Prognozējamā KPV LV premjerministra amata kandidāta Alda Gobzema prognozējamā izgāšanās ir aktualizējusi jautājumu par iespējamām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, kuru sarīkošana gan nav tik vienkārša, kā šķiet pirmajā brīdī, un pārskatāmā nākotnē jaunas vēlēšanas, visticamāk, nav gaidāmas.
Plašsaziņas līdzekļos ir nonākusi informācija par to, ka 13. decembrī Briselē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki gatavojas protestēt un paust savu viedokli par godīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem. Šī tēma, kā zināms, jau ilgstoši ir ļoti sāpīga tieši baltiešiem, un viss diemžēl liecina, ka īpašus, konkurencei būtiskus uzlabojumus tā mums nesola arī nākamajā, jaunajā Kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājumā 2021. – 2027. g. periodam. Tajā mūsu virzienā nav redzami ilgi gaidītie un dažādās sarunās prasītie jauninājumi. Tiek plānots, ka baltieši turpinās saņemt tikai 75% – 77% no ES vidējā maksājuma. Tad nu sanāk, ka Baltijas lauksaimnieki jau trešo KLP plānošanas periodu pēc kārtas apzināti ir nostādīti ievērojami sliktākā, nevienlīdzīgā situācijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas profesors tēlnieks Aigars Bikše, lai gan pats viņš to noliedz, ir provocētājs. Dzīvē tas izpaužas ekstravagantā ārienē un ģērbšanās stilā, savukārt mākslā – hipertrofētās skulptūrās un instalācijās ar vēstījumu, kas ne vienmēr ir glaimojošs sabiedrības paradumiem, taču reti kuru atstāj vienaldzīgu, vai tas būtu mākslas objekts Meitene ar kurpi Universitātes Botāniskajā dārzā vai Divi Raiņi pie Nacionālās bibliotēkas.
Aizvadītajā nedēļā koncertzāles «Valmiera» telpās norisinājās Vidzemes nevalstisko organizāciju (NVO) forums «Svinam NVO», kurā piedalījās NVO pārstāvji, brīvprātīgie un citi interesenti, lai dienas gaitā kopā iedvesmotos jauniem mērķiem, rastu zināšanas efektīvākai darbībai un apzinātos nevalstisko organizāciju vērtību. Forumā izskaņā tika arī godināti brīvprātīgie Vidzemē. «Svinēsim cits cita klātbūtni, paveikto un jaunas idejas. Šī diena ir pacilājošs mirklis kopā. Cerams, ka ar šo kosmosa kuģīti ielidosim domu kosmosā, kur slēpjas daudzas jaunas idejas un iedvesmas,» atklājot forumu, teica Artis Krists Mednis no Valmieras novada fonda.
Ar skaistu un daudzpusīgu koncertprogrammu Mūzikas skola Universum svinēja savu pirmo gadskārtu un pelēcīgo 5. decembra pievakari piepildīja ar dzīvespriecīgu un apliecinošu muzicēšanu. Koncerts vienlaikus bija arī kā atskaites punkts, ko gada laikā skolotāji un audzēkņi ir paveikuši. Kā savā uzrunā atzina koncerta vadītājs Aivars Cepītis, gada laikā skolotāji un audzēkņi ir paveikuši daudz – ne tikai čakli mācījušies, bet arī aktīvi koncertējuši.
Svētdien skatītāju pārpilnā Valmieras Kultūras centra zālē notika koncerts Ziemassvētku jampadracis, kurā piedalījās Tautas deju kolektīvs Gauja un tā studijas grupas. Publika ar vienlīdz sirsnīgiem aplausiem pateicās par visiem priekšnesumiem, sveicot gan biklus piecgadniekus, kam tā bija pirmā skatuves pieredze, gan skolas vecuma dejotāju jauneklīgo azartu, gan koncertos, festivālos un Deju svētkos rūdītos pamatsastāva un vidējās paaudzes kolektīvus. Koncerta dalībnieki un viņu atbalstītāji mājup varēja doties gandarīti par saturīgi un aizraujoši pavadīto pēcpusdienu.
Ja neņem vērā patlaban galīgi ziemai neatbilstošos laika apstākļus un arī dažādas modernās ceļu būvdarbu tehnoloģijas, kas ļauj kvalitatīvi strādāt arī pie mīnus grādiem, tad vasaras sezona ielu remontdarbos Valmierā joprojām turpinās. Tomēr pirms gadumijas ir īstais laiks novērtēt, kā izdevies paveikt visus iecerētos darbus. Liesmai to palīdz zinīgākā eksperte par ielām pilsētā – Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA.
«Ja bērns labi jūtas savās mājās, viņš nedarīs pārkāpumus un neradīs sev nepatikšanas, tam ir kaut kāds cēlonis, kas viņam liek iet uz ielas. Iet meklēt sev līdzīgos bērnus, kuri ir nemīlēti, pamesti, nevajadzīgi, vecāki un neviens viņus nesaprot, protams, pastāv arī vecuma posma īpatnības,» savā ilggadējā pieredzē dalās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Rita Ozarska. Tāpat nozīmīga loma ir draugiem. Ja Jānītis un Pēterītis lieto alkoholu un pīpē, bērnam jāspēj pieņemt lēmumu, kas viņa veselībai nekaitēs. Ir labi, ka ir draugi, tomēr skolēnam pašam ir sava galva uz pleciem.
Jau skolas laikā AGITAI BERGAI bija daudzas un dažādas aizraušanās, tostarp sporta tūrisma pulciņi. Interese par tūrismu Agitu nepameta arī vidusskolā, tā rezultātā dzimusi jelgavniece uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā studiju programmā «Tūrisma organizācija un vadība». Ar to darbība tūrisma nozarē neapsīka, un pašlaik Agita ir piedzīvojumu organizācijas «Lūzumpunkts» mazo projektu vadītāja, kā arī brīvprātīgā Pasaules Latviešu jaunatnes seminārā 2x2. Uz jautājumu, vai to var saukt par sapņu darbu, atbild ar smaidu: «Tā arī ir!»
Gandrīz 50% no visiem insulta gadījumiem Latvijā ir kardioemboliskie insulti, kurus lielākoties izraisījusi laikus neatpazīta un neārstēta mirdzaritmija. Lai informētu cilvēkus par problēmu un aicinātu pārbaudīt sirdi laikus, pacientu biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrību uzsāk kampaņu «Atpazīsti mirdzaritmiju – izvairies no insulta!» un vēlas pievērst iedzīvotāju uzmanību mirdzaritmijai, tās atpazīšanai un ārstēšanas iespējām.