Mānīgs ir Jura Pūces valkātais mieramikas veidols. LTV intervijā pašvaldību ministrs Gundaram Rēderam gluži vai taisnojās: es pats jau neko – VARAM speciālisti, balstoties dziļos pētījumos, sazīmēja «gleznu eļļā» ar 35 krāsu traipiem... Taču Saeimai (un varbūt arī valdībai un Pūcem) vēl ir trīsarpus gadi priekšā. Pietiekama laika rezerve, lai vēlētāji samierinātos ar to, kā valsts vara savās interesēs sakārtos provinci.
Līdz ar pirmajiem saules stariem no ziemas miega mostas kūlas dedzinātāji. Varbūt pilsētas teritorijā nenākas ar to tik bieži saskarties, vien dzirdēt ugunsdzēsēju mašīnu sirēnas. Tomēr gribētu pievērst uzmanību, ka kūlas dedzināšana nav attaisnojama kā laba prakse teritorijas sakopšanā un ir bīstama visiem.
Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzība nākamajam plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam visos iespējamos līmeņos pašlaik tuvojas finiša taisnei, tieši tādēļ arī Latvijā tik aktuāla ir punktu salikšana uz visiem i lauku politikas nākotnes scenārijā. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pirms jaunās lauku darbu sezonas visos reģionos organizē reģionālās konferences «Stipri reģioni, stipra valsts!». Tās jau notikušas Talsos, Jelgavā un Smiltenē, bet pirms Lieldienām tās vēl notiks Aizkrauklē un Preiļos. Konferences organizētas ar mērķi, lai diskusijās ar lauku uzņēmējiem noskaidrotu turpmāko prioritāšu priekšlikumus un saprastu, kā ES jauno Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiju maksimāli efektīvi izmantot Latvijas lauku labā.
«Mana piedzimšana nav bijusi īpaši vajadzīga, jo ģimenē jau trīs bērni bija. Ierados kā pastarīte. Labi gan, ka piedzimu, jo dzīvē, izrādās, ir tik daudz prieka, ka bija vērts piedzimt un dzīvot, lai to piedzīvotu,» – tā pirms savas 90. dzimšanas dienas, kas būs 14. aprīlī, teica bijušās Rūjas skolas direktore BROŅISLAVA PELŠA.
«Čaklās bites bodē» sarūpēti svētku dekori, kas pārsteigs gan mazus, gan lielus.
Turpinās labdarības akcija «Palīdzi dakterim Klaunam būt tur, kur viņu gaida!».
Šodien pirmizrāde Viljama Šekspīra «Hamletam» uz Valmieras teātra skatuves. Izrādes režisore Indra Roga, bet Hamlets – Mārtiņš Meiers.
«Ja pirms pāris gadiem kāds būtu man teicis, ka iemācīšos aust, nudien tam neticētu. Nezin kādēļ bija radies uzskats, ka aušana ir piņķerīga un garlaicīga, tādēļ nav domāta man. Tomēr pēdējā laikā ir atnākusi interese par senajiem arodiem, un ticiet vai ne – aušana pašlaik ir viena no sirdij vistuvākajām brīvā laika aizpildīšanas iespējām,» – tā par sevi saka rūjieniete INESE KALINKA.
Šoreiz Vīru lietās tāds savā ziņā sakasnītis, cieši saistīts ar mūsu garšas kārpiņām. Lai arī šonedēļ klimats īsti nerosina uz aktivitātēm dārzā vai plašākā lauku mājas teritorijā, tomēr arī šogad pilnīgi noteikti būs gan krietni siltāks laiks nākamajos pavasara mēnešos, bet vasaru vispār sola pārmērīgi sausu, kas vairāk iespējams tieši saules siltajos staros. Tieši tāpēc šoreiz par vīru darbiem, kas nepieciešami, lai sagatavotu līdz delikatešu kondīcijai pašu vai kāda cita ķertas zivis – lielākas un mazākas, no ezera, upes un arī lielākiem ūdeņiem. Šoreiz vairāk par sālsūdens zivju kūpināšanu, ar saldūdens peldētājām jau tomēr katram kūpinātājam vairāk sanācis ņemties.
«Es pats joprojām dejoju Burtnieku novada Valmieras pagasta jauniešu deju kolektīvā Sadancis pie Ievas Adāvičas un, viņas iedvesmots, arī pieteicos Latviešu deju skolā 8, jo bija tāda situācija, ka mūsu pagasta kultūras nama bērnu deju kolektīvam Sadancēni uz laiku vajadzēja vadītāju, un, lai to darītu, bija nepieciešama atbilstoša izglītība,» savu nokļūšanu deju kolektīva vadītāja statusā atklāj tikai 29 gadus vecais EDGARS BAUERS.