Balstoties uz četru Latvijas izglītības iestāžu kopīgi sagatavoto starptautisko pētījumu, Valmieras tehnikums izstrādājis savu mārketinga stratēģiju Z paaudzes audzēkņu piesaistei, kā arī milleniāļu un X paaudzes pārkvalificēšanai. Nozīmīgākais mārketinga stratēģijas uzdevums bija radīt jaunu un modernu Valmieras tehnikuma vizuālo identitāti.
Latvijā turpinās valdības izsludinātais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 vīrusa izplatības dēļ. Rezultātā daudzviet ir radušās piespiedu dīkstāves vai arī liela daļa cilvēku savu darbu ir pārkārtojuši atbilstoši situācijai un turpina to darīt attālināti. Šādā režīmā sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem pašlaik turpina nodrošināt arī Rūjienas novada Sociālais dienests. Kā tas izdodas?
Visās SIA «Liepkalni» maiznīcās šajā pavasarī joprojām aktīvi gatavojam patērētāju iecienīto produkciju. Arī ceptuvē Rūjienā konditoru komanda katrā cepumā un maizītē ar profesionālu izdomu roku darbā turpina pievienot mīlestību un siltu enerģiju. Protams, arī kārumu ražotnē Rūjienā, pielāgojoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai un ievērojot drošības pasākumus, tika mainīta darba organizēšana, bet nemainīga paliek produktu kvalitāte un pieejamība.
Saimniecība «Kunturi» šajā laikā strādā, kā ierasts, – protams, ievērojot papildu noteikumus par aizsargstikliem starp klientu un pārdevēju, dezinfekcijas līdzekļu un cimdu lietošanu tirdzniecības vietās, tāpat iespēju robežās nodalām dažādu ražošanas mikrokolektīvu atpūtas paužu laikus, lai darbinieki maksimāli ievērotu distancēšanos, un veicam papildus arī durvju rokturu u.c. dažādu virsmu dezinfekciju.
Mums, vadot un pildot valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus, ir skumji, jo esam no tiem allaž strādīgajiem un kustīgajiem cilvēkiem, kam pašlaik tik ļoti pietrūkst dažādu lielāku un mazāku tirdziņu atmosfēras.
Kā zināms, Latvijā jau ilgāku laiku ceļu un tiltu remontdarbiem naudas pietrūkst, tāpēc jāpriecājas, ka šajā hroniskajā bēdu stāstā gadās arī pa gaišākam fragmentam. Nenoliedzami par tādu var uzskatīt 30. martā uzsākto tilta pār Salacu rekonstrukciju Vecatē. Šos darbus finansē Latvijas valsts budžets.
Viena no koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izpausmēm Latvijā ir pagaidām aizdomas, ka vīrusa izplatības novēršanai un ar pandēmiju saistītajiem pasākumiem piešķirtie līdzekļi atsevišķos gadījumos varētu būt nonākuši ne gluži pareizajās kabatās.
Neskatoties uz dažādiem Covid-19 pandēmijas piespiedu kārtā radītiem ierobežojumiem cilvēku ikdienas gaitām, kaut kādas dabā iešanas aktivitātes tomēr notiek. Iespējams, kopīgās pastaigās dodas pat ne gluži vienā mājsaimniecībā kopā dzīvojošie vien. Katram līdzcilvēkam taču policistu blakus nenoliksi un, galu galā, vai to arī vajag? Ja cilvēki izturas maksimāli atbildīgi katrs pret sevi un saviem tuvākajiem radiniekiem, tad, iespējams, nelielas atkāpes no strikti noteiktās kārtības pat nekādu sliktumu neradīs...
Pašlaik, kad valstī valda ārkārtas situācija, uzņēmumiem ir jāmeklē jaunas iespējas un jāskatās plašāk nekā iepriekš. Šajā laikā ir jāspēj pieņemt ātrus, bet gudrus lēmumus.
Valdība, kā zināms, apstiprināja ZM izstrādātos normatīvus, kas paredz no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Noteikumi paredz kārtību, kādā administrē un uzrauga ārkārtas atbalsta pasākumus lauksaimniecības un pārtikas nozarē saistībā ar Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi.