Aiziet gads, kurā viens no biežāk lietojamiem vārdiem ir: citādi. Pandēmijas izplatības dēļ citāds pavasaris, citāda vasara un tagad gatavojamies arī citādiem Ziemassvētkiem, kuri nav atcelti. 

Valmiera joprojām lepojas ar lieliem un veciem kokiem, kas daudzviet sastopami tās pilsētvidē. Šo koku kopšanā būtiski tos gan pēc iespējas ilgāk saglabāt kā dabisku un zaļu pilsētas rotu, taču vienlaikus rūpēties, lai tā neradītu apdraudējumu valmieriešiem un to īpašumam. Tādēļ parkiem, skvēriem un alejām ar lieliem un veciem kokiem Valmieras pilsētas pašvaldība pasūta sertificētu koku kopšanas ekspertu veiktus koku stāvokļa novērtējumus jeb inventarizācijas. 

Daudzi valmierieši ir pamanījuši eglītes, kas izkārtotas Georga Apiņa ielā 18 pie dzīvokļu mājas ieejas durvīm. Ieraugot eglītes, tās izraisa smaidu un svētku prieku. Liesma sazinājās ar idejas autori un šīs mājas padomes priekšsēdētāju AINU KAIROVU.

Vīrusa pandēmija pārņēmusi visas pasaules prātus un aizēnojusi citkārt svarīgos notikumus. Tomēr jācer, ka dzīve atkal atgriezīsies ierastajās sliedēs, tāpēc jādomā vien ir, kā dzīvosim tālāk, piemēram, pēc administratīvi teritoriālās reformas. Un tā gluži nav, ka reforma kovida dēļ atlikta malā – pamazām viss notiek. Ļaujot arī «Liesmas» lasītājiem nedaudz ieskatīties procesā, sarunājos ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU, topošā novada lielākās pašvaldības vadītāju, kuram uzticēts ne tik viegls uzdevums – sagatavot visu nepieciešamo, lai reformas rezultātā vienā lielā novadā apvienotos astoņas pašvaldības.

Savās pārdomās par administratīvi teritoriālo reformu dalās Kocēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS OLMANIS.

Tā, vērtējot situāciju ar darbiem divpadsmit gadu garumā kopš lielā Burtnieku novada – ar sešiem pagastiem – dibināšanas līdz nākamgad jau de facto paredzētajai reformai, pēc kuras Burtnieku novads ietilps jau pavisam lielajā Valmieras novadā, apgalvo Burtnieku novada domes priekšsēdētājs EDVĪNS STRAUME. Par valstī šajā virzienā notiekošajiem procesiem viņam ir savs viedoklis, kuru laikam gluži par peldēšanu pa straumei nevar uzskatīt.

Mazsalacas novada pašvaldība ir vienīgā no jaunajā Valmieras novadā iekļaujamajām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot reformas gaitu un rezultātus. Un, protams, gatavojas arī otrajam scenārijam, ka Mazsalacas novadu pievieno kopējam Valmieras novadam. Sarunā ar «Liesmu» Mazsalacas novada domes priekšsēdētājs HARIJS ROKPELNIS stāsta par to, kas Mazsalacas novadu sagaida, īstenojoties scenārijam, kurā tiek apvienoti jaunajā novadā:

Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.

«Liesma» ar Beverīnas novada pašvaldības vadītāju JĀNI FŪRMANI tikās ļoti nozīmīgā dienā – 17. decembrī, kad bija pagājis tieši gads, kopš Jānis Fūrmanis ir pašvaldības domes priekšsēdētājs, kā arī par jauno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru tika iecelts Artūrs Toms Plešs, kas būs galvenais administratīvās reformas īstenotājs.

Līdz nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanām vairs atlicis nedaudz vairāk par pusgadu, kas nebūtu īpaši izceļams fakts, ja vien netiktu mainītas līdzšinējās administratīvo teritoriju robežas, mazākajām pašvaldībām apvienojoties vienā varenā Valmieras novadā. Vai šīs pārmaiņas varētu veicināt reģiona izaugsmi, vaicāju Naukšēnu novada domes priekšsēdētājam JĀNIM ZUMENTAM.