Šoreiz pastāstīšu par veidu, kā man patīk pavadīt savu brīvo laiku, ja ir laba kompānija. Atceros, jau bērnībā man ar māsām patika gan likt puzles, gan arī spēlēt dažādas galda spēles – cirku, domino, domāju, ka šajā kategorijā var pieskaitīt arī dambreti un šahu.

Iespējams, vien līdz tām, kas gaidāmas 8. jūnijā. Lai ko sabiedrībai klāsta satiksmes ministrs, viņš skaidri apzinās: Latvijas Pasts nevar nodarboties ar «labdarību». 

Grūti atminēties, vai Valmierai un novadam kādreiz vispār bijusi tāda situācija kā šogad, kad 2024. gada budžetā ir izdilis aptuveni četrus miljonus liels caurums. Labs skroderis, kurš prot savu arodu, zina, ka ir atšķirība starp biksēs izplēstu un izdilušu caurumu.

Valmiera ir viena no drošākajām pilsētām Latvijā, un, kopš te dzīvoju un strādāju, man nav bijis daudz tādu situāciju, kad jutos nedroši. Tomēr pēdējā laikā ir tā mazliet neomulīgi.

Pirmdienas pēcpusdienā Valmieras integrētajā bibliotēkā uz tikšanos ar Eiropas parlamenta deputātu kandidātiem Aliju Turlaju (Progresīvie), Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija), Hariju Rokpelni (Zaļo un Zemnieku savienība), Jāni Grasbergu (Nacionālā apvienība), Inesi Voiku (Kustība PAR) un Arti Pabriku (Latvijas attīstībai) aicināja Latvijas Pilsoniskā alianse.

2. februāra pēcpusdienā Valmieras sākumskolā no malu malām saplūda koristi. Vairāki kori, diriģenti, vairāk nekā 200 dalībnieku, lai piedalītos koru nometnē.

Vispārējās izglītības iestāžu vadītāji, kas vēlas izzināt citu pieredzi un uzlabot komandas darba organizēšanas prasmes, mācās Jauno direktoru skolā.

Šī gada rudenī Ķemeru Nacionālais parks, kas aptver teritoriju vairāk nekā 38 tūkstošu hektāru platībā (un tas – neskaitot arī gabaliņu jūras), kārtējo reizi ieguva apliecinājumu, ka ir Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas pilnvērtīgs dalībnieks. Par to, ko sevī iekļauj vārdu salikums "ilgtspējīgs tūrisms", par grūtībām un nedaudz – arī ideāliem, saruna ar Ķemeru Nacionālā parka (ĶNP) Dabas centra vadītāju Agnesi Balandiņu.

Nacionālo kvalitātes zīmi "Zaļais sertifikāts" savulaik izstrādāja asociācija "Lauku ceļotājs", un viens no sertifikāta mērķiem bija pēc iespējas apiet citu jau pieļautās kļūdas, proti, nepieļaut, ka tūristu pieplūdums vienlaikus noplicina dabas vērtības. Izrādās, šī nostādne ir aktuāla arī pēc vairāk nekā divām desmitgadēm, un pērn šo sertifikātu saņēma 31 uzņēmums, no kuriem 11 – pirmo reizi. To vidū arī Engures ezera dabas parka glempings "Bērzciema lagūna", kurā saimnieko Ieva un Mareks Neilandi. Ieva piekrita mums pastāstīt par savu pieredzi saimniekošanā.

Dārta Belcāne teic, ka noteikti negribētu sevi saukt par pārgājienu eksperti vai izteiktu aktīvā dzīvesveida entuziasti. Kā pati smejas, tas ir tikai veids, kā dažādot reizēm tik sēdošo ikdienu. Taču viņa piekrīt padalīties ar savu pieredzi, kas gūta, gan pievarot 45 kilometrus dienā citu veidotos maršrutos, gan arī pašai rīkojot laivošanas braucienus vai aktivitātes dabā ģimenei.