Valmieras atmiņas
Tur, kur staltās sila priedes – saulē zaigojoša bērnība,
Skan manī atkal ziedu zvani, pieskandina čiekuri.
Saucu agrā rīta stundā: vai tu nāksi kādreiz atpakaļ,
Saules staros šūpodama brūnās smilgu galotnes?
Čukstu klusā novakarē: ja tev kādreiz vienai skumji kļūs
Tad, kad mani(s) neredzēsi, – pieskandini čiekurus.