Iekļaujošās izglītības projekta ietvaros tikšanās reizē ar Valmieras pusē iesaistīto izglītības izstāžu pārstāvjiem izvērtējām projekta virzību. Iecere ir apkopot rezultātus un pašvaldību deputātiem tos parādīt vizuāli. Līdz šim iegūtie rezultāti ir pozitīvi, un secinājums tāds, ka skolās ir nepieciešams speciālās izglītības pedagogs. Tāpēc mērķis ir, lai pašvaldības nākamā gada budžetā ieplānotu tam līdzekļus. Protams, ne katrā skolā būtu nepieciešama šāda pedagoga štata vieta. Pietiktu, ja uz trijām skolām būtu viens speciālists.

«Kāds varbūt teiks, ka šī ideja ir nedaudz traka un aptaurēta, bet man šķiet patīkami, ka trijās vietās Valmierā — pie Vidzemes Augstskolas, pie Mūzikas skolas un pie Dzirnavu ezeriņa līdzās kāpnēm uz Bastionu — atradīsies publiskas klavieres,» sestdienas pēcpusdienā pl. 17, atklājot 24 stundu klavierspēles maratonu, klātesošos uzrunāja Valmieras novada fonda brīvprātīgais Mārcis Bogdanovs. Savukārt Valmieras Mūzikas skolas direktors Aivars Cepītis, apsveicot atnākušos, izteica cerību, ka maratona laikā viņiem pievienosies gan klausītāji, gan dalībnieki, lai atbalstītu šo jauno, skaisto ideju, ka klavieres var skanēt arī brīvā dabā un pie tam vēl 24 stundas.

25. jūlijs Ipiķos bija īsta svētku diena cilvēkiem, kuri te dzīvo, dzīvojuši un tagad tikai ciemojas. Atkalsatikšanās kā vienmēr sākās ar jaukām atmiņām par pagātnes mirkļiem. Bija patiess prieks sagaidīt tik daudz savējo, arī ciemiņi no Igaunijas kuplināja kaimiņu un draugu pulku. Svētku dienu pavadījām kopā ar Rūjienas novada Lodes pagasta kultūras nama vīru vokālo ansambli «Rūjmala», Lodes kultūras nama sieviešu vokālo ansambli un Igaunijas Meizakilas pilsētas pašdarbnieku kolektīviem. Lustīgos dančos visus sanākušos grieza dziedošā ģimene — brāļi Puncuļi.

Par šo aksiomu vēlreiz pārliecinājos sestdien Cēsīs, kur kārtējo reizi ideālos laika apstākļos (kā cēsniekiem to ik gadus izdodas nokārtot, patiešām nezinu!) notika pilsētas svētkiem veltītais amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Patiesībā nu jau liels tirgus, jo ar visdažādākajiem amatnieku darinājumiem, gardām ēdamlietām un vēl gardākiem — ar un bez alkohola klātbūtnes — dzērieniem bija pilnas letes gan Pils ielā, gan Skolas ielā, kur abas pircēju plūsmas varēja satikties Svētā Jāņa baznīcas priekšā blakus Rožu laukumam, kurā vairāk bija dīkas kultūras baudīšana, klausoties pūtēju orķestru tradicionālos mačus, mazāk biznesa.

Mazsalacas vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā un informātikas skolotāja ZANE LUSTE atvaļinājumu pavada aktīvi. Ģimene dodas tuvākos un tālākos velobraucienos.

«Ja cilvēks ir uzņēmīgs, ja viņam ir mērķis un pa solītim sanāk iet uz priekšu, tad viss notiek, rezultāts rodas,» saka skaņkalniete OĻESJA GENRIHA-KAULIŅA. Jaunā sieviete pirms pāris mēnešiem atvērusi masāžas salonu savās mājās, precizējot: saimniecības ēkā tapis visiem noteikumiem un prasībām atbilstošs salons, kur profesionālu klasisko masāžu var baudīt pieaugušie un arī bērni.

Sēļiem palīdz atdzimt vietējo idejas un strādīgums

«Man ļoti patīk redzēt, kā Sēļi mainās,» saka VIJA KRAUJA. Viņa ir vietējā, kura jau gadiem domā un dara, lai apkārtne ap Sēļu muižu, kas ir arī pagasta centrs, būtu sakopta un ziedoša. Vija nesaka, ka viņa ir dārzniece, jo dzīvē gan bijusi  veterinārfeldšere, gan strādājusi pati savā saimniecībā, kopusi lopus. Tagad viņa stāda puķes, rušina dobes, grābj nopļauto zāli vasarā un kritušās lapas rudenī, lai viss būtu kārtīgs un tīrs.

Sēļu pagastā lielākais darba devējs ir SIA «MEFA». Uzņēmumā strādā 30 cilvēku komanda, kas kvalitatīva koka mēbeles ražo Eiropas tirgum. Lielākie gatavās produkcijas pircēji ir Vācija un Francija.

27. jūlijā, tieši tad, kad Valmieras teātra aktieri pēc atvaļinājuma atgriežas darbā, aktrisei LELDEI KALĒJAI svinama jubileja.

Patīkams atpūtas un savstarpējās bagātināšanās vakars notika Rencēnu pamatskolā, kad satikās Krimuldas novada 43 seniori ar Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» dalībniekiem. Emocionālam pacēlumam rencēnieši uzaicināja Lizdēnu dziesmu draugu kopu «Dedzieda», kuras repertuārā skanēja vienīgi ansambļa vadītāja Jāņa Timermaņa jaunradītās gan tekstā, gan mūzikā izvēlētās paša dziesmas.