Uzņēmējdarbība tūrisma pakalpojumu un aktīvās atpūtas jomā nebūt nav vienkārša lieta. Kaut vai to pašu laivu nomas turētāju tagad saradies tā ka biezs, bet cik no viņiem pieiet atbildīgi šīm lietām? Jo svarīgi ne tikai pie sevis ievilināt braukt pa ūdeni gribētājus, sabāzt viņus smailēs un iegrūst straumē, svarīgi ir arī šos bieži vien svētdienas braucējus pirms tam skrupulozi instruēt par drošības tehniku peldlīdzeklī uz ūdens, arī gādāt, lai visi potenciālie peldētāji būtu ekipēti ar atbilstošām drošības vestēm. Tikai tad, kad viss nokārtots (arī rakstveidā), laivu īpašnieks var sākt rēķināt, cikos un kurā vietā viņam jābūt pretī gandarītajiem viņa piedāvātā pakalpojuma saņēmējiem.

Šosestdien norisināsies ikgadējā Lielā Talka. Līdz trešdienai notikuma mājaslapā talkas.lv tika pieteiktas 1285 talkošanas vietas visā Latvijā, lielās aktivitātes dēļ vietu pieteikšana tika pagarināta līdz vakardienas pēcpusdienai.

Ar lekciju Virzība pret mani. Cilvēka, sevis un kosmiskās realitātes uztvere 9. aprīlī šīgada Mākslas dienu ietvaros Valmieras integrētajā bibliotēkā ciemojās VALDIS ATĀLS.

«Zīmēšana, krāsojamās grāmatas, krāsas, vizuālās mākslas olimpiādes skolas laikā, varbūt šūpulī ielikts talants? Mūzikai tika dota priekšroka. No 2014. gada glezniecības prasmes tā nopietni sāku apgūt mākslinieces Ievas Lapiņas-Strazdītes vadītajos mākslas kursos. Eļļas krāsas, terpentīna piesātinātā smarža, satraukums, liekot uz balta audekla pirmos krāsas triepienus, krāsu spēle, mans redzējums kopā ar Ievas pieredzi un pedantismu, un daudz, daudz stundu darba un pacietības. Tas ir radīšanas prieks! Prieks, ka varu darīt to, kas man patīk. Ikvienā izstādes darbā ir stāsts, emocijas, personīgās sajūtas. Un ir patiess prieks, ka lielākā daļa šo darbu jau atrodas privātkolekcijās. Sajūtiet, kā smaržo margrietas, cik noslēpumaini ir virši, cik trausli ir zilie zvaniņi, cik dažādas ir magones. Iebrieniet saullēkta pļavā un ieraugiet gaismas spēles puķu ziedlapiņās. Pastāviet Gaujas krastā un pavērojiet, cik dažāds un netverams ir ūdens! Sajūtiet, cik mīļš var būt ceļš uz mājām, cik koku pavēnī cēla stāv dzimtas māja, ko Latvijas simtgadē saņēma dāvanā kāda mammīte! Es neesmu burve, es tikai mācos..., kādā dziesmā atzinusies dzejniece Māra Zālīte. Es ziedu krāsās un savos darbos!» tā par savu krāsu aizrautību stāsta INGA GEDUŠEVA. Viņas personālizstāde Es ziedu otrdienas, 30. aprīļa, pēcpusdienā tiks atklāta Valmieras Kultūras centrā, kur tā būs skatāma veselu mēnesi – līdz pat 30. maijam.

Daudz pārsteigumu pavasarī piedzīvojuši Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra pirmsskolas un skolas bērni.

Kocēnu novada pašvaldība kā projekta partneris piedalās Vidzemes Tūrisma asociācijas īstenotajā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Dārzu tūrisma piedāvājuma dažādošana Igaunijā un Latvijā».

Rūpējoties par drošību, Valmieras pilsētas pašvaldība aicina sakopt īpašumus atbilstoši saistošo noteikumu prasībām. Līdz 2. maijam Valmieras iedzīvotājiem iespējams pieteikties un bez maksas izmantot zaru šķeldošanas pakalpojumu. Šis ir labs laiks, lai atbrīvotu ielu krustojumu redzamības trīsstūrus un īpašumiem blakus esošās gājēju ietves un ielu malas no traucējoša apauguma ar krūmiem un koku zariem.

Nu jau 19. reizi savu dabas simbolu jeb Gada koku savā kopsapulcē īpašā balsojumā ievēlējusi arī Latvijas dendrologu biedrība (LDB). Parasti konkurē vairākas koku sugas, kam speciālisti grib pievērst īpašu uzmanību un vairāk papētīt, kā tām Latvijā klājas. Šajā godā pirmais 2001. gadā tika iecelts visparastākais pīlādzis (Sorbus aucuparia). Pērn, kā jau tas bija gaidāms Latvijas simtgadē, mūsu dižākajam kokam ozolam (Quercus robur) gan konkurentu nebija. Bet šī gada balsojumam atkal bija pieteikti divi nominanti – parastais skābardis (Carpinus betulus) un Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch). Balsotāju vairums Gada koka titulu šoreiz piešķīra liepai svešzemniecei, tā arī ļoti tieši izsakot atbalstu saviem kolēģiem Ukrainā un nosodot Krievijas veikto Krimas pussalas aneksiju.

«Laukos visi zina, ka pavasaros pirmais ēdamais zaļais gardums ir skābenes upmalas pļavā,» tā manas bērnības pēckara gados par laucinieku tikko pārtapušu pilsētas zēnu mācīja kaimiņu puika un veda šo gardumu rādīt. Zaļot tikko sākušajā pļaviņā dažādu augu bija gana. Tomēr arī tādā daudzveidībā nemaz nebija grūti pamanīt it kā steigā no zemes izlīdušo, bultveidīgo lapiņu čemurus. Nav jau droši pavasarī augus noteikt tikai pēc garšas. Taču tāda atsvaidzinoša skābuma, kāds ir vien skābenēm, pļavā nevienam citam augam nav.

Vērīgāki «Liesmas» lasītāji droši vien būs ievērojuši, ka mūsu izdevuma reklāmas un sludinājumu lapās laiku pa laikam lasāms Raunas novada zemnieku saimniecības «Mazputnēni» izbraukuma tirdzniecības grafiks ar reģiona apdzīvotākajām vietām, kurās šīs saimniecības saimnieki INESE un MĀRIS KRŪMIŅI pārdod jaunputnus. To viņi dara jau gandrīz 20 gadus. Pirms Lieldienām pieteicāmies ciemos.