Septiņkārtīgā mērīšana vai atgādināšana
Gadu projām iešana līdz šim bija ierasta ar tumšo laiku izteikti pārvarošu gaišumu, kad svaigi uzsnidzis sniedziņš vai pat pamatīgas kupenas ne vien ārēs un ceļmalās, bet arī Valmieras skvēros, pamežos, sētmalēs un citur sedza un nosedza ne vienu vien vēl sakopt nepagūtu šmucēšanu. Šogad šādu ainiņu (ar vai bez vainiņām) piesegšanu ziema ir pamatīgi nokavējusi. Tādēļ varam pat labāk izvērtēt, kā un cik patiešām izteiksmīgi un zibīgi ziboši rotātais pilsētas centrs joprojām kontrastē ar dažu aizmirstībā atstātu pilsētas nostūri vai briksni, kuru kopumā arvien vairāk un interesantāk sakoptajā Valmierā jau paliek tik maz, ka zobgaļiem un nebūšanas atgādinošajiem šanas rakstītājiem tematu ar katru gadu kļūst arvien mazāk.