Kā skola dzīvo pašreizējā situācijā?

Pašlaik visi darbojamies attālināti, klātienē atļautas ir tikai individuālās konsultācijas vidusskolas programmas 4. kursam. Mācību priekšmetos, kuros vairākas stundas blakus, viena notiek tiešsaistē, otrā bērni pilda uzdotos darbus. Oficiālā platforma ir e-klase, izmantojam Class Room, Discord, daži pedagogi izmanto Whatsapp, kur viegli izveidot grupu, aktīvāk iesaistīt visus. Projektu vadītāja skolotāja Laine aktīvi strādā pie skolas dalības atbalsta programmā  Pumpurs — tiem izglītojamiem, kam ir risks pamest skolu. Lielu darbu iegulda visi klašu audzinātāji sadarbībā ar mācību priekšmetu skolotājiem: domājam par to, lai bērni spētu sevi savākt, lai slodze nebūtu pārāk liela, lai būtu starppriekšmetu saikne, kas ieinteresē, atvieglo uztveri, skolotāji sadarbojas, dodot  uzdevumos, kas izriet viens no otra, — piemēram, zīmēšanā un kompozīcijā.

Arī marta «Valmierietī» pilsētas Zelta pāris no Pārgaujas — GUNTA un MARGOTS BRIEŽI Cēsu ielā. Aizvadītajā gadā viņi sirsnīgi nosvinēja piecdesmito laulības jubileju. Stāsta Margots Briedis.

Tuvojas ikgadējās Meža dienas. To sakarā dažas atmiņas par koku stādīšanu Valmierā, ar tādu interesantu gadījumu piedevām.

PĒTERIS DŪNIS jau divus gadus ir Jaunatnes centra «Vinda» skolotājs, viņš vada nodarbības trases automodelistiem un velo pulciņam. Valmiera viņam asociējas ar mājām un dzimto vietu.

Ar ko valmieriešiem asociējas daudzstāvu pelēkā ēka Raiņa ielā 14, ko tautas valodā sauc par zetiem? 

Šķiet, ar Valmieras vēsturi ir tāpat kā ar teicienu par Rīgas attīstību: tā nekad nebūs gatava! 

Šīs nedēļas ieskaņa atnāca ar asu vēju, taču tas netraucēja ne AS «Latvijas valsts meži» organizēto klātienes (ievērojot visus drošības noteikumus!) Lauku dienu vienā no uzņēmuma struktūrvienības «Sēklas uz stādi» kokaudzētavām Strenčos, ne arī cīruļa trallināšanai virs sanākušo galvām. Pavasari pandēmija nevar atcelt. Tas atnāk pats pēc tam zināmiem dabas likumiem.

No 29. marta mainīta kārtībā, kā piederīgie var nosūtīt paciņas saviem tuviniekiem Vidzemes slimnīcas nodaļās.

Laikiem cauri dzīvo gudrība, ka nedrīkst sākt dalīt lāča ādu, kamēr lācis nav nomedīts. Taču šķiet, ka valdībā reti kurš šo gudrību zina.

Pirms dažiem gadiem katru pavasari Zemkopības ministrijā notika Reģionālās preses dienas, kurās visu ministrijas pakļautības departamentu un dienestu vadošie speciālisti par lauku tēmām rakstošos žurnālistus iepazīstināja katrs ar savas nozares aktualitātēm un problēmām. Nu jau trešo gadu dažādu apstākļu dēļ šī, manuprāt, visnotaļ noderīgā tradīcija vairs netiek turpināta.