstajā vārdā un uzvārdā uz veco ļaužu pansionātu Ļeņina ielā 25, Valmierā: ... tricienu tempos ar pirmrindnieku degsmi strādājot, ir uzcelts un trimdas tautas apbrīnai nodots Šanas un tās Virsaiša piemineklis 3 stāvos no 1224 plāksnēm. Punkta pielikšanas ballē (ar garīgiem iestiprinājumiem) Miķeli Amālijas d. lūdzu ierasties Ārlandes lidlaukā Sv. Lūcijas (jaunās gaismas karalienes) karnevāla laikā 13. dec., kad te izsniedz Nobela prēmijas gudrākiem un uzņēmīgākiem eksemplāriem, un Šanas tauta ieradīsies globāli no visiem kontinentiem. Čabata! Tavs būvinženieris ar liesmainu sveicienu –– J. Kr.
Nesen sabiedriskās domas aptaujas kompānija SKDS publiskoja datus, no kuriem izriet, ka Latvijas iedzīvotāju interese par politiskajiem procesiem ir sasniegusi vēsturiski zemāko līmeni – politiskajā virtuvē notiekošajam kopumā seko līdzi tikai 44% iedzīvotāju un tikai 16% sevi uzskata par tādiem, kuri noteikti (lasiet – regulāri) seko līdzi politikai.
Viena no sabiedrībā bieži pieminētām tēmām ir par Latvijas valsts budžeta izdevumiem. Visām vajadzībām un vēlmēm līdzekļu nepietiek, neapmierināto ir gana daudz, un šī iemesla dēļ budžeta sastādītājiem regulāri nākas uzklausīt pārmetumus.
Viendien redakcijā kolēģis viedtālrunī rāda video, kurā nofilmēts, cik aktīvi viņa piecgadīgais mazdēls Oskars kopā ar vecākiem ir pavadījuši brīvdienas Itālijas sniegotajos kalnos. Piecgadīgā cilvēkbērna drošsirdīgais nobrauciens ar snovborda dēli no augstā kalna tik tiešām ir apbrīnas vērts. Tā sagadās, ka dažas dienas vēlāk arī kāda no kolēģēm nespēj pie sevis paturēt prieku par četrgadīgās mazmeitiņas Mares pirmo publisko uzstāšanos tautiskajās dejās. Ar jaunajām pastaliņām kājās meitēnam ne deju soļi jukuši, ne arī kripatiņas baiļu bijis.
Piektdien, 22. martā, Matīšos notika visu pagasta iedzīvotāju sen gaidīts pasākums – pēc ļoti nopietnas rekonstrukcijas atkal tika vērtas Tautas nama durvis.
Pirmdien Valmieras integrētajā bibliotēkā 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība savā kārtējā izbraukumā organizēja barikāžu dalībnieka statusu apliecinošu apliecību izsniegšanu.