Lai arī JURIS ŠAKALIS jau krietnu laiku dzīvo un strādā Valmierā, sirdī viņš palicis Naukšēnu patriots, jo tur pavadīta bērnība un skolas gadi. Vēlāk mācījies Cēsu 4. profesionāli tehniskajā metālistu vidusskolā, pēc arodskolas kādu laiku strādājis Rūjienā, tad 20 gadus kokapstrādes uzņēmumā, ko savulaik pazinām kā Vidzemi, nobraucis par šoferi, kamēr tā šoferēšana piegriezusies un Juris lēmis atgriezties galdniecībā. «Paliku Vidzemē pēdējais darbinieks, pats to nolikvidēju un sāku savu privātpraksi,» viņš atceras.

Pagājušajā ceturtdienā bija īpašs brīdis uzņēmuma WARSS+ veiktajos Rubenes baznīcas remon­t-darbos. Pēc restaurācijas tornī apmēram 35 metru augstumā virs zemes atgriezās baznīcas gailis – vējrādis un lode. Ceremonijā piedalījās krietns pulciņš interesentu, Kocēnu novada pašvaldības vadību un vairākus deputātus ieskaitot. 

Vēl gluži nupat lepni ļaudis dažādās maskavās, vašingtonās un citviet zvaigāja par lēnīgo Eiropas Savienību, kad tās vadība Briselē apmulsa koronavīrusa priekšā, kautri deleģējot ar to cīnīties pašām dalībvalstīm. Taču tieši lēnīgumā, apdomībā un karstas putras nestrēbšanā slēpjas šīs ekonomiski politiskās konstrukcijas patiesais spēks.

Uzvaru Otrajā pasaules karā lielā daļā pasaules svin šodien, vēl citur to atzīmēs rīt.

LAURA ŠVĒDE ir Valmieras koordinatore «Palīdzēsim viens otram», kas ir sabiedriskā labuma organizācija. Tā  veidojusies no nelielas Facebook grupas, kurā dalībniekus saistīja vēlme palīdzēt dažādās grūtībās nonākušiem cilvēkiem. 

Latviskā dzīvesveida tradīcijās izsenis kā nerakstīts likums bijis paradums vai pie katras lauku mājas iestādīt pa pujeņu krūmam, visbiežāk balto un tumši sarkano. Tie – kopti, pavairoti un tālāk nodoti no paaudzes paaudzē – nu nonākuši līdz mūsdienām, kur prasmīgu kolekcionāru un selekcionāru mūža darba rezultātā nu jau valda īsts peoniju bums.

Reizēm prātā ieklīst doma, ka cilvēks dzīvniekam patiesībā ir kā kalps. Zināmā mērā tā ir taisnība, taču ir viena svarīga nianse – kalpošana notiek labprātīgi, un, kad dzīvnieka nav, tās pietrūkst, jo rūpēšanās ir viena no cēlākajām un skaistākajām nepieciešamībām cilvēka dzīvē. Vēl kāda patiesība – bez mīlestības tā nav iespējama.

Velo kino festivāls Kino Pedālis šogad svin piecu gadu jubileju, un tieši jubilejas gadā Kino Pedālis pirmo reizi norisināsies visā pasaulē! 9. maijā ikviens interesents aicināts kļūt par online spēles Cilpojam kopā ar Kino Pedālis dalībnieku, dodoties paša izvēlētā maršrutā Latvijā un visā plašajā pasaulē, vienlaikus atbildot uz jautājumiem un izpildot uzdevumus.

Vārds «mamma» mums katram asociējas ar ko citu. Bieži, to minot, katrs iedomājas par savu mammu, kas samīļo pēc kritiena un mazliet nobar, kad strādātas palaidnības. Māmiņu dienas noskaņās tiekamies ar mammu, kam tā ir profesija, – INA ILMASTE ir SOS mamma jau piecus gadus. Šobrīd viņa rūpējas par piecām meitenēm SOS ciemata mājā «Elderiņi». Inas pašas trīs bērni ir izauguši un sarūpējuši septiņus mazbērnus, kam tūliņ pievienosies astotais. 

Viens no reāliem prieciņiem šajā pandēmijas laikā ir patiešām draudzīgās cenas abiem transporta līdzekļus darbinošiem degšķidrumiem degvielas uzpildes stacijās. Ja bākā var liet degvielas litru cenā zem viena eiro, tad tas jau ir patiešām forši!