Valmiera kopā ar Ventspili iesaistījušās vienā projektā «Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas» (Next Generation Micro Cities of Europe). Projekta mērķis ir ieviest vairākas inovācijas, kas palīdzēs attīstīties pilsētai kopumā. Uz «Liesmas» jautājumiem atbild viena no projekta partneriem – Valmieras Attīstības aģentūras – valdes priekšsēdētāja ILZE EGLĀJA.
«Uzņēmējdarbība Kocēnu novadā tiek uzskatīta par vienu no pašvaldības prioritārajiem virzieniem, un arī budžetā pieņemtās pozīcijas lielā mērā uz tās balstītas. Var uzskatīt, ka uzņēmējdarbība ir novada ģerboņa spogulis, jo tai raksturīgs saules nerimstošais ritms, zobena cīņas spars par izaugsmi un attīstību, tam pāri ģerboņa sudraba debesis gaismai, Zilā kalna svētvietas enerģija un latviskās Dieva zīmes aizsardzība,» tā novada uzņēmējdarbības vidi raksturoja domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE.
Valmieras tehnikums kā profesionālās izglītības īstenotājs Vidzemes reģionā pēdējo gadu laikā ir aktīvi iesaistījies arī pieaugušo apmācībā. Tā ir iespēja ikvienam iedzīvotājam, neskatoties uz vecumu, pilnveidot savas profesionālās prasmes vai apgūt pilnīgu jaunu profesiju.
Pirms trīsarpus nedēļām Zvaigznes dienā Latvijas publiskajām bibliotēkām, tajā skaitā Valmieras bibliotēkai, bija liels notikums – apritēja gads kopš Trešā tēva dēla 3td E-GRĀMATU bibliotēkas atvēršanas, kas tika atzīmēts ar apgāda Zvaigzne ABC rīkotu diskusiju «Iemesli lasīt vairāk» Rīgas Centrālajā bibliotēkā.
To šoreiz aplūkosim, par lakmusa papīriņu ņemot pazīstamo Valmieras metālapstrādes uzņēmumu ar vairāk nekā 55 gadu pieredzi nozarē – SIA VALPRO. Valmierieši ir stabili spēlētāji starptautiskajā apritē, jo 91% savas produkcijas eksportē uz 33 pasaules valstīm.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), kā zināms, dibināta 2002. gadā. Tā apvieno 50 atbilstības statusu ieguvušas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (MPKS). Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieku un mežsaimnieku kooperācijas attīstībai. Biedru vidū ir arī vairāk nekā 20 atbilstīgi piena ražošanas kooperatīvi, kuri daudz dara, lai maksimāli palielinātu savu ietekmi Latvijas un Baltijas tirgū.
Valmierā, kuru pamatoti var dēvēt par Vidzemes industriālo galvaspilsētu, kaut arī dižāko uzņēmumu kopējās jaudas ziņā valmierieši šobrīd atpaliek no Smiltenes novada potenciāla, rūpnieciski roboti – ar dažādas pakāpes intelektu un ļoti dažādu lietojumu – strādā ne vienā vien ražotnē. Ir to lietošanā pozitīva un mazāk pozitīva pieredze, taču tā jebkurā gadījumā ir vērtīga. Ir arī nopietni plāni robotizācijas sakarā. Šoreiz par robotiem no vienas ielas Valmierā, kur L. Laicena 4 atrodas kokapstrādātāji – SIA Daiļrade Koks Valmieras mēbeļu ražotne, un L. Laicena 2 – metālisti SIA VALPRO.
85. starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē «Zaļā nedēļa», kas no 17. līdz 26. janvārim risinājās Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, berlīnieši un pilsētas ciemiņi Latvijas kopstendā varēja nogaršot Latvijā gatavotus gardumus, iepazīt prasmīgus saimniekus, amatniekus, vairāk uzzināt par tūrisma iespējām Latvijā, arī Vidzemē. Par tām vairāk stāstīja Latvijas lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» un Vidzemes plānošanas reģiona pārstāves.
8. februārī gaidāms politiskais pasākums, kas solās būt visai interesanta izrāde tiem, kas sekojuši līdzi vai pat atbalstījuši tādu partiju kā KPV LV. Jāatgādina: KPV ir abreviatūra no «Kam pieder valsts», bet 8. februārī ir gaidāms minētās partijas kongress.
Pirms dažām dienām kādā kafejnīcā pamanīju plāksni ar uzrakstu: «Kafiju 5 EUR; Kafiju, lūdzu 3 EUR; Labrīt! Vienu kafiju, lūdzu. Paldies! 2 EUR.» Aizdomājos par to, ka mūsdienās es bieži nedzirdu no cilvēkiem vārdus: lūdzu un paldies. Kāpēc cilvēki tos nepasaka? Vai tiešām ir tik grūti izteikt šos divus vārdus?