Pagājušās nedēļas nogalē jaunās animācijas filmas «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi» veidotāji viesojās Valmieras kinoteātrī Gaisma/3D Cinema. Īpašajā seansā piedalījās filmas režisors Edmunds Jansons, producente Sabīne Andersone, māksliniece Elīna Brasliņa un Nora Džumā, kura ierunājusi Mimmi lomu. Viņi dalījās savās sajūtās, kas saistās ar animācijas filmas tapšanu un latviešu autores Luīzes Pastores grāmatas bērniem «Maskačkas stāsts» ekranizēšanu. Apmeklētāji varēja degustēt Garškopju kustības «Gardu muti» radīto īpašo veltījumu filmai – cidoniju un suņuburkšķu zelteri «Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi».

Dzejnieks Kārlis Kalnietis dzimis 1919. gada 15. februārī Ķoņu pagastā. Pašā atmodas sākumā (1992) kāds pilnīgi neizprotams veselības vājums viņu aizsauca mūžībā. Tā arī savu vienīgo dzejoļu krājumu, kas iznāca 1994. gadā, viņš nesagaidīja.

Savulaik ziņu portālā Latvijai LA.LV Aija Kaukule rakstā Brīvība ar garoziņu lasītājus tuvāk iepazīstināja ar aktrisi Aīdu Ozoliņu. A. Kaukule rakstīja: «Iespējams, kādam kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Aīda Ozoliņa saistās ar skanīgo balsi romantisku filmu aizkadrā, citam – ar padomju kinofilmu trauslo meiteni, taču jau labu laiku aktrises radošos prātus saista neatkarīgais teātris – gan aktrises, gan izrāžu producentes lomās.» Aīdai Ozoliņai mīlestība pret skatuves mākslām esot ielikta jau ģimenē, operas varones cēlo vārdu Aīda viņai tētis izraudzījies. Skaistā balss mantota no vecvecākiem, kuri bijuši dziedātāji, arī tēvs bijis korists. Aīda saka, ka ar teātri saindējusies Jaunatnes teātrī, kur 10 gados izgājusi Ādolfa Šapiro skolu. Un vēl viņa saka, ka tagad aktrises ambīcijas piepildītas viņas izrādēs Balkona ragneši, Mēs un mūsu sieva u.c. un ka neatkarīgais teātris dod radošu brīvību – tā sacīt, esi brīvs no repertuāra važām.

Šodien Rūcamlapa atgriežas pie jau pērn aprakstītas problēmas – par to, cik laba vai slikta ir šobrīd Latvijā spēkā esošā kārtība ar tehniskajām skatēm. Neslēpšu, ka te mans viedoklis atšķiras no Konkurences padomes publiski dažādos medijos paustā, par 6. decembra Rūcamlapā publicēto materiālu Konkurences padomei patīk Igaunija ļoti operatīvi (Liesmu lasa arī Rīgā!) 11. decembrī saņēmu rakstisku aizrādījumu no minētās iestādes par it kā nekorektas informācijas atspoguļošanu... Demokrātiskā valstī, kā zināms, var līdzās eksistēt gan Konkurences padomes viedoklis, gan manējais, kas arī nav gluži no gaisa grābts, bet balstās uz gana lielu dzīves un auto vadītāja – spēkrata īpašnieka pieredzi. Šoreiz lai izskan, manuprāt, atzīstama profesionāļa – autobraucēja un sporta automobiļu būvētāja – viedoklis par tehniskajām skatēm un vēl dažām ar Ceļu satiksmes drošības direkciju saistītām lietām, jo Rūcamlapā viesojas UĢIS TRAUBERGS no TT Motorsports.

Šoreiz atkal par dzinējiem, par skarbo cīņu – kurš kuru starp motoriem, par to, kurš zaļāks un dabai draudzīgāks un kuru dažs jau steidz teju vai iznīdēt kā sugu.

Prieks, kur tu rodies! Mans prieks rodas no sīkumiem, tie veido manu ikdienu. Mazie prieki un sīkās laimītes. Tas viss no cilvēka nāk. Pie tam no tāda, kam laba un dāsna sirds. Šis ir stāsts par vienu no latviešu tradīcijām Arhlatviešos, proti, Latviešu kultūras dienām, kuras ar katru gadu kļūst arvien spilgtākas un ievērojamākas.

Ziemas izlaidumā vairāk nekā 50 absolventi no bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmām saņems Vidzemes Augstskolas (ViA) diplomu. To pasniegšana notiks koncertzālē «Valmiera» 16. februārī plkst. 15.

Viens no jaunizveidotās valdības darba plāna punktiem paredz, ka līdz 2021. gadam valstī tiks īstenota jau kārtējā administratīvi teritoriālā reforma un 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiks jau jaunizveidotajās administratīvajās teritorijās. Atbilstoša jauna likuma izstrāde paredzēta līdz šī gada 1. novembrim, savukārt no Saeimas tiek gaidīts, ka tā šo likumu pieņems līdz 2020. gada 1. jūnijam.

Šonedēļ esam uzsākuši gatavošanos tradicionālajai, pēc kārtas jau 22. izstādei Vidzemes Uzņēmēju dienas 2019, kas notiks Valmierā 17. un 18. maijā. Manuprāt, pagājušā gada izstāde ar 250 dalībniekiem, rekordskaitu, un 22 tūkstošiem apmeklētāju mums sanāca laba, to veidojot, apguvām mums jaunu teritoriju Valmieras centrā – izvietojām ekspozīcijas arī pie Hanzas sienas. Šogad esam plānojuši turpināt šo praksi. Ļoti gaidām arī sen solīto Valmieras Kultūras centra rekonstrukciju, varbūt pēc tās tur varētu parādīties arī kādas jaunas izstāžu telpas, jo Vidzemes uzņēmēju dienas sen jau izaugušas no līdzšinējiem Valmieras rāmjiem, izvietot izstādes iekštelpu ekspozīcijā visus saņemtos dalībnieku piedāvājumus mums ar katru nākamo gadu kļūst arvien sarežģītāk. Esam spiesti lielāku vērību veltīt dalībnieku atlasei Kultūras centra iekštelpu ekspozīcijai, daļu no viņiem novirzot arī uz āra ekspozīciju platībām.

Nav noslēpums, ka olimpiskā kustība pasaulē piedzīvo ne tos spožākos laikus. Spēļu drošība, dārdzība, korupcija, dopings – tie ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas arvien attur valstis no šādu forumu rīkošanas uzņemšanās. Vienā vārdā to var saukt par krīzi – ja tā turpināsies, drīz vispār nebūs, kas tās organizē. Īpaši izdzīvošanas riskam pakļautas ziemas olimpiskās spēles.